Anda Rožukalne: Balsosim par vai pret radio ziņām «tieši no Krievijas»?

17.decembrī paredzētais, atkārtotais Saeimas balsojums par ZZS deputāta Armanda Krauzes radio programmu valodu regulējošiem likuma grozījumiem varēja izvērsties par kaunpilnu “tikumības sāgu nr.2”. Atšķirībā no neskaidrajiem un nevajadzīgajiem tikumības grozījumiem šoreiz deputātu lētticības detalizācijai  lielu “Re:Baltica” pētījumu nevajadzēs. Sliktas argumentācijas, pretrunu, aizkulišu darījumu un likumdevēja bezatbildīgas steigas pierādīšanai informācijas ir pietiekami.

Tagad Saeimas balsojums par radio valodu ir atlikts līdz Satversmes tiesas lēmumam nākamā gada pirmajā pusē, jo viens no komersantiem, ko skar grozījumi - SIA “Krievu hitu radio” -, iesniedzis prasību Satversmes tiesā.

Attēlā redzamajā fotogrāfijā ir radio stacijas “Krievijas hiti” reklāma (to piedāvā SIA “Krievu hitu radio”), kas ilgi bija apskatāma Rēzeknē.

Reklāma rāda to, kāpēc jau vismaz divus mēnešus nerimst publiskas diskusijas par radio kanālu valodu un tās statusa noteikšanai paredzētajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL) (skat. Radio “valodas grozījumu” hroniku).

EPLL radio «valodas grozījumu» hronika

2014.gada 23.oktobrī - Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas noteica, ka radiostacijām, kuru apraides atļauja liek tiem piedāvāt vismaz 50% saturu latviešu valodā, pilnībā pāriet uz raidīšanu latviešu valodā. Grozījumiem būtu jāstājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

 

2015.gada 28.oktobrī - Saeima pieņēma ZZS deputāta Armanda Krauzes iesniegtos grozījumus, kas paredz, ka pāreja uz latviešu valodu attiecas nevis uz radiostacijām, kas 50% raida latviešu valodā, bet uz tām, kam saturs latviešu valodā veido vismaz 51%.

 

Uzreiz pēc grozījumu apstiprināšanas “Latvijas Avīzē” parādījās informācija, ka vislielākais ieguvējs būs SIA “Krievijas Hitu Radio”, kuras līdzīpašnieks un ZZS ziedotājs ir Ričards Zakss; grozījumi paredz, ka radio stacijai “Krievijas Hiti” nebūs jāpāriet uz raidīšanu latviešu valodā un jāveic izmaiņas programmā.

 

2017.gada 7.novembrī Latvijas Prezidents Raimonds Vējonis pieņemtos grozījumus par radio valodu neizsludināja un nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, to pamatojot, kā informēja viņa preses dienests, jo likums pieņemts, neievērojot labas likumdošanas principu un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā.

 

2015.gada 8.decembrī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atstāja nemainītus iepriekš apstiprinātos, Armanda Krauzes rosinātos grozījumus.

Varētu teikt pavisam vienkārši, ka Saeima agri vai vēlu balsos par to, vai iepriekš minētais mērķis sakārtot radiostaciju tirgu, nosakot raidīt latviešu valodā vai svešvalodā un dodot plašākas iespējas latviešu valodai radio saturā, tiks noraidīts. Vēl vairāk – jaunie grozījumi, kas izmaina pirms gada pieņemtos grozījumus EPLL, ko ērtības labad varētu saukt par vecajiem grozījumiem, ir pretrunā ar „ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU NOZARES ATTĪSTĪBAS NACIONĀLAJĀ STRATĒĢIJĀ 2012.–2017.GADAM“ minēto mērķi  - „Informācijas telpas latviešu valodā un nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraides visā Latvijas teritorijā, it īpaši austrumu pierobežā, nodrošināšana“.

Vairāku mediju žurnālisti ir ļoti daudz darījuši, lai parādītu, kā un kāpēc viens deputāts, pēkšņi iesniedzot grozījumus, ātri panāca, ka Saeima īsi pirms grozījumu stāšanās spēkā izmaina pašas pirms gada pieņemto un 67 Latvijas radiostaciju akceptēto likuma versiju. Grozītā likuma norma attiecas tikai uz 9 radio tirgus dalībniekiem. Tomēr tās pieņemšana ZZS deputāta Armanda Krauzes piedāvātajā, Saeimas steigšus pieņemtajā un Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa pirms mēneša Saeimai atpakaļ atsūtītajā versijā var nopietni izmainīt krievu un latviešu radiostaciju proporciju Latvijā.

Gribu pievienot dažus faktus, kas īsi pieminēti vai vispār nav izskanējuši diskusijā par grozījumiem, bet būtiski ietekmēs Latvijas radiostaciju darbību un visus radioklausītājus Latvijā . Tie palīdzēs arī izvērtēt deputāta Armanda Krauzes un viņa grozījumu atbalstītāju publiskos argumentus.

Kāpēc tapa “radio valodas” grozījumi?

Latvijā dažādiem radio ir piešķirtas apraides atļaujas, kurās minēts atšķirīgas valodas lietojuma proporcijas. Latvijā ir deviņas radio stacijas, kurām ļauts 100% programmas raidīt svešvalodā, divas - 95% svešvalodā/5% latviešu valodā, viena – 90% svešvalodā/10% latviešu valodā, viena - 75%/25%, viena - 60%/40%. Minētās radio stacijas varēs izvēlēties turpmāko programmas valodu. Divas no tām – "Top Radio" un "Alise Plus" jau pārreģistrējušas savas apraides atļaujas, pārejot uz pārraidi svešvalodā.

Bet Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izsniegusi arī tādas apraides atļaujas, kurās valodas proporcija ir 50%/50%. Šīm radiostacijām pēc 2014.gada oktobrī Saeimas pieņemtajiem “vecajiem” grozījumiem no 2016.gada 1.janvāra būtu jāraida tikai latviešu valodā. Grozītā likuma norma attiecas uz deviņiem plašsaziņas līdzekļiem: Krievijas hitu radio, Radio 95,5, Retro FM, Retro FM Latgale Krāslavā, City Radio Liepājā, Krievijas hitu radio Liepāja, Krievijas hitu radio Jelgavā, Radio Rēzekne, Radio Jūrmala.

Kāpēc tāda apraides atļauju dažādība, to zina tikai iepriekšējā NEPLP un paši radio pārstāvji. Jaunā NEPLP to centās mainīt, sagatavojot “vecos grozījumus”.

Esošā prakse bija radījusi situāciju, ka vairākas radiostacijas programmas neveidoja atbilstoši apraides atļaujai, jo latviešu valodas programma netika piedāvāta vajadzīgajā apjomā, tā tikai raidīta formāli, parasti nakts stundās. Otra problēma - programmas saturs. Daļa no krieviski skanošo radio satura netika veidota Latvijā, bet programma aizpildīta ar Krievijas radio kanālu saražoto.

Pagājušajā gadā pieņemtie “vecie” grozījumi, pirmkārt, nostiprinātu latviešu valodas vietu un padarītu skaidrākus apraides nosacījumus. Otrkārt, novērstu tirgus kropļošanu.

Daļa radiostaciju veido oriģinālu saturu krievu valodā un piesaista reklāmu, bet daļa, retranslējot Krievijas kanālu programmas, piedalās Latvijas reklāmas tirgū, daudz mazāk resursu ieguldot oriģinālu programmu veidošanā. Tā nav godīga konkurence!

Grozījumu mērķis bija arī novērst slēpto Krievijas radio kanālu satura retranslāciju, sarunā atgādina NEPLP priekšsēdētāja p.i. Aija Dulevska un par radio atbildīgais NEPLP loceklis Dainis Mjartāns.

Krievu hitu radio reklāma

Reklāmas foto redzamais stāsts par “ziņām tieši no Krievijas” ilustrē situāciju, ko mediju industrijas pārstāvji vēlējās mainīt. SIA “Krievu hitu radio” īpašnieks un aktīvs iepriekšējo grozījumi kritizētājs Uģis Polis publiskajās intervijās nemelo, viņa radio apraides atļaujā minēts, ka 50% no tā satura veido “Krievijas radiostaciju oriģinālraidījumi par mūziku, mākslu, kultūru, sportu, izklaidi". Konkrētā radio programmā šī atļauja ilgstoši tika realizēta, translējot Krievijas radiostacijas “Russkoje radio” saturu. Apraide izsniegta līdz 2021.gadam. Vienlaikus “Krievu hītu radio” nav godprātīgi ievērojis apraides atļaujas nosacījumus. Pirms dažām dienām NEPLP to sodīja, jo, izvērtējot programmu, konstatēja, ka tikai 3,4% no tās (50% vietā!) bija latviešu valodā.

Vai šādā gadījumā jāmaina situācija? Tieši tas ir NEPLP likumā uzliktais pienākums. Nav vajadzības gaidīt, kad beigsies izsniegtās apraides atļaujas, ja to nosacījumi netiek ievēroti un sabiedrībai nozīmīgās intereses nav piepildītas.

Lai kādi būtu grozījumi, pēc to pieņemšanas 90% no radio programmas būs jāveido oriģinālam saturam. Tas mainīs arī “Krievijas hitu” programmu, lai kādā valodā skanētu šajā radio piedāvātā mūzika.

Vai grozījumi stiprina drošību?

Mazliet ironiski, bet pirms gada pieņemto grozījumu aizstāvībai un šogad to nosvītrošanai tiek galdā likti vienādi argumenti – valsts drošība un integrācija. Lūk, ko par pieņemtajiem grozījumiem 2014.gadā sacīja tolaik atbildīgās komisijas vadītāja, pašlaik Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece: „Likumprojekts skar valsts drošību. Ne velti pie šī likumprojekta strādāja divas komisijas: gan Nacionālās drošības, gan Cilvēktiesību komisija. Un likumprojekta būtība ir saraut šo iesīkstējušo sistēmu, kas valda radioapraides jomā, tajā pašā laikā pāriet uz apraidi vienā valodā. Mēs nostiprinām valsts valodas vidi un nostiprinām integrācijas vidi”.

"Latvijas Avīzē" Armanda Krauzes pozīcija izklāstīta šādi: “(..) viņš savu iniciatīvu skaidrojis ar hibrīdkara draudiem un ļoti būtisko nepieciešamību šajos ap­stākļos noturēt vietējo krievu auditoriju pie Latvijas jurisdikcijā esošiem medijiem”.

Drošību var skaidrot dažādi, bet “Krievijas hiti” ar savu līdzšinējo programmu nemaz neturēja krievu valodā runājošos klausītājus Latvijā veidota satura laukā. To nedarīja arī citi Krievijas kanālu translētāji. Tas krietni vairāk apdraud krieviski runājošo iespējas saņemt adekvātu informāciju, un tādai situācijai ir saikne ar valsts drošību. Bažas, ka dažu radio raidīšana latviešu valodā zaudēt krievu mūzikas, ziņu un citu raidījumu cienītājus ir, maigi sakot, neinformēta spriešana.

Ja deviņas radiostacijas raidīs latviski, paliks vēl 19 pilnībā vai galvenokārt krievu valodā strādājoši radio. Visā Latvijā raida LR4, astoņas radiostacijas krievu valodā pieejamas Rīgā un tās apkārtnē (to vidū Radio SWH Plus, Baltkom Radio, Radio Mix FM, Radio PIK u.c.), desmit programmas krievu valodā klausītājiem pieejamas Latvijas reģionos (piemēram, Ef-Ei, Alise Plus, jau minēto radio reģionālie kanāli).

Cienījamās un ļoti vajadzīgās krievu valodā runājošās auditorijas daudzpusīgās intereses radio jomā arī pēc veco grozījumu apstiprināšanas būtu pilnīgā drošībā, Krauzes kungs!

Kādas būs balsojuma un tā atlikšanas sekas?

Ja spēkā stātos “vecie” grozījumi, tad lielākā daļa - 50 programmas - no 67 radiostacijām būtu latviešu valodā, bija aprēķināts, piedāvājot 2014.gadā Saeimas apstiprinātos EPLL grozījumus.

Ja nākamajā gadā stāsies spēkā Armanda Krauzes “jaunie grozījumi”, krievu radio staciju būs daudz vairāk. Daļa nevēlēsies pāriet uz raidīšanu latviski, lai nezaudētu reklāmdevējus, bet vēl nav zināms, kādu lēmumu pieņems tās sešpadsmit radiostacijas, kuras varēs izvēlēties raidīšanas valodu.

Satversmes tiesas sprieduma gaidīšana, no vienas puses, ir gudrs lēmums, jo ļauj labāk apdomāt gaidāmo balsojumu par vai pret ”jaunajiem grozījumiem”. No otras puses, atlikšana ir arī problēmas nerisināšana, izvairīšanās no atbildības. Radio tirgus sakārtošanai novilcināšana par labu nenāks. Satversmes tiesas lēmums, protams, būs nozīmīgs, bet tas pirmkārt saistīts ar vienu no jomas spēlētājiem, ar SIA “Krievu hītu radio” interesēm. Vai lēmums Saeimai gaidīt tiesas spriedumu neapstiprina visu laiku noliegto, ka Armanda Krauzes “jaunie grozījumi” bija izdzīti cauri Saeimai tikai viena uzņēmuma interesēs?

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti