Anda Rožukalne: Nebrīvu presi jums dosim par velti! Un uzdosim par brīvu!

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ir jauns pavērsiens jau zināmo notikumu plūsmā. Vēlreiz nestāstīšu par unikālo notikumu Latvijā, – kā spītīga avīze “Bauskas Dzīve” cenšas pierādīt, ka pašvaldības lapa “Iecavas Ziņas” negodīgi konkurē, atņemot uzņēmējdarbības ienākumu daļu. 

Nemēģināšu atkal teikt, ka Latvijā, kā citas valstīs, likumā jānosaka - pašvaldības nedibina mediju uzņēmumus un netērē nodokļu maksātāju naudu vietējo politiķu daudzināšanai. Jo ir jauns pavērsiens. Tas ieilgušās diskusijas par pašvaldības preses statusu ieceļ jaunā pakāpē.

Runa ir par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvja piedāvājumu Kultūras ministrijas mediju politikas darba grupā (dokumentus saņēmu no Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājas Sanitas Jembergas).

VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls 15.marta prezentācijā Kultūras ministrijā piedāvāja leģitimizēt pašvaldību izdevumu statusu. Kā tas iespējams valstī, kur preses brīvība ierakstīta Satversmē? Mierīgi! Jāņem novecojušais likums ''Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem'' (pieņemts 1990.gadā), jāierauga tikai viens pants, kurā kļūdaini samudžināti un mūsdienu situācijai neatbilstoši definēti mediji. Lūk, likuma 2.pants, kas noderēja VARAM. Tajā minēts: “Saskaņā ar šo likumu preses un citi masu informācijas līdzekļi (turpmāk tekstā – masu informācijas līdzekļi) ir avīzes žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi (iznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos, vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus), kā arī elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kinohronika, informācijas aģentūru paziņojumi, audiovizuāli ierakti, kas paredzēti publiskai izplatīšanai”. Nākamais solis ir pielāgot pašvaldību izdevumus mediju definīcijai, padarot tos par līdzvērtīgiem neatkarīgas mediju sistēmas dalībniekiem.

Tieši tā, zem virsraksta “VARAM viedoklis” un “VARAM priekšlikums 1” teikts Mičuļa kunga prezentācijā. Citēju visu priekšlikumu:

“VARAM ieskatā pašvaldību oficiālie informatīvie izdevumi, kas tiek finansēti no pašvaldību budžeta un kuri iznāk ne retāk, kā reizi trīs mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus, saskaņā ar likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 2.panta otro daļu, ir uzskatāmi par masu informācijas līdzekļiem, kuru darbību regulē iepriekš minētais likums.

VARAM ieskatā efektīvs tiesiskā regulējuma pilnveidojums ir panākams veicot grozījumu likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, papildinot iepriekšminēto likumu ar jaunu 2.¹ pantu – Publiskas personas, atvasinātas publiskas personas un atvasinātas publiskas personas iestādes vai aģentūras izdevums.

Iespējamā 2.¹ panta redakcija varētu būt šāda:

„2.¹ pants. Publiskas personas, atvasinātas publiskas personas un atvasinātas publiskas personas iestādes vai aģentūras informatīvais izdevums.

„Publiskas personas, atvasinātas publiskas personas un atvasinātas publiskas personas iestādes vai aģentūras, ar mērķi informēt sabiedrību, var izdod informatīvos izdevumus.

Publiskas personas, atvasinātas publiskas personas un atvasinātas publiskas personas iestādes vai aģentūras informatīvajos izdevumos publicējama informācija un skaidrojumi par pieņemtajiem lēmumiem un dokumentiem, par publiskas personas, atvasinātas publiskas personas un to izveidoto iestāžu un kapitālsabiedrību darbu, citām aktivitātēm, kas saistāmas ar publikas personas un atvasinātas publiskas personas normatīvajos aktos noteikto kompetenci.

Publiskas personas, atvasinātas publiskas personas un atvasinātas publiskas personas iestādes vai aģentūras informatīvo izdevumu nosaukumos ir jābūt norādei, ka tas ir informatīvais izdevums.” (prezentācijas citāta beigas).

Tātad VARAM nepilnīgajā likumā, kur kinohronika un aģentūru ziņa pielīdzināta medijam, grib pievienot vēl vienu absurdu – publiskas personas informatīvo izdevumu, kam dot medija vārdu. Tas nozīmē, ka pamazām izveidotajam pašvaldību izdevumu slānim tiks piešķirts tāds statuss, kādu tie cenšas ieņemt, aizvietojot  neatkarīgus izdevumus.

VARAM izstrādātie likuma grozījumi ir pretēji “preses” likumam, kura 16.pants paredz redakcionālo neatkarību.

Tie ir pretrunā ar Kultūras ministrijā izstrādātajiem priekšlikumiem. KM Darba grupas priekšlikumu sagatavošanai normatīvā regulējuma izstrādei par pašvaldību un citu publisko personu informatīvo izdevumu nepiedalīšanos reklāmas tirgū un sabiedrības informēšanas pienākuma īstenošanu Starpziņojuma projektā teikts, ka pašvaldību izdevumi nevar būt mediji:

„ a) Darba grupa konstatē, ka pašvaldību izdotie informatīvie uzdevumi nedrīkst tikt uzskatīti par medijiem laikmetīgā jēdziena izpratnē, bet gan tie ir uzskatāmi tikai un vienīgi par pašvaldību sabiedrisko attiecību instrumentiem ar tiem attiecīgi piemērojamiem pienākumiem, ierobežojumiem un tiesībām, kas izriet no pašvaldību kā publisko tiesību subjekta rakstura. Attiecīgi darba grupas ieskatā pašvaldību izdevumu reģistrēšana par masu informācijas līdzekļiem un no tā izrietošās augsto vārda brīvības aizsardzības piemērošana uzskatāma par kļūdainu un iespējami drīz novēršamu praksi. 

b) Darba grupa vienojas, ka tā par mediju uzskata tādu komunikācijas līdzekli, kas tiek izmantots informācijas, analīzes, komentāra, kultūras, izklaides un cita satura radīšanai un izplatīšanai potenciāli lielai auditorijai tekstuālā, audio, vizuālā vai audiovizuālā formātā. Par mediju uzskatāmas avīzes, žurnāli, televīzija, radio, interneta lapas, kā arī interaktīvai sabiedriskai saziņai paredzētas lietojumprogrammas un citas saturiskas liela mēroga interaktīvas platformas. Pastāvīgi saturu radošu mediju pazīme ir redakcionālā kontrole vai uzraudzība pār šī saturu veidošanu. Medijs ir ne tikai ekonomisko attiecību, bet arī noteiktas kultūrtelpas dalībnieks, tādēļ medija darbību nosaka gan uzņēmējdarbības, gan sociālā atbildīguma principi. Savukārt, redakcionālā neatkarība darba grupas izpratnē nozīmē medija tiesības un iespējas veidot saturu un brīvība pieņemt lēmumus bez medija īpašnieka vai citu politisko vai ekonomisko interešu ietekmes”.

Jaunais VARAM priekšlikums nerēķinās ar daudzu speciālistu darba rezultātu, kas redzams KM starpziņojumā. Tas parāda ministrijas gatavību izpatikt daļas pašvaldību vēlmei turpināt degradēt brīvas preses izpratni, sagrozot vietējās varas pienākumu informēt iedzīvotājus par savu darbu.

VARAM priekšlikuma apspriešana nozīmē jaunu, resursus paģērošu loku diskusijā par pašvaldību informēšanas pienākumu, lai gan likuma Par pašvaldībām 45.pantā noteikts, ka pašvaldības publicē saistošos noteikumus bezmaksas izdevumā vai vietējā laikrakstā, citus dokumentus un informāciju ievieto interneta mājaslapā. Pašvaldībām nekas vairāk nav jādara! Tām nav jāintervē deputāti vai novada iedvesmojošie ļaudis, tām nav jāpiegādā informācija par visiem iespējamiem jautājumiem un jācenšas to padarīt arvien krāsaināku, aizraujošāku. Pašvaldībai ir citi pienākumi, bet diskusijas jaunais pavērsiens VARAM priekšlikumu veidā rāda, ka pašvaldības savus izdevumus aizstāvēs visiem spēkiem. Kāpēc? Tās pārliecinājušās, ka pastāvīga vietējās sabiedrības informētības līmeņa kontrole palīdz noturēties pie varas un gūt panākumus vēlēšanās.

VARAM priekšlikumi ir izteikti. KM darba grupas starpziņojums nav pieņemts. Pašvaldību avīzes turpina iznākt. Tās tiek piegādātas par velti, bet tās nav par brīvu. Tās nav brīvas. Neviens vēlētājs nav balsojis par solījumu – jūsu nodokļu naudu izmantosim, lai noteiktu, ko jūs zināsiet, lai samazinātu neatkarīgu vietējo mediju iespējas, pakāpeniski nīdējot brīvu presi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti