Žurnālistu eksperimenti nereti rada ētiskas dilemmas, jo nevis fiksē realitāti, bet to konstruē, nevis rāda notikumu, bet to izdomā. Daļa eksperimentu ir no profesionālisma viedokļa slideni un riskanti. Tāds kā pagājušās nedēļas trako brauciens no Rīgas uz Liepāju, ko rīkoja LR2 raidījums “Autodroms”.
Šāgada televīzijas (TV) jaunumi nav iedomājami bez politiķu vadītiem raidījumiem. Tā ir tik būtiska tendence Latvijas mediju vidē, ka tās nozīmi vērts pārdomāt nosacītās televīzijas sezonas beigās.
Domāju, kas notiktu, ja bezjēdzīgu ziņu vietā es portālā varētu atzinīgi uzklikšķināt uz pogas “Šodien mēs savaldījāmies un neielikām nevienu lasītājus debilizējošu ziņu”? Mazliet kā sapnis, mazliet kā priekšlikums: ko jūs teiktu, ja kādā dienā rastos ziņu portāli, kuru lasītāji savu prieku un lojalitāti varētu apliecināt nevis lasot muļķības, bet atzinīgi atzīmējot, ka atbalsta skaita ziņā mazāk, bet saturiski jēdzīgākas ziņas.
Svarīgais jautājums, vai Latvijas krievu valodā runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem pieejama daudzveidīga informācija, nav viegli atbildams. Skrējiens pakaļ Ukrainas ziņām pierimis? Bažas par televīzijas (TV) kanālu ietekmi mazinājušās? Tas nenozīmē, ka alternatīva informācija krievu valodā Latvijā ir vieglāk pieejama!
Kas mēs esam Krievijas avīzēm – Pribaltika vai Baltijas valstis? Fašisma ideju pārņemtas zemes vai valstis ar augstāku dzīves līmeni? Tas atkarīgs no politiskā gaisa lielajā kaimiņvalstī. 90.gadu vidū Borisa Jeļcina prezidentūras laikā izzudušais apzīmējums Pribaltika atkal atgriezies Krievijas mediju saturā.
Ja vairāk nekā puse igauņu domā, ka Malaizijas lidmašīnas katastrofu pērn Ukrainā izraisīja Krievijas valdība vai Ukrainas separātisti, bet Igaunijas krievvalodīgie tajā vaino Ukrainas valdību, separātistus vai ASV, tad stāsts par divām informācijas telpām vairs nav abstrakts.
Tagad jau ir gandrīz droši zināms, ka Latvijā televīzijas kanāla krievu valodā nebūs, Igaunijā tā atklāšana paredzēta šogad 26.septembrī. Latvijā, sekojot diskusijām par šo jautājumu, nav skaidrs, kādu iemeslu dēļ ilgi apspriestā ideja ir noraidīta? Tāpēc – skats no malas.
Žurnāliem Latvijā joprojām klājas labi! Krīze tos nav izravējusi! Stiprie, stabilie un mūžam augošie – tā varētu teikt par daudziem. Par pārējiem – ļoti stabili! Ko tas nozīmē?
Latvijas iedzīvotāji ir vieni no aktīvākajiem sociālo mediju lietotājiem Eiropas Savienībā (ES). Bet ko mēs tajos darām? Runājamies ar citiem, izklaidējamies iegūstam informāciju. Vai ar to pietiek?
Trešais Latvijas Televīzijas (LTV) kanāls krievu valodā nedēļas laikā kļuvis par vēl vienu stāstu no tiem daudzajiem publiskajiem, kuros dzīvojam. Būtiski, lai šis stāsts ir godīgi izstāstīts, galvenajos vilcienos - arī patiess.
Atrast darbu, uzsākt biznesu, apgūt jaunas prasmes, veidot domubiedru platformu. To un daudz ko citu var darīt internetā. Latvijas iedzīvotāji, aktīvi interneta lietotāji, tomēr visai pasīvi izmanto tiešaistes piedāvātās iespējas.
Žurnālistika kļuvusi dzeltena, objektīvu mediju nav, tāpēc pašam jāvērtē to kvalitāte. Ar žurnālistiem manipulē mediju īpašnieki, politiskā un biznesa elite. Tā domā liela daļa no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Par Krievijas TV kanālu un citu mediju saturu šaubu nav – lielas naudas balstīta propaganda, nekaunīgi meli, viltus ekspertu muldēšana un “izdevīgo stulbeņu” pārspriedumi, pa vidu – naidīgu troļļu armijas rosība.
Nav bieži gadījumi, kad modes vārda „zombēšana” lietojums var radīt lielu jautrību un atklāsmes. Jaunu versiju par zombēšanu piedāvāja „Autoradio” direktors Aldis Liepiņš, kura vadītā radio programmā jau regulāri pārraida Kremļa jaunveidotā medija „Sputņik” programmas, 27.februārī informēja "LETA".
Kamēr pagājušajā Latvijā bija daudzas citas ziņas, Lielbritānijā vairākas dienas nerimās diskusijas ap avīzes "Daily Telegraph" politikas komentētāja, cienīta un slavena žurnālista Pītera Oborna (Peter Oborn) atkāpšanos, lai protestētu pret to, ka redakcionālo saturu avīzē var ietekmēt tās lielākais reklāmdevējs banka HSBC. Šis notikums pelna ievērību, jo arī Latvijā mediju komercializācija nav svešvārds vai neiespējama parādība.
Smējos balsī, kad pirmdienas, 16.februāra, rītā Latvijas Radio preses apskatā dzirdēju “Latvijas Avīzes” (LA) intervijas pieteikumu, kurā izskanēja, ka bijušais baņķieris, "Parex bankas" dibinātājs Valērijs Kargins savu jauno dzīves posmu sācis “no nulles”.
Mani šodien nofilmēja vairākas reizes. Bankā, veikalā, uz ielas, darbā. Bez piedomāšanas es to nebūtu pamanījusi. Saeimā mani pagājušajā nedēļā caur padusi nofilmēja deputāts ar kameru. Es viņu arī. Pierasta lieta, bet attēls nebija nekur liekams!
Krīzes sekas un mediji? Nabadzība un nevienlīdzība, īpaši neaizsargātās sabiedrības grupas un sociālās politikas panākumi – tās ir nepārtraukti aktuālas tēmas. Jauns pētījums liecina, ka mediji, paši ciešot krīzē, nav īsti labi tikuši galā ar nabadzības izpratni un sarunu par to ar sabiedrību.
Viss ir tik nopietni! Karš Ukrainā ieildzis un traģiski saasinājies. Latvijā tikmēr ik pa laikam publiski tiek izteikti pieņēmumi, ka Latgales iedzīvotāji šajā situācijā ir nedrošākā, neuzticamākā Latvijas tautas daļa? Cik tas pamatoti?
Televīzijā joprojām ir varenā un simbolisku ietekmi ieguvusī Krievijas programma „Laiks”, nu skatāma arī cita - "Īstais Laiks". Jaunās TV5 ziņu programmas nosaukums izveidots asprātīgi - „Nastojaščeje Vremja”.
Atklāsmes, labvēlīgs prieks, lepnums par mediju paveikto, par žurnālistu sasniegumiem! Domāju, kaut ko no tā šogad piedzīvojis katrs, pat kritiskākais mediju lietotājs.
Viens priecīgs, viens – gaidīts, viens – tā pa vidu starp “jā!” un “varbūt?”. Mediju gada notikumi un procesi.Tendences, kas, manuprāt, radīja nozīmīgas kustības mediju jomā. Palikušas pēc tam, kad tika nosvītrotas vēl kādas 20.
Cerēju, ka gada beigās Latvijas krievu mediji modīsies. Cerēju, jau sapratuši: ja Krievijas mediji melo un sagroza informāciju vai izmanto neeksistējošus un neuzticamus avotus, tas neattaisno pašu melus un nepadara Latvijas krievu valodā rakstošos medijus profesionālus! Bet...
„Ja mani arestēs, tad klusa diplomātija nav vajadzīga. Ja vien varat, iestājieties par vārda brīvību un privātuma tiesībām šajā valstī, cik skaļi vien spējat,” šogad februārī rakstīja Azerbaidžānas pētnieciskā žurnāliste Kadidža Izmailova, vēršoties pie demokrātiskām valstīm, diplomātiem, sabiedriskajām organizācijām. Viņas paredzējums piepildījies - kopš 5.decembra Radio Brīvā Eiropa reportiere ir arestēta.
Kā sasniegt jaunus cilvēkus, kā uzrunāt? Jaunieši un mediju nākotne – šīs jautājums uztrauc gandrīz visus, izņemot jaunus cilvēkus, kuri priecīgi un aktīvi izmanto daudzveidīgu mediju saturu dažādās komunikācijas ierīcēs. Sākot mediju gada notikumu un prognožu rakstu sēriju, uzreiz pietuvošos karstu diskusiju apgabalam – Latvijā 2014.gadā publiski gan aizstāvēti, gan apstrīdēti jauniešiem adresētu mediju projekti.
Jaunākus, glītākus, modernākus, seksīgākus vai galvenokārt profesionālus? Kādi televīzijas ziņu vadītāju ārējā izskata kritēriji ir svarīgi skatītājiem?
Mīļie pašvaldības iedzīvotāji, vietējās varas pārstāvji nav gatavi godīgai diskusijai ar jums! Pastāv “informācijas asimetrija”. Tāpēc pašvaldībai jārod legāli ceļi, kā par nodokļu vai uzņēmēju naudu jums piegādāt “pozitīvo” vēsti!
Kas notiks ar Latvijas avīzēm, vai tās izdzīvos? Laikrakstu abonēšanas reklāmām skanot fonā, šie jautājumi ir ļoti aktuāli, jo jaunākais "Re:Baltica" pētījums apstiprina jau zināmo – no mediju krīzēm dziļākā ir avīžu krīze.
Tikai rutīna! Un daži izlēcieni, kas nepārsteidz. Tā pavisam īsi var apkopot populārāko krievu valodā rakstošo mediju saturu svētku nedēļas iesākumā.
Negaidīts un ilgs klusums pēc ļoti nozīmīgas publikācijas. To droši var saukt par pētnieciskās žurnālistikas gada notikumu. Runāju par Indras Sprances rakstu „Shēma pie Ķīšezera” žurnālā „Ir” 23.oktobrī.
Jau gandrīz nedēļu varam lasīt ziņas un rakstus portālā meduza.io. To veido bijušā Krievijas medija Lenta.ru komanda Gaļinas Timčenko vadībā. Viņa strādāja lenta.ru kopš 1999.gada, no 2004.gada bija šī medija galvenā redaktore un tika atlaista no darba šā gada martā.
Šīs nedēļas nogales labā ziņa: ja rūpīgi vēro, atkārto, paņemot labāko no citiem, tad varam – tad izdodas “Vakars ar Renāru Zeltiņu”!
