Tas ir nozīmīgs notikums. Arī tad, ja saproti, ka jaunā medija dibinātāji pašlaik dara visu par spīti apstākļiem - krievu valodas mediju attīstībai ne pārāk labvēlīgajai videi Baltijā, kuras dēļ medijam “Novaja Gazeta Baltija” pareģo grūtu cīņu par izdzīvošanu.
Portāls "Novaja Gazeta Baltija" ar domēnvārdu katrai no Baltijas valstīm (novayagazeta.ee, novayagazeta.lt, novayagazeta.lv) strādā kopš 15.oktobra. Aug lēni, nodarbinot pa pāris cilvēkiem katrā valstī. Medijam pašlaik ir biroji Tallinā un Viļņā. Tā galvenā redaktore ir Marija Epifanova. Tallinā dzīvojošais muzikologs Artemijs Troickis ir viens no jaunā medija autoriem.
Pirmā spītīguma pazīme ir jaunā medija satura partneris un, kā man sacīja tā redaktore, arī pašreizējais finansētājs. Krievijas avīze “Novaja Gazeta” ietilpst tajā ļoti īsajā Krievijas mediju sarakstā, kas tiek nosaukts, ja jāpierāda, ka kaimiņvalstī ir neatkarīga prese, prokremlisko mediju opozīcija. Vēl šajā sarakstā ir TV kanāls “Doždj” un radio “Eho Moskvi”.
“Novaja Gazeta” ir interesanta vēsture. Tā dibināta 1993.gadā, dibinātāju vidū ir Mihails Gorbačovs, kam kopā ar uzņēmēju Aleksandru Ļebedevu pieder 49% īpašuma daļu. Izdevniecības nama “Novaja Gazeta” kontrolpakete (51%) joprojām ir laikraksta redakcijas rokās. Kad laikraksts tika dibināts, Mihails Gorbačovs esot iztērējis daļu no savas Nobela prēmijas, lai nopirktu astoņus datorus 30 cilvēku lielajai laikraksta komandai, minēts Krievijas Vikipēdijas rakstā par avīzi. “Novaja Gazeta” ir Krievijas mērogiem neliels medijs – tā tirāža nedaudz pārsniedz vien 280 000 eksemplāru. Bet tā ir dzīvīga un ietekmīga pārstāvēto domu un žurnālistikas kvalitātes dēļ. Tās autori, piemēram, Jūlija Latiņina un Dmitrijs Bikovs, ar saviem spožajiem komentāriem bieži uzstājas arī “Eho Moskvi”. Turpat Vikipēdijā publicēts diezgan garš nogalināto šīs avīzes žurnālistu saraksts. Šī ir avīze, kas pēc žurnālistes Annas Ļitvinovas nošaušanas paziņoja, ka pastāv slepens saraksts ar mediju profesionāļiem, kurus paredzēts noslepkavot.
“Novaja Gazeta” dibinātājam Aleksandram Ļebedevam, kas vēl nesen tika saukts par vienu no Krievijas oligarhiem, bet "Forbes" viņu 2012.gadā ielika Krievijas bagātāko cilvēku saraksta pirmajā vietā, kopā ar dēlu pieder arī vairāki mediji Lielbritānijā – viņš ir britu "Evening Standard", "The Independent", "The Independent on Sunday", "the i Newspaper" īpašnieks. Taču jau 2013.gadā "Forbes" plaši apraksta, kā un kāpēc Ļebedevs zaudējis savu bagātību. Viņa ceļš ir visnotaļ tipisks un pamācošs – bijis VDK virsnieks, izmantojot Drošības komitejas kolēģu sakarus un naudu, darbojies dažādās uzņēmējdarbības jomās. Aktīvs politikā, no 2004.gada līdz 2007.gadam bijis Krievijas Federācijas Domes deputāts no partijas “Jedinaja Rossija”, vēlāk pārgājis uz “Spravedļivaja Rossija”. Ļebedevs Krievijas medijos ir izteicies un bieži redzams kopā ar šobrīd redzamāko opozicionāru Mihailu Hodorkovski. Viņš regulāri medijos brīdina Krieviju no izolācijas, tic valsts attīstības liberālajam scenārijam, kritizē antimaidana kustību.
Otrā Baltijas “Novaja Gazeta” versijas spītīguma pazīme ir redaktores Marijas Epifanovas ieceres: attīstīt analītisko žurnālistiku, stāstīt reālus notikumus un reālu cilvēku stāstus, nevis saturu balstīt politiķu un amatpersonu izteikumos, neķert lietotāju klikšķus ar pliekanu un maznozīmīgu ziņu palīdzību. “Es redzēju, kā ziņa par iedzērušas krievu tautības autovadītājas bēgšanu no ceļu policijas Viļņā apceļoja visus portālus. Mēs par tādām lietām, dīvainībām, noziegumiem nerakstīsim, mums nevajag horoskopus, lai savāktu klikšķus”, īsā sarunā par satura veidošanas principiem sacīja redaktore. Izklausījās labi, lai gan pilnīgi pretēji ceļam, ko pārliecinoši iet lielākie interneta mediji.
Trešais ar spītu un neatlaidību pārvaramais apstāklis ir Baltijas valstu mediju vide. Diezgan strikti sadalītajā krievu valodā izdoto mediju struktūrā no vietējās krievu preses atšķirīgu domu un žurnālistikas paņēmienu piedāvātājiem nav labi klājies, sevišķi Latvijā. Līdzās apsveikumiem par drosmi, atklāšanas pasākumā ne viens vien atcerējās, kā dzimuši un nebūtībā aizgājuši kvalitatīvas žurnālistikas ambīcijas priekšplānā likušie krievu mediji – krievu “Diena”, avīze “Telegraf”. Konservatīvajai un avīzes lasošajai krievvalodīgo auditorijai Latvijā pilnībā pietiekot ar “MK Latvija” un “Vesti Segodnja”.
Šaubos, jo “Novaja Gazeta Baltija” piedāvā alternatīvu, ko, iespējams, vēl meklē Baltijas valstu krievvalodīgie (un ne tikai krievu valodā runājošie) iedzīvotāji. Ja nemeklē, tad nu ir iespēja iepazīties, lasīt, saprast. Lai gan izklausījās stilīgi, negribas īsti piekrist “Novaja Gazeta” redaktora Dmitrija Muratova pasākumā teiktajam, ka viņa avīze ir ļoti līdzīga Latvijas krievu presei: “Mēs arī uzstājamies pret savu valsti. Arī mūs vaino, ka esam svešu impēriju uzskatu varā”. Latvijas gadījumā krievvalodīgās preses uzstāšanās pret savu valsti nereti ir “par Putinu”, tas ne tuvu nav Muratova gadījums, tas ir pilnīgi pretēji tam, ko viņš visu mūžu darījis žurnālistikā.
Tāpēc negribu prognozēt jaunā medija nākotni. Vide ir pārāk mainīga, lai domātu, ka citu neveiksme pirms vairākiem gadiem nozīmē – nevienam neveiksies. Ja “Novaja Gazeta Baltija” elektroniskā versija un nākotnē iecerētais nedēļas žurnāls nevarēs pastāvēt, tas būs stāsts ne tikai par žurnālistiem un viņu veidotajiem stāstiem, tas diezgan daudz pateiks arī par Baltijas valstu krievvalodīgo auditoriju. Bet pašlaik ir īstais brīdis iepazīties ar jauno mediju!
