Anda Rožukalne: Interneta «troļļu» pasaules karte

 “Nebaro trolli!” varētu būt viens no labākajiem mūsdienu padomiem katram, kurš pavada laiku tiešsaistē[1]. Uzmanība piepilda interneta trolli ar enerģiju. Tāpēc labāk ļaut dzīvot trollim savā pasaulē.

 

 

Tas bija redzams arī šeit - raksti par prokrieviskajiem hibrīdtroļļiem izraisīja parasto troļļu interesi. Viņiem nekas nav jāmaksā, viņi nepārstāv nekādu ideju vai zināšanas, bet gūst baudu uzbrūkot, ņirgājoties, padarot jebkuru diskusiju bezjēdzīgu.

Viena no versijām, kāpēc apmaksāto prokremlisko hibrīdtroļļu aktivitātes Latvijas interneta portālu komentāru telpā nav pārāk izteiktas, varētu būt daudzo brīvprātīgo troļļu darbošanās līdzīgā stilā. Blakus pētījumā identificētajiem, komentāru vietnēs savu īpašo troļļu prieku rod cilvēki, kuri vēlas aizstāvēt Krievijas politikas idejas, notikumu interpretācijas, bezgalīgi atkārtojot propagandas klišejas un uzbrūkot visiem, kam tās neliekas pārliecinošas. Arī latviski rakstošo komentētāju vidū pietiek tādu, kuri nelaiž garām iespēju apbrīnot Putina politiku un Krievijas varenību, jo Latvijā viss nav perfekti. Šie troļļi gūst prieku, žēlojoties par to, ka Latvija atrodas lielvaru  interešu krustpunktā, visu problēmu cēloni saskatot ASV un Eiropas Savienības veidolā. Minētie komentētāji pēc ierakstu satura ir hibrīdtroļļu radinieki, bet pēc dabas ir parastie troļļi. Viņi gan palīdz nostiprināt hibrīdtoļļu vēstījumus.

Piemēram, tā domā “es beks lībeks”: “Edgar Ozolin tas, ka tev tēvs latvietis un māte krieviete, un pats tikpat kā neproti latviski un pats dzīvo Jūrmalā vēl nenozīmē, ka neesi KT. “

Vēl viens, vārdā „malavita“: „Идиотка. Как сказал Путин в адрес идиотизма Хиллари Клинтон:" Она просто женщина"!!! Видимо за шоколадкой на пару минут пошла, а подумать о возможной очереди-не удосужилась и вытекающих возможных последствиях. \\nМужик, узнаешь жену на этом фото, проведи воспитательные меры с ней“.

Troļļi ir prognozējami

Analizējot interneta anonimitātes sekas, pētnieki ir vienojošies par galvenajām tiešsaistes troļļu pazīmēm: troļļus raksturo rupjība, naidīgums, antisociāla uzvedība, vēlme uzbrukt personiski, draudēt, vajāt, apmelot, turēt aizdomās un apsaukāt vai citādi ietekmēt citus lietotājus. Troļļi parasti ir hiperaktīvi, viņi rada daudz vairāk ierakstu nekā citi, ir gatavi destruktīvi strīdēties par dažādiem jautājumiem un ar dažādiem cilvēkiem. Daļa no viņiem šādi realizē savu uzskatus par izteiksmes brīvību un kvēli to aizstāv, apkarojot jebkurus ierobežojumus vai noteikumus. Interesanti, ka interneta troļļi var vienlīdz kaismīgi mesties virsū pilnīgi pretējām idejām vai to nesējiem, jo viņu ideoloģija ir provokācija un troļļošana.

Šajā pētījumā[2], aprakstīta ziņu vietnes CNN.com, politikas portāla Breidbart.com un spēļu vietnes IGN.com komentētāju uzvedība. Astoņpadsmit mēnešu garumā analizēti 1,7 miljonu lietotāju 40 miljoni ierakstu un vairāk nekā 100 miljoni ierakstu vērtējumu. Pēc valodas un citām pazīmēm pētnieki noskaidroja, kā var prognozēt antisociālu uzvedību un to, vai komentētājs  tiks bloķēts. Pētnieki bloķētos komentētājus salīdzināja ar tiem, kuri nekad netika bloķēti. Atpazīt tos, kuri nākotnē tiks bloķēti, var ne tikai pēc ierakstiem, kuros ir vairāk lamu vārdu, bet arī pēc ierakstu daudzuma. Vidējais potenciāli bloķējamais komentētājs veica 264 ierakstus, lietotāji, kuri nekad netiks bloķēti – vidēji 22 ierakstus. Portālu redaktori un citi komentētāji var ietekmēt troļļu nākotnes uzvedību. Tie, kuru komentāri tika izdzēsti agrākā darbības posmā, ar laiku kļava niknāki un rakstīja naidīgākus komentārus.

Vandāļi Vikipedijā

"Wikipedia" ir unikāls tiešsaistes projekts, kura vērtība atkarīga no publicētās informācijas patiesuma un uzticamības. Pētījumā, ko veica Pnina Šahafa un Noriko Hara[3], analizēta četru Vikipēdijas troļļu uzvedība. Viņus uzrādīja Vikipēdijas autori, visi troļļi bija vīrieši, viņu iespējas plosīties Vikipēdijā bija bloķētas.

Kā izpaudās vandālisms Vikipēdijā? Trollis nr.1 bija apsēsts ar porno zvaigznēm, kuru attēlus izvietoja Vikipēdijā, pārkāpjot vietnes noteikumus. Nr.2, koledžas students, rakstīja draudus, kas adresēti Vikipēdijas autoriem, kuri vēlējās viņu bloķēt. Nr.3, arī students, izmantoja dažādus lietotājvārdus un viņa uzvedība bija saistīta ar izvēlēto vārdu. Papildinājis Vikipēdiju ar informāciju par Hariju Poteru un Pokemoniem, gandrīz ieguvis redaktora statusu. Bet, piemēram, ar segvārdu “kreiso vietņu izdzēšana” viņš izdzēsis visas tās vietnes, kuras uzskatīja par kreisi orientētām. Vēl viens trollis papildināja enciklopēdiju ar rakstiem par reslingu sliktā valodā. Kad administratori lūdza viņu izlabot kļūdas, trollis ar lamām agresīvi metās virsū Vikipēdijas veidotājiem.

Vikipēdijas troļļi ne tikai tīši un daudzkārt sabojā Vikipēdijas saturu, bet cenšas iesaistīties veidotāju kopienā, kur diskutē par tiešaistes enciklopēdijas darbības politiku. Troļļi slēpj savu virtuālo identitāti un darbojas izolēti, viņu darbības pamatā atšķirībā no hakeriem nav konkrētas ideoloģijas, konstatējušas pētījuma autores.

Sliktie puiši un meitenes ir internetā

Atbildes uz jautājumu, vai vīrieši un sievietes atšķirīgi uztver interneta troļļus, tika meklētas pētījumā[4] „The Bad Boys and Girls of Cyberspace: How Gender and Context Impact Perception of and Reaction to Trolling“. Izrādās, abu dzimumu pārstāvji vienādi vērtē troļļus, bet atšķirīgi uz tiem reaģē. Vīrieši daudz biežāk iesaistās diskusijās ar troļļiem, bet sievietes parasti viņus ignorē. Viņas biežāk domā, ka troļļus motivē apjukums un vēlme kūdīt citus, bet vīrieši uzskata troļļus par ļaunprātīgiem. Ja zināms troļļa dzimums, citi lietotāji sieviešu kārtas troļļus uztvēra kā mazāk sociāli problemātiskus, savukārt vīriešu kārtas troļļus – kā bīstamākus.

_________________________

[1] Binns, Amy. 2012. 'Don't feed the trolls!.' Journalism Practice 6 (4): 547-562: 548
[2] Cheng, Justin, Danescu-Niculescu-Mizil, Cristian, Leskovec, Jure. 2015. ‘Antisocial Behavior in Online Discussion Communities.‘ arXiv:1504.00680v1 [cs.SI]
[2] Shachaf, Pnina and Noriko, Hara. 2010. ‘Beyond vandalism: Wikipedia trolls Journal of Information Science, 36 (3) 2010, pp. 357–370 © The Author(s), DOI: 10.1177/0165551510365390
[4] Fichman, Pnina and Madelyn Rose Sanfilippo. 2015. Social Science Computer Review 33(2) 163-180.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti