Anda Rožukalne: Kā sauciens «Negraujiet BBC!» atskan Latvijā?

Ko nozīmē Ziemeļvalstu sabiedrisko mediju vadītāju šonedēļ atklātajā vēstulē izteiktais aicinājums nesagraut “paraugu un kvalitātes noteicēju BBC”? Šī vēstule  ir vēl viena daļa no stāsta, par ko jau vismaz divus mēnešus tiek kaismīgi diskutēts Lielbritānijā. Līdzīgs process notiek Latvijā. Bet šeit saruna ir bikla, klusa, maz pamanāma.

Protams, ir atšķirības. Lielbritānijā notiek saruna par to, kā jāmainās BBC. Britu kvalitatīvie mediji gandrīz katru dienu publicē vismaz vienu rakstu par šo situāciju. Tiek uzdoti jautājumi politiķiem un amatpersonām, analizēti dažādi nākotnes scenāriji. BBC nav neaizskarams, tas saņem arī kritiku. Bet tikpat stiprs ir pretspars, uzsverot, ka britu valdībai ir anti-BBC „dienas kārtība“, sabiedrībā zināmi cilvēki aicina neļauties valdības un komercmediju spiedienam.

Kas notiek? Pirmkārt, britu valdība īpašā plānā prasa krietni samazināt izdevumus BBC uzturēšanai. Viens no projektiem paredz turpmākos piecus gadus katru gadu samazināt BBC finansējumu par 20%. BBC ģenerāldirektors Tonijs Halls teicis, ka, ļoti iespējams, tiks slēgti vairāki kanāli, piemēram, kanāls BBC4 un bērniem paredzētais CBBC. BBC vadītājs skaidro, ka samazinās 1000 darba vietu vidējā līmeņa vadītāju rindās. Otrkārt, BBC finanšu jautājumi tiek sasaistīti ar idejām mainīt  varenā sabiedriskā medija finansēšanas modeli. Diskutē politiķi, mediji uzdod jautājumus lēmumu pieņēmējiem.

Tieši tāpēc septiņi sabiedrisko mediju vadītāji no Dānijas, Norvēģijas, Somijas un Islandes atgādina, kāpēc vispār dibināts BBC, - “kā no politiskām un komerciālām interesēm brīvs medijs, kura galvenā vērtība ir neatkarība un kura prioritāte ir pilsoņi”. BBC darbību ietekmējošās izmaiņas var novest pie “mazāk ietekmīga un mazāk populāra BBC”.

Arī Latvijā kopš augusta beigām bijušas dažas ziņas par Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) nākamā gada budžeta veidošanu. Pēc īsa apmulsuma un pārsteigtām LR un LTV pārstāvju atklātajām vēstulēm par to, kas notiks, ja budžets tiks samazināts, panākta vienošanās saglabāt bāzes finansējumu. Abu mediju vadītāji apliecinājuši, ka var būt kopumā apmierināti ar budžetu „pašreizējā situācijā“, jo daudzām valsts institūcijām jāsamazina izdevumi, informē LETA. Pa vidu tam izskan komerciālo mediju aicinājumi beidzot darīt kā Lietuvā un Igaunijā, izlaižot LR un LTV no reklāmas tirgus.

Ko tas viss īsti nozīmē – saruna netiek turpināta. Netiek minēts, ka pāris iepriekšējos gados oriģinālā satura pieaugumu, reitingu kāpumu un arī LTV un LR reputācijas lēcienu veidoja arī papildu līdzekļi, kas tika piešķirti par īpašiem projektiem. Par Rīgas kā Eiropas Savienības (ES) kultūras galvaspilsētas notikumu atspoguļojumu, par vēlēšanu sižetiem un diskusijām, par Latvijas kā ES Padomes prezidējošās valsts statusam veltīto saturu. Nākamajā gadā tā visa nebūs. Iziešana no reklāmas tirgus ir izsaucieni gaisā, pirms nav pieņemts lēmums, kā LTV un LR tiks kompensēts līdzšinējo ienākumu samazinājums. Detalizētas sarunas pagaidām nav. Naudas arī. Fragmentārajās ziņās piemirsta gan Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nacionālā stratēģija, gan Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 70.pants, kas nosaka, ka budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma veidošanai nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā gadā.

Tikmēr fonā visu laiku skan politiskās uzmanības pievēršanai izdevīgs, publisks satraukums par informācijas kvalitāti kontekstā ar drošību un sabiedrības saliedētību. Bet nākamā gada budžeta plāns LR un LTV labākajā gadījumā nozīmē stāvēšanu uz vietas. Tajā vietā tabulās, kur redzams – Latvijā ir viens no zemākajiem sabiedrisko mediju fiansējumiem ES. Sliktākajā gadījumā tas nozīmē attīstības apstāšanos.

Tāpēc salīdzinu dažas ziņas un pāris rakstus par LR un LTV nākamo gadu ar diskusiju ap BBC nākotni, saturu, kvalitāti. Lai cik tā asa, ne brīdi nav aizmirsts, ka šī saruna jāuztur, tā ir svarīga sabiedrisko mediju unikālo funkciju dēļ. To iemeslu dēļ, ko uzsver Ziemeļvalstu pārstāvji savā vēstulē par BBC – tas dod labumu visiem, ja sabiedrība izprot no naudas devēja un politiskajām interesēm neatkarīga medija darbības nozīmi.

Lielbritānijā būtiska BBC diskusijas pazīme ir plašums. Tā ir galvenā un īstenībā vienīgā atšķirība no šāgada un citu gadu diskusijām par sabiedriskajiem medijiem Latvijā. BBC nav jācīnās vienatnē. Sarunu par vecāko sabiedrisko mediju pasaulē un britu sabiedrības nākotni uztur citi mediji. Bet Latvijā grūti atrast vispusīgu skatu, neatlaidīgu skaidrošanu, atbilžu meklēšanu.

Lielākajai daļai komerciālo mediju jautājums par LTV un LR nākotni, par to finansējumu nav būtisks. Tā ir skaidra zīme, ka ir vēl daudzi citi jautājumi, kuri ir svarīgi tikai sabiedriskajiem medijiem. Ja tie nebūs stipri, ja mēs nerunāsim par šo mediju spēku un jēgu, jūs par šiem jautājumiem neuzzināsiet. Tieši tāpēc šoreiz rakstu.

 

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti