Priekšlikums, kas nosaka jaunu Latvijas sabiedrisko mediju regulācijas un pārvaldības modeli, neatrisina nevienu no būtiskām sabiedrisko mediju kvalitātes un stabilas attīstības problēmām, tas apkalpo partiju vēlmi redzēt savus pārstāvjus augstākajā sabiedrisko mediju pārvaldības institūcijā (fragments no priekšlikuma par padomes sastāvu skatāms zem raksta)*.
Koncepcijā, kas sagatavota bez plašākas apspriešanas, piedāvāts sabiedrisko mediju uzraudzības modelis, kam ļoti līdzīgs jau divkārt – 2015.gada pavasarī un šogad aprīlī – publiski tika apspriests kā versija. Tā galvenā ideja, veidojot atsevišķu sabiedrisko mediju padomi, dot iespēju visu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem izvirzīt savus padomes locekļus. Paredzēts izveidot 13 locekļu padomi, kurā ir 6 politisko partiju (vai mazāk, ja Saeimā ir mazāk partiju) pārstāvji, ievēlēti uz Saeimas sasaukuma laiku, pieci locekļi nāk no nevalstiskajām organizācijām (ievēlēti uz 5 gadiem), viens loceklis – no kristīgajām konfesijām (uz 3 gadiem), vienu ieceļ Valsts prezidents (uz 6 gadiem).
Iespēja katrai Saeimas partijai iecelt savu pārstāvi, ieskaitot opozīciju, nozīmē pastāvīgas kontroles un pastāvīgu savu vēlmju novadīšanas iespēju padomē. Ignorējot Jaunā sabiedriskā medija koncepcijā jau padarīto darbu un priekšlikumus padomes veidošanā, jaunā likuma veidotāji nostiprina politiķu iespēju ar savu pārstāvju palīdzību ietekmēt sabiedrisko medijus.
Atsevišķas diskusijas vērts ir jautājums, kāpēc padomē jāvirza reliģisko konfesiju pārstāvis? Latvija ir sekulāra valsts, LR Satversmes 99.pants nosaka, ka baznīca ir atdalīta no valsts. Nav nekāda pamata to mainīt.
Pēc koncepcijas nav skaidrs, kāpēc izvēlēts šāds uzraudzības modelis, bet - galvenais ir jautājums, kā tas uzlabos sabiedrisko mediju situāciju. Kā tiks palielināta sabiedrisko mediju neatkarība, stabilitāte, kvalitāte?
Jaunā padome pēc satura un struktūras atgādina politisku un sabiedrisku aktīvistu pulciņu, kam ir kāda pieredze mediju jomā un kas lemj nopietnus jautājumus, bet kuriem nav ne atbilstošu iespēju, ne laika, ne atalgojuma, lai veiktu paredzēto darbu. Pienākumiem adekvāta alga paredzēta tikai padomes priekšsēdētājam un viņa vietniekam, pārējie 11 locekļi darbosies par divām minimālajām mēnešalgām, sanākot uz sēdēm divas reizes mēnesī. Saliekot šo darbu kopā ar prasību, ka padomes locekļi ir valsts amatpersonas, ir skaidrs, ka nebūs daudz cilvēku, kas vēlēsies un kam būs iespēja nopietni strādāt sabiedrisko mediju padomē.
Lai gan padomes locekļiem tiek prasīta pieredze mediju vai cilvēktiesību jomā, padomes struktūra rāda, ka notikusi atteikšanās no profesionalizācijas pieejas padomes veidošanā. Jaunā padome ir līdzīga pašreizējai Sabiedriskajai konsultatīvajai padomei, kurā jau strādā dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji un kura paredzēta arī jaunajā modelī. Likuma veidotāju skatījumā, sabiedriskie mediji jāuzrauga, tā teikt, tematiski: pilnam politisko partiju spektram, baznīcas pārstāvim, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuri pārstāv izglītību un zinātni, kultūru, sociālo sfēru, vides aizsardzību un sportu. Kāpēc nav pārstāvja tiesību jomā, neviena, kas aprūpētu zemniekus vai uzņēmējus, nav vērts jautāt, jo likums pārstāv uzskatu, ka sabiedriskais medijs ir labs, ja tas pievēršas konkrētiem tematiem (piecās “kategorijās” izvirzītie locekļi) un politiskām interesēm.
Daudzās pasaules valstīs tiek veikti nozīmīgi pētījumi un notiek nopietnas diskusijas par mediju uzraudzības un regulācijas jautājumiem, jo esošā pieredze ne vienmēr noder nākotnes jautājumu izlemšanai. Taču šī sabiedrisko padome ikdienā nestrādās, tās locekļi, paļaujoties uz padomes tehniskā biroja speciālistu sagatavotajiem dokumentiem, lems jautājumus, kas skars simtiem cilvēku darbu un visu Latvijas iedzīvotājiem pieejamo sabiedrisko mediju saturu, ietekmēs demokrātijas kvalitātei nozīmīgas institūcijas attīstību.
Neliela, mediju jomas profesionāļu veidota padome, kas pastāvīgi nodarbojas ar sabiedrisko mediju uzraudzību, kam ir laiks iedziļināties un atalgojums, kas atbilst tās atbildībai, ir daudz efektīvāka.
Lai gan likuma koncepta veidošanā izmantota citu valstu vienveidīga (ar partiju pārstāvju ietekmi saistīta) pieredze, jābūt ļoti uzmanīgiem un asiem, lai nepieņemtu likumu, kas neuzlabo sabiedrisko mediju situāciju, nepalielina to neatkarību un kvalitāti. Līdzīgi kā citās valstīs pēdējos gados (Ungārija un Polija), arī šajā konceptā ietverts risks ar vieglu roku, it kā jaunu ideju vārdā, atteikties no līdz šim panāktā sabiedrisko mediju attīstībā, atmetot sabiedriskos medijus no politisko interešu un politisko spēlētāju puses viegli vadāmu struktūru statusā. Konceptā ieliktās idejas atgādina lēnu sabiedrisko mediju neatkarības ierobežošanu, klusu žņaugšanu, kas tiks veikta ar daudzu organizāciju pārstāvju rokām, līdzīgā apjomā dodot iespēju piedalīties katras partijas pārstāvjiem.
Konceptuālajā priekšlikumā ietvertas vēl vairākas ļoti apšaubāmas idejas par sabiedrisko mediju vadības modeli un to finansēšanu. Par to nākamajos rakstos.
*1. Saeimas ieceltie Sabiedrisko mediju padomes locekļi
(1) Sešus locekļus bez atsaukuma tiesībām uz Saeimas sasaukuma laiku ieceļ Saeima.
(2) Katrai no sešām lielākajām frakcijām ir tiesības virzīt vienu kandidatūru Sabiedrisko mediju padomes locekļa amatam. Ja Saeima nenobalso par frakcijas iesniegto kandidatūru, frakcijai ir tiesības iesniegt citu kandidatūru, kamēr Saeima nobalso par.
(3) Ja Saeimas sasaukumā ir mazāk par sešām frakcijām, tad Saeima ieceļ tik locekļus, cik ir frakciju.
(4) Pēc jaunās Saeimas sasaukšanas, Saeima mēneša laikā ieceļ jaunus locekļus, iepriekš iecelto pilnvaras beidzas ar jauno Saeimas iecelto locekļu ievēlēšanas brīdi vai, vēlākais, mēneša laikā pēc jaunās Saeimas sasaukšanas dienas.
(5) Saeimas frakciju izvirzītajiem kandidātiem ir jābūt pieredzei mediju vai cilvēktiesību jomā, kā arī nevainojamai reputācijai, ar to saprotot tādu līdzšinējo dzīves gājumu, kas dod pamatu pieņēmumam, ka attiecīgais kandidāts labi izprot sabiedrisko mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā, vārda brīvības principu un arī turpmāk ar savu darbību spēs vairot sabiedrības uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem.
2. Organizētās pilsoniskās sabiedrības ievēlētie Sabiedrisko mediju padomes locekļi
(1) Piecus Sabiedrisko mediju padomes locekļus uz pieciem gadiem bez atsaukuma tiesībām ievēl Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu parakstījušās organizācijas, izvirzot kandidātus piecās kategorijās: izglītība un zinātne, kultūra, sociālie jautājumi, vides aizsardzība un sports.
(2) Izvirzītajiem kandidātiem ir jābūt profesionālai pieredzei attiecīgajā kategorijā vai pieredzei cilvēktiesību un mediju jomā, kā arī nevainojamai reputācijai, ar to saprotot tādu līdzšinējo dzīves gājumu, kas dod pamatu pieņēmumam, ka attiecīgais kandidāts labi izprot sabiedrisko mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā, vārda brīvības principu un arī turpmāk ar savu darbību spēs vairot sabiedrības uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem.
(3) Kandidatūras var izvirzīt un balsošanā var piedalīties visas memorandu parakstījušās nevalstiskās organizācijas. Izvirzītajām kandidatūrām nav obligāti jābūt kādas organizācijas biedram vai amatpersonai.
(4) Padomē ir ievēlēti tie pieci kandidāti, kas balsošanā saņēmuši lielāko balsu skaitu attiecīgajā balsošanas kategorijā.
(5) Kandidātu pilnvaru termiņu skaita no vēstules par ievēlētajiem Padomes locekļiem izskatīšanas dienas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pieņem zināšanai un nosūta Padomei informāciju par ievēlētajiem Padomes locekļiem.
(6) Vēlēšanas organizē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sadarbībā ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi, organizējot kandidatūru izvirzīšanu un elektronisku balsošanu.
(7) Kārtējās vēlēšanas notiek ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms attiecīgo padomes locekļu pilnvaru beigām.
(8) Ja kāds organizētās pilsoniskās sabiedrības virzītais padomes loceklis priekšlaicīgi atstāj amatu, viņa pēctecis ir vēlēšanās attiecīgajā kategorijā nākamo lielāko balsu skaitu ieguvušais kandidāts un tā secīgi, līdz attiecīgais kandidāts pieņem amatu. Ja citu kandidātu nav, tad ārkārtas vēlēšanām ir jānotiek ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no padomes locekļa amata atstāšanas brīža. Ārkārtas vēlēšanās ievēlētā kandidāta pilnvaru termiņš beidzas dienā, kad beigtos aizstātā Padomes locekļa pilnvaras.
3. Kristīgo konfesiju ieceltais Sabiedrisko mediju padomes loceklis
(1) Vienu Padomes locekli, kas nav garīdznieks, bez atsaukuma tiesībām uz trīs gadu pilnvaru termiņu ieceļ Civillikuma 51.pantā minēto kristīgo konfesiju augstākie garīdznieki konsensa ceļā, iesniedzot kopīgi parakstītu nominācijas vēstuli.
(2) Kandidāta pilnvaru termiņu skaita no nominācijas vēstules izskatīšanas dienas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izvērtē saņemto vēstuli. Ja tā parakstīta atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām, tad komisija pieņem zināšanai un nosūta Padomei informāciju par iecelto Padomes locekli.
(3) Kandidātam ir jābūt pieredzei mediju vai cilvēktiesību jomā, kā arī nevainojamai reputācijai, ar to saprotot tādu līdzšinējo dzīves gājumu, kas dod pamatu pieņēmumam, ka attiecīgais kandidāts labi izprot sabiedrisko mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā, vārda brīvības principu un arī turpmāk ar savu darbību spēs vairot sabiedrības uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem.
(4) Ja kristīgo konfesiju izvirzītais kandidāts priekšlaicīgi atstāj amatu, tad Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nekavējoties aicina kristīgās konfesijas nominēt jaunu pārstāvi. Ārkārtas kandidāta pilnvaru termiņš beidzas dienā, kad beigtos aizstātā Padomes locekļa pilnvaras.
4. Valsts prezidenta ieceltais Sabiedrisko mediju padomes loceklis
(1) Vienu locekli ar pieredzi mediju vai cilvēktiesību jautājumos, kā arī labu reputāciju, kas vairos sabiedrības uzticēšanos Sabiedriskajam medijam, uz sešiem gadiem bez atsaukuma tiesībām ieceļ Valsts prezidents. Valsts prezidents informē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju par iecelto Padomes locekli.
(2) Kandidāta pilnvaru termiņu skaita no Valsts prezidenta vēstules izskatīšanas dienas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pieņem zināšanai un nosūta Padomei informāciju par iecelto Padomes locekli.
(3) Ja Valsts prezidenta ieceltais padomes loceklis priekšlaicīgi atstāj amatu, Valsts prezidents nekavējoties ieceļ jaunu Padomes locekli. Ārkārtas kandidāta pilnvaru termiņš beidzas dienā, kad beigtos aizstātā Padomes locekļa pilnvaras.
