"Tā vairs nav agrākā žurnālistika, mūsu veidotais saturs neatbilst pamata profesionālajiem principiem, jo ir karš," tā ziņu un aktuālo notikumu žurnālisti raksturoja savu darbu jau Krievijas izraisītā kara Ukrainā pirmajās nedēļās.
Autora ziņas
Apkopotie dati par partiju un to pārstāvju reprezentāciju Latvijas Televīzijas (LTV) saturā rāda, ka LTV raidījumos par valdības veidošanu nav radītas nepamatotas priekšrocības kādam politiskajam spēkam. Valdības veidošanas process atspoguļots atbilstoši ziņu vērtībām un izvēlētajiem žanriem, secīgi fiksējot galvenos notikumus, personības, problēmas un dodot iespēju auditorijai saprast, bet iesaistītajiem politiķiem skaidrot savu pozīciju dažādos valdības veidošanas posmos.
Pret profesionālajiem medijiem vērstie vēstījumi Latvijas tvitervidē ir klaji negatīvi, liecina nesen veiktā Latvijas sabiedrisko mediju ombuda biroja "Twitter" komunikācijas izpēte. Analizējot saturu par sabiedriskajiem medijiem, medijiem kopumā un žurnālistiem trīs laika periodos no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada septembrim, noskaidrots, ka iespējams identificēt vairākus tipiskus vēstījumus un to veidošanas formas, kas tiek izmantotas ierakstos un tviterdiskusijās par medijiem un to darbinieku profesionālo veikumu.
Pēdējās nedēļās LSM.lv esam publicējuši vairākus rakstus par to, kā izpaužas pret profesionāliem žurnālistiem un viņu pārstāvētajām mediju organizācijām vērsti uzbrukumi. Viena no maigākajām un šķietami nevainīgākajām to formām ir publiska noniecināšana, apsaukāšanās, sarkasms, kariķēšana ar mērķi diskreditēt profesionālus medijus un to nozīmi sabiedrībā. Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši par platformu, kur tas notiek visaktīvāk.
Jau pagājuši gandrīz pieci gadi, kopš 2017. gada oktobrī ar spridzekļa palīdzību tika nogalināta Maltas žurnāliste Dafne Karuana Galīcija. Kad sākās izmeklēšana, izrādījās, ka tobrīd pret viņu bija izvirzītas 42 dažādas apsūdzības. Liktenīgajā rītā žurnāliste iekāpa savā mašīnā, lai dotos uz banku un mēģinātu atbloķēt savus bankas kontus, kas bija slēgti pēc tiesvedību ierosinātāju pieprasījuma. Šis briesmīgais notikums tiek uzskatīts par pagrieziena punktu, lai Eiropas Savienības līmenī pievērstu uzmanību tādiem tiesas procesiem pret žurnālistiem, kuru mērķis ierobežot mediju profesionāļu darbību. Šo fenomenu atpazīsiet pēc saīsinājuma SLAPP (Strategic Lawsuit Against Public Participation) jeb Stratēģiskā tiesvedība pret publisku līdzdalību. Tā būtība – tiesībsargājošās institūcijas tiek izmantotas nevis tiesību aizstāvībai vai konfliktu risināšanai, bet ar mērķi ierobežot žurnālistu un mediju iespējas pildīt savus darba pienākumus.
Par uzbrukumiem žurnālistiem un tiesas prāvām pret žurnālistiem ar mērķi ierobežot viņu darbu parasti uzzinām pēc skaļiem gadījumiem un atsevišķām publikācijām. Pirmo reizi aptaujājot lielu Latvijas žurnālistu skaitu, pieejami aktuāli dati, kas raksturo Latvijas mediju profesionāļu kopējo pieredzi. Vismaz katrs trešais Latvijas žurnālists sastapies ar apsaukāšanu, nonicināšanu, publisku diskreditāciju, liecina globālā pētījuma "The Worlds of Journalisms Study" (WJS) Latvijas pētījuma dati (RSU/SKDS, 2021).
Uzmākšanās, vajāšana, izsekošana, draudi, iebiedēšana, datu nopludināšana, slepkavības. Tikai tāpēc, ka dari savu darbu. Dažādi vārdi un dažādi piemēri raksturo uzbrukumus žurnālistiem, kas notiek gan tiešsaistē, gan realitātē. Tie kļūst arvien biežāki, padarot žurnālista profesiju bīstamāku un mazāk pievilcīgu. No šādiem uzbrukumiem biežāk cieš sievietes un etniskajām minoritātēm piederīgie žurnālisti.
“Visā motoru sportā meitenes piedalās mašīnu reklāmās. Tās ir harmoniskas un acīm tīkamas”, “meitenes svina svārkos” (par kamaniņbraucējām), “dienas, kad trasē būs tikai meitenes”, “Zelta meitenes”… Šīs ir tikai dažas frāzes, kas viegli atrodamas sieviešu sporta notikumiem veltītajos mediju rakstos.
Aktīvi politiķi un politiskas amatpersonas bieži redzamas un dzirdamas kā sabiedrisko mediju informācijas avoti. Žurnālistu veidotajās ziņās vai intervijās parasti tie identificēti kontekstā ar pārstāvēto partiju. Vai valdības pārstāvju sasaistīšana ar piederību konkrētai partijai nozīmē papildu iespējas slēpti reklamēt medijos biežāk pieminētās partijas? Vai pierastā žurnālistu prakse priekšvēlēšanu gaisotnē nonāk pretrunā ar mediju politiskās neitralitātes principu?
Kāpēc vajadzīgi sabiedriskie mediji? Kā tie strādā? Kā varu zināt, ka tie darbojas sabiedrības interesēs? Šie ir ļoti svarīgi jautājumi, kas pastāvīgi jāuzdod, un uz tiem jāatbild. Daudzviet pasaulē un nu arī Latvijā redakcionālās darbības vadlīnijas ir tās, kas palīdz izprast sabiedrisko mediju saturu un piedāvā atbildes uz minētajiem jautājumiem.
Vai Latvijas Televīzijas (LTV) atjaunotajā diskusijā “Kas notiek Latvijā?” līdzvērtīgā proporcijā tiek dota iespēja piedalīties sievietēm un vīriešiem? Vai citās LTV diskusijās par nozīmīgiem sabiedriski politiskiem jautājumiem ievērota visu sociālo grupu pārstāvniecība, atspoguļojot sabiedrības daudzveidību?
Kara pirmais mēnesis. Speciālizlaidumi, papildu ziņu izlaidumi, pārplānoti raidījumi, īpašas informatīvi analītiskas programmas. Ziņas, mūzika un vakara pasaciņa ukraiņu valodā. Simt divdesmit deviņas papildu satura stundas Latvijas Radio. Paralēli Latvijas Televīzijā bijuši 56 ziņu izlaidumi, trīs īpaši informatīvi analītiskie raidījumi, nakts ziņas brīvdienās, reportāža “Brīvības tilts”, divi diskusijas “Kas notiek Latvijā?” speciālizlaidumi. LTV7 saturā bijuši 68 ziņu izlaidumi, 22 analītiskie raidījumi “TČK”, īpaši izcelts saturs un darbs garās maiņās portālā LSM. Milzu auditorija sekoja koncerta pie Kongresu nama tiešraidei, gājienam pie Brīvības pieminekļa, labdarības koncertam Mežaparkā un koncerta pārraidei no Varšavas. Tā ir vien daļa no sabiedrisko mediju darba pirmajā kara mēnesī.
Lai noliegtu neatkarīgas valsts un brīvu mediju priekšrocības, ir izdevīgi vairot neuzticēšanos neatkarīgiem sabiedriskajiem medijiem.
No neskaitāmām laba virsraksta izveidošanas iespējām kāds no portāla la.lv darbiniekiem iepriekšējās brīvdienās izvēlējās publicēt maldinošu, emocionāli satraucošu, mediju darbu un valsts institūcijas centienus diskreditējošu variantu. Saņemot SPKC informāciju, kuras mērķis bija mazināt melu izplatību, portāla la.lv darbinieks pārvērta to dezinformācijā, jo radīja šo: “SPKC nāk klajā ar paziņojumu par ziņu, ka pēc vakcīnas saņemšanas esot miris jauns vīrietis”.
Pandēmijai turpinoties, ziņas par Covid-19 satrauc un nomāc. Jaunumi par pandēmiju nogurdina, rada bezspēcības izjūtu, daļa no mums vēlas izvairīties no šīm ziņām. Latvijas iedzīvotāju paradums sekot ziņām ir stabils, ziņas rada drošības izjūtu, palīdz plānot dzīvi, ietekmē vēlmi ievērot noteikumus un ierobežojumus.
Inficēto ar Covid-19 skaitam statistikas grafikos tiecoties arvien augstāk un pieaugot ierobežojumu klāstam, satraukums sociālajos medijos izveidojis divas lietotāju nometnes. Vieni aicina nelikt maskas un ieturēt drošu distanci, otri ir sašutuši, ka gan īsto, gan tīmekļa draugu un paziņu lokā ir milzīgs skaits cilvēku, kuri netic vīrusa eksistencei, paši nevalkā maskas un aicina citus neievērot noteikumus. Vai varētu būt tā, ka Latvijā ir ļoti daudz šīs lipīgās un bīstamās slimības noliedzēju?
Lai kas parādītos acu priekšā uz viedpulksteņa ekrāna, kādā no sociālo mediju platformām vai sabiedriskā transporta ekrānā, joprojām ir svarīgi prast atšķirt patiesu, daļēji nepatiesu vai melīgu informāciju. Tikpat nozīmīgs ir jautājums, vai jauni cilvēki, kas izmanto dažādus medijus, ir apguvuši ziņu uzticamības novērtēšanas iemaņas?
Pašam cilvēkam ir jāuzņemas atbildība par savu medijpratību, zināšanas galvenokārt jāuzlabo skolotājiem un skolēniem, uzskata pētījuma* respondenti. Pētījuma dalībinieki ievērojuši medijpratībai veltītā satura pieaugumu medijos, bet daudzu uzmanības lokā medijpratības pasākumi nav nonākuši.
Nepietiekama medijpratība nozīmē draudus bērnu un sabiedrības drošībai, zemāku labklājības līmeni, sliktāku izglītību, domā medijpratības uztveres pētījuma* respondenti. Lai draudus novērstu, jāuzlabo cilvēku prasmes darboties ar digitālajām ierīcēm, medijpratība jāiekļauj visos formālās izglītības posmos, stingrāk jākontrolē sociālās tīklošanās platformu lietojums un to darbība.
Labi informēti, kritiski domājoši pilsoņi, kuri spēj novērtēt kvalitatīvu mediju saturu, atpazīt dezinformāciju, justies droši digitālajā vidē, uzvesties prātīgi un izmantot vērtīgo, kas atrodams mūsdienu informācijas okeānā. Tas viss pasakāms vienā vārdā – medijpratība. Minētais un vēl garāks saraksts bieži dzirdēts politiķu izteikumos, mediju diskusijās, lasīts politikas dokumentos un akadēmiskos pētījumos. Sabiedrības medijpratības uzlabošana ir viens no Latvijas mediju politikas mērķiem.
LNT nav pirmais slēgtais ziņu dienests mediju uzņēmuma "Modern Time Group/All Media Baltic" (MTG/AMB) vēsturē. LNT (Latvijas Neatkarīgā televīzija) ir otrais. 2016. gadā MTG slēdza kanālu TV5. Un ziņas.
Kāpēc Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālistam Gundaram Rēderam bija tiesības un pienākums izteikt savu skatījumu uz situāciju, kas radusies pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma par jauno LTV valdes locekļu iecelšanu amatos?
Kā var būt, ka tik daudziem vēlētājiem ļoti patīk populisti? Kāpēc tik daudziem populisti nešķiet pievilcīgi? Kāpēc mēs nevaram pārliecināt cits citu par populisma bezjēdzību vai vērtību? Jābūt kādam iemeslam, kāpēc populistiem izdevies izmainīt dažādu valstu politisko spēku struktūru.
Kopdzīve ar dezinformāciju būs ilgstoša. Tas ir mainīgs, dzīvīgs un daudzveidīgs fenomens. Salīdzinoši nesen pārsteigti atklājām Krievijas apmaksāto interneta troļļu fermas. Šogad lielas vilšanās avots ir ziņas par dokumentu zagšanu, spiegošanu, ielaušanos datorsistēmās, alkatības vadītu slepenu vienošanos un Krievijas dienestu vadītām melu straumēm pirms vēlēšanām ASV 2016.gadā un, iespējams, arī šogad gan Amerikā, gan citās valstīs.
Emociju viļņi tīmeklī jau nosaukti par emocionālo demokrātiju. Šis jēdziens pretstata racionālu sabiedriski politisko notikumu analīzi, kas palīdz veidoties sabiedriskajai domai, emocijās balstītai spriešanai jeb alternatīvai demokrātijas praksei. Par to arī ceturtais stāsts rakstu sērijā par dezinformāciju.
Aktuālais gadījums ar viltus informāciju par ''Alfas'' vai ''Alffas'' it kā sabrukšanu, citi zemiski informācijas sagrozīšanas piemēri liek uzdot dažādus jautājumus. Viens no tiem – kā pret to cīnīties, kā atšķirt izteiksmes brīvību no muļķīgas kļūdas, ļaunprātības un nelikumībām?
Nosaukt par meļiem. Pārmest, ka ignorē. Uzbrukt personīgi, apsaukāt un aizskart. Pazemot kā profesionāļus. Apmelot. Mērķtiecīgi vajāt ar sociālo mediju vai savā rīcībā esošu informācijas līdzekļu palīdzību. Viss nosauktais ietilpst sarakstā “politiķu uzbrukumi žurnālistiem”. Vai arī Latvijā? Pašreiz – diemžēl, jā!
Tagad arī Latvijā mierīgi varam teikt, ka vārdu savienojums “viltus ziņa” ir izskrējis cauri pirmajam popularitātes vilnim, apnicis un kļuvis tukšs. Bet joprojām pietiekami noderīgs, lai to izmantotu kā ieroci dažādām, arī apšaubāmām vajadzībām. Vai tiekam galā?
Daudz izmaiņu nebūs. Bet žurnālistikas kvalitāte pieaugs. Auditorijas piesaiste prasīs arvien lielākus spēkus. Darba tirgus mediju jomā joprojām būs nedrošs, valodas līmenis portālos nekļūs labāks. Viltus ziņas arvien būs populāras (sevišķi veselības jomā un politikā), mediju pratības prasības reti tiks attiecinātas uz sevi pašu.
Ar medijiem un žurnālistiku saistīto 2017.gada notikumu vidū atlasīti tie, kuri iezīmēja kādu pavērsienu, iesāka tendenci, kura varētu turpināties arī nākamajā gadā.
Informācijas ir ļoti maz – tikai "Letas" sameklēti fragmenti no CV un daži vārdi par iepriekšējo darbību. Iespējams, tāpēc diskusijas pēc piektdienas pievakares ziņas par Sanitas Dikas-Bokmelderes iecelšanu Latvijas Radio (LR) valdes locekles programmu attīstības jautājumos pārvērtušās strīdos sociālajos medijos.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
