Aprīlis Latvijā jau otro gadu ir sabiedrisko mediju regulācijas pārmaiņu testēšanas gads. 2015.gada aprīlī īsu brīdi tika apspriesta ideja, ka Latvijas sabiedriskā medija uzraugu padomē vajadzētu būt visu baznīcu pārstāvjiem un politiķiem.
Šogad aprīlī apspriežam politiķu veidotas padomes iespēju. Pašlaik nav skaidra virzīto pārmaiņu jēga, ietekme uz sabiedrisko mediju kvalitāti. Jau 2013.gadā jaunā Latvijas sabiedriskā medija koncepcijā izstrādātā ideja, ka Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio uzraudzībai vajadzīga atsevišķa padome, pašlaik izvērtusies pretmetā, – steidzīgā, aktuālo politisko spektru pārstāvošas institūcijas veidošanā.
"Politiķi tiešām būs kā viens otra pieskatītājs", lai nebūtu iejaukšanās sabiedrisko mediju saturā, Annijas Petrovas veidotajā sižetā Latvijas Radio 1 šonedēļ stāstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība).
Tas ir interesanti, ka politiķiem citam cita pieskatīšanai vajadzīga jauna tieši medijus uzraugoša padome un nodokļu maksātāju nauda.
Ja vien nopietni gribētu, politiķi varētu pieskatīšanu nodrošināt citos formātos – minētajā komisijā, kur tas neizdodas, jo tur apspriež arī sabiedrisko mediju satura jautājumus. Piemēram, politiķi pieprasīja Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) rīkot diskusiju par Ilariona Girsa uzaicināšanu piedalīties LTV7 raidījumā "Punkti uz i", iejaucoties redakcionālajā neatkarībā un izdarot spiedienu uz mediju uzraugu. Kāpēc gan lai īpaši veidotā padomē ieliktie politiķu pārstāvji vai politiķi (versijas atšķiras) pieskatītu paši sevi, ja būs iespējas leģitīmi pieskatīt sabiedriskos medijus: to darbību, vadītājus, saturu, budžetu?
Apgalvojums, ka sabiedrisko mediju saturs netiks ietekmēts, ir nepabeigts, bet mērķis “pieskatīt” ir ļoti sīks. Sabiedrisko mediju uzraugošā padome nodarbojas ar daudz nopietnākiem uzdevumiem nekā tikai tajā esošo locekļu “pieskatīšana”: tā virza izmaiņas normatīvajos aktos, nosaka un sadala budžetu, apstiprina sabiedrisko pasūtījumu – tas arī nozīmē, ka tiek pieņemts detalizēts satura veidošanas plāns.
Tā kā politiķi visās valstīs cenšoties ietekmēt sabiedriskos medijus, politiķu deleģēti pārstāvji "ļaušot izveidot saprotamus nozares spēles noteikumus", nedaudz atšķirīgu versiju par jauno sabiedrisko mediju padomi "Rīta Panorāmai" piedāvāja kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība). Jau pašlaik tiek izvērtēti citu valstu modeļi, viņa teikusi aģentūrai LETA.
Bet kāds ir šīs politiķu iniciatīvas ideālais mērķis? Kāds ir sasniedzamais rezultāts? Nav saprotams, kāpēc tagad Latvijā jāmeklē iespējas politiķiem ļaut darboties sabiedrisko mediju uzraudzībā, ja citas valstis, kur tas ir vai bijis iespējams, cenšas samazināt politisko ietekmi.
Neatkarība – politiskā, institucionālā, finansiālā ir vienīgais mūsdienīgais formāts, kādā pastāvēt sabiedriskajiem medijiem.
Labāko sabiedrisko mediju padomes tiek veidotas lielākoties no profesionāļiem, piemēram BBC Trust. Citās valstīs, kur politiķi ienāk padomēs, to uzdevumi ir atšķirīgi, nereti tā ir darba pārskata pieņemšanas reizi gadā, nevis ikdienas uzraudzība. Nav iespējams spriest par Latvijai izmantojamiem paraugiem, ja netiek ņemtas vērā konkrētas citu valstu īpatnības: padomes funkcijas un tiesības, ievēlēšanas mehānisms.
Lietuva, kuras modelis piesaukts šogad un pērn, cenšas samazināt politiķu ietekmi uz sabiedriskajiem medijiem: no 12 padomes locekļiem kopš 2013.gada parlaments izvirza četrus (vēl četrus – prezidents, četrus – radošās savienības, divas žurnālistu organizācijas, Bīskapu padome). Tieši politiķu pārstāvji padomē bremzējot pārmaiņas un rūpējoties par savām aktuālajām interesēm, man telefona sarunā apstiprināja Kauņas Vītauta Dižā universitātes profesore Kristīna Juraite. Politiskās ietekmes dēļ nespējot konstruktīvi strādāt, vairāki ievēlētie Lietuvas padomes locekļi pērn pameta savus amatus. Atcerieties, līdzīgi izdarīja bijušais NEPLP loceklis Gints Grūbe. Atklāta padomes politizēšana ved sabiedrisko medijus uzraudzības sistēmu atpalicībā.
Tad kāpēc nesekot Polijas piemēram, kur valdība iecēla sabiedriskā medija vadītājus un dažu menešu laikā ir iegūts pakļāvīgs valdības rupors?
Pašlaik izteiktie mērķi ir politiķu centrēti, nevis sabiedrības vai vēlētāju interesēs virzīti. Jau tagad Latvijā Saeima nobalso par NEPLP pārstāvjiem, ko izvirzījusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Ja pastāv politiska vienošanās par patīkamiem vai nepatīkamiem kandidātiem, vai labāk nebūtu turēties pie principa, ka kvalitatīvas politikas attīstībai ir vajadzīgi stipri sabiedriskie mediji?
Varbūt politiķi varētu cits citu pieskatīt un vienoties, ka iecels padomi un neietekmēs medijus, ka ļaus NEPLP darboties neatkarīgi? Tie būtu vēl skaidrāki noteikumi.
Ja jau politiskās idejas tiek testētas līdzīgi kā mārketingā jogurta garšas, varbūt vērts piedāvāt labākas garšas nokrāsas. Izveidot no politiķiem neatkarīgāko padomi pasaulē. Aicināt tajā strādāt tos, kas saprot mediju darbības principus, nevis cilvēkus, kas mokošā padomes locekļa mācību procesā cenšas piespiest sabiedriskos medijus darboties atbilstoši savas mediju lietotāja pieredzes un personisko uzskatu rāmim.
Šoreiz piedāvātā politiskās idejas produkta garša – skāņa, neskaidra, iesmakusi.
