Vai mūzikas formāta drastiska maiņa ir iejaukšanās saturā? Ja redakcionālā neatkarība mediju darbā ir nemainīga brīvas preses un obligāta sabiedrisko mediju darbības sastāvdaļa, tad to vērts vēlreiz pārdomāt, kopš NEPLP (Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes) lēmusi, ka Latvijas Radio jauniešu kanālā pieci.lv no 1.septembra līdz 80% palielināt Latvijā autoru radītās mūzikas īpatsvaru ārpus autorraidījumiem atskaņotajā saturā.
Diskusijā ap žurnālā “Ir” publicēto oligarhu sarunu trešo daļu “Preses kastrēšana” trūkst būtiska dalībnieka – tajās pieminēto un “oligarhu cieši apskauto” mediju pārstāvju. Bijušo un esošo.
Kritizēt konkurenta politiskās idejas vai viņu pašu vairs nav modē. Personisks uzbrukums žurnālistam, medija kvalitātes un medija misijas noniecināšana – tā ir priekšvēlēšanu debašu tendence. Kopš “Izvēlies nākotni” 30.maija raidījuma arī Latvijā.
Ņemot vērā ārējos konkurences apstākļus, Latvijas Radio 5 darbs un sasniegumi ir ļoti uzteicami, jo jauniešiem izvēles iespējas attiecībā uz radio staciju izvēli ir nebeidzamas, tā Latvijas Radio 1 raidījumā "Krustpunktā" norādīja pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Radio pieci.lv neveicas – tas ik gadu piedzīvo stresu, ko varētu nosaukt “ātrais pārveidošanas plāns”. Tagad plāna centrā likta prasība piepildīt kanālu ar latviešu populāro mūziku.
Vai politiķiem, veidojot saturu, vajadzētu informēt par tā izcelsmi un autoriem? Vai viltus mediju formāti ir noderīgi pirmsvēlēšanu komunikācijai? Šādi jautājumi rodas, vērojot informēšanas paradumus pirms vēlēšanām. Rīgas mēra komunikācija šajā ziņā ir īpaši izsmalcināta. Tā piedāvā jokus, ziņo par laiku un iesaka muzejus viltus medijiem līdzīgos formātos.
Ventspilnieks.lv ir jauns laikraksts un ziņu portāls. Tas sevi piesaka, solot dot “iespēju iegūt neatkarīgas ziņas un analītiskus rakstus par norisēm Ventspils pilsētā”. Tomēr saturs nedod iespēju skaidri atbildēt uz virsrakstā uzdoto jautājumu – vai tiešām neatkarīgs un profesionāls medijs?
Jūs par to nekad neuzzinātu, ja kāda cilvēka ķermenis nebūtu netīšām vai tīšām atkailināts. Mazāki un lielāki plikumi, kas parādījušies, pašam plikajam nemanot, ir pastāvīga daļa no ziņu portālu satura. Šī pieredze ir tik ikdienišķa, ka esmu nosaukusi tās par “ kailo ķermeņu ziņām”.
Izjūtu savādu bijību, apzinoties, ka jau vismaz nedēļu daudzās pastkastēs piegādātais izdevums "Latvija Eiropā" pieejamības ziņā varētu būt ietekmīgākais medijs Latvijā. Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Iveta Grigule ir pildījusi solījumu – viņas viedoklis nodrukāts 645 700 eksemplāros. Izdevums pelnījis uzmanību, jo ir ļoti mūsdienīgs.
Viltus ziņas viegli atpazīt tikai tad, ja kāds jau tās fiksējis. Ir vienkārši domāt, ka, atšifrējot nozagts.com un vēl dažus, viltus informācijas plūsma atmaskota. Dažas viltus ziņu pazīmes – slikts stils un maldinoši virsraksti - liek domāt, ka daļa no atbildības par nepatiesu informāciju Latvijā būtu jāuzņemas profesionāliem medijiem.
Esmu izlasījusi 110 no 119 Latvijas pašvaldību izdevumiem. To lielākā daļa palīdz daudzināt vietējos politiķus un izliekas par lokāliem medijiem, daudz mazāku uzmanību pievēršot likumā noteiktajai vietējās varas lēmumu skaidrošanai.
Ja žurnālisti katru dienu cīnās par iespēju iegūt savlaicīgu un patiesu informāciju atbildīgās valsts institūcijās, ja konkrēti politiķi vai amatpersonas regulāri izvairās no mediju pārstāvjiem, vai Latvijas mediju redaktoriem par to ir kas sakāms? Vai ir kas paziņojams par profesionālajiem principiem, par ikdienas darbu, par to, kas maināms un kas paliks nemainīgs?
2017.gadā būs vairāki notikumi, kas nopietni ietekmēs mediju vidi. Lūk, dažas versijas par to, kas varētu un kas nevarētu mainīties.
Arī šogad Latvijas mediju vide daudzu notikumu vidū pieredzēja tādus, kuri ietekmēs nākotni.
“Re:Baltica” pētījums par Latvijas viltus ziņu ražotājiem ir vietā un laikā. Bet, manuprāt, drosmīgākais un asākais, raksturojot nekvalitatīvas informācijas popularitāti, pagājušajā nedēļā izrādījās Romas pāvests Francisks. Izmantojot latīņu valodas vārdus, viņš runāja par koprofilijas slimību, kura veicina skandālu un dīvainību ziņu izplatību. “Un tā kā cilvēkiem ir tencence sirgt ar koprofāgiju, tas var nodarīt lielu kaitējumu”, piebilda pāvests.
Automātiskums ir tik ērts! Arī publiska satura radīšanā tam ir arvien lielāka loma. Pašlaik vēl aktīvajā diskusijā par orgānu donoru pieejamību Latvijā, ziņu murskulī uz īsu daļu dienas parādījās un pazuda unikāls Latvijas ziņu notikums – šā gada novembra beigās pirmo reizi vairākās vietnēs bez atļaujas tika publiskots orgānu donora vārds. Tas varēja notikt tikai tāpēc, ka konkrētais saturs tika publicēts bez domāšanas par tā jēgu.
Ja kāds nezina, kā izskatās uz medijiem izdarīts politiskais spiediens, to šajās dienās var lasīt jebkurā no ziņām par to, kā parlamenta Budžeta komisijas deputāti atņēma un mazliet vēlāk valdības koalīcija vairs neatņēma 130 000 eiro sabiedriskā radio kanālam pieci.lv. Tas ir atklāts spiediens. Nekaunīgs. Diemžēl draudīgs.
Lētums un seklums, ātrums un paviršība ir ieplānota, tāpēc arī balsta lielākās daļas mūsdienu mediju biznesa modeli. Tā raksturo arī daļas kultūras periodikas pastāvēšanas pamatus Latvijā, jo mākslā iesaistīto cilvēku rakstītais, domātais no apmaksas viedokļa izskatās tā, it kā domāšana būtu mazvērtīga.
Priekšlikumi izveidoti, analizējot slimnīcu sniegto informāciju, tiesu datus par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, izvērtējot psihiatrijas pacientu zāļu kompensācijas finansējumu, kā arī apkopojot tiesnešu, prokuroru, juristu, psihiatru, sociālo darbinieku, amatpersonu, ierēdņu sniegto informāciju projektam "Psihiatrijas krēslas zona", kurā darbojas arī Latvijas Radio Ziņu dienests.
Redzētas visādas pliekanības, dzelteni izdomājumi, muļķīgi joki, ko kāds izķeksējis no tiešsaistes kloākas tumšākajiem nostūriem. Kas vairs pārsteigs? Un tad pienāca brīdis, kad ieskatījos ziņu raidījumā, ko savā sociālo mediju profilā iesaka Rīgas mērs...
Kā tuvinieki to nepamanīja? Kāpēc nemeklēja palīdzību un netika uzsākta ārstēšana? Par to pārsteigti psihiatri, kam jānovērtē tādu pacientu veselību, kuri izdarījuši slepkavības vai citus smagus noziegumus. Kas katram jāzina par psihisko veselību un tās saikni ar vardarbīgu uzvedību, skaidrojam projektā "Psihiatrijas krēslas zona" ar psihiatru un psihoterapeitu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docentu un Psihosomatikas klīnikas virsārstu Artūru Utinānu un psihiatri, kura nevēlējās atklāt savu vārdu.
Jūlijs atklāja... Jūlijs runāja... Jūlijs palielījās... Piedraudēja... un mazliet uzd...sa...
Nedēļa, pilna ar Jūliju Krūmiņu, dažādu mediju ekrānos daudz jauna neatklāja par miljonu biznesa un politikas attiecībām Latvijā. Šī nedēļa lika domāt, kā vēl izpaudīsies viedokļu un citātu žurnālistikas sekas Latvijas mediju vidē?
Vēl viens mēģinājums ierobežot tiesības. Tas pats nesen piedzīvots tikumības veicināšanas un olšūnu donēšanas lieguma diskusijās. Kopš pagājušās nedēļas ir jauns politisks lēmums - pedagogu lojalitātes noteikšanas iniciatīva. Kā par to diskutēs mediji?
LTV7 veidotā televīzijas tilta diskusija 28.septembrī ar Igauniju Baltijas mērogā bija tikpat svarīga kā Trampa un Klintones pirmā priekšvēlēšanu uzskatu sadursme Amerikā. Tā bija saruna par starpnacionālajām attiecībām. Par krievvalodīgo aizvainojumiem pagātnē un dzīvi pašlaik Latvijā un Igaunijā, par strupceļu un par neatdotajām pozīcijām, arī par katras puses ieņemtajām pozām sarunā.
Prieks par ēdienu un tā baudīšanu lielā mērā pārcēlies uz TV formātiem, nosēdinot skatītājus pie viena galda ar dažādu ēdienu šovu dalībniekiem. Tāpat kā ēdiens var iznākt burvīgs un neēdams, arī virtuves mākslai veltītie televīzijas formāti nav vienādi.
Pēc lielām investīcijām studijā, vadītājas nomaiņas un vizuālās identitātes uzlabojumiem, jaunais LTV šlāgermūzikas raidījums līdzi paņēmis agrākās satura kvalitātes problēmas. “Latvijas sirdsdziesma” (LSD) savu pirmo sezonu sāk kā tukšu pļāpu piepildīts, neinteresantu vadītāju uzturēts formāts.
Ja nauda ļoti vajadzīga, grūti no tās atteikties. Bet naudas iegūšanas veidam vienmēr ir nozīme. Tāpēc Latvijas Televīzijai (LTV) vajadzētu atteikties no idejas saņemt ap 150 000 eiro, ko tai ārpus parastā budžeta varbūt jau šonedēļ piešķirs valdība ēnu ekonomikas problēmu atspoguļošanai. Vajadzētu atteikties no idejas un arī no naudas.
Vai kāds vēl atceras par Ukrainu? Vakar, 24.augustā, bija Ukrainas neatkarības atgūšanas 25 gadadiena. Tikpat svarīga, kāda nule bija arī Latvijā. Kijevā pavadīta ar patriotiskām atmiņām, parādi un himnas skaņām, pat atverot ziņu portālus. Vai saņēmām ziņas par šo notikumu no Latvijas medijiem? Īsā atbilde ir – nē, gandrīz nemaz!
Divi it kā nesaistīti fakti. Bet tiem abiem ir kas kopīgs ar demokrātijas nākotni.
