Prieks nīst sociālos medijus?
“Love to hate” vai “love/hate” – šis teiciens reizēm tiek lietots, arī stāstot par mediju lietotājiem raksturīgo stāvokli, kad aizrautīgi tiek patērēts kāds medijs vai tā produkts un vienlaikus tas tiek sirsnīgi kritizēts. Jau 2015.gada dati rāda, ka daudzi sociālo mediju fani ir noguruši no savas un citu on-line dzīves vienmuļības (skat. kaut vai līdzīgās, vissliktāk izgaismoto un iekadrēto egļu bildes svētkos). Lēni rūk arī aizraušanās ar “mazajām tēmām” (kā to sauc britu pētniece Anete Hila), proti, prieks par savu tiešsaistes draugu domām, pieredzēm, ikdienas priekiem un bēdām.
Tā vietā klusi nāk interese par izglītojošu saturu un ticamu, noderīgu informāciju, ko var atrast sociālo portālu profilos un virtuālo draugu ieteikumos.
Sociālo mediju lietotāju komunikācija arvien biežāk notiek nevis visu acu priekšā, bet personiski ar "WhatsApp", "Messenger", "iMessage", "Snapchat" un citu aplikāciju palīdzību. Ne velti ziņu rakstīšana augusi straujāk par citām tiešsaistes aktivitātēm.
Prognoze: Sociālie mediji to daudzfunkcionalitātes dēļ joprojām būs lielā cieņā, tomēr līdzšinējie ļoti aktīvie lietotāji arvien biežāk atradīs pogu “unfollow” un sāks ierobežot sociālajiem medijiem veltīto laiku.
"Lattelecom – superaktīvs!"
Šogad un pāris iepriekšējos gados "Lattelecom" ir parādījis savu potenciālu. Uzmanīga sekošana līdzi mediju attīstības tendencēm, jaunu kanālu testēšanas un dibināšana bija pirmie svarīgie soļi, lai 2015.gadā startētu ar prāvām investīcijām oriģinālā saturā. Pagaidām gan radītais skrējis pakaļ citu mediju sen pārbaudītajām veiksmes ugunīm – ar “sieviešu žurnālu” tēmām kanālā STV, ar populārāko jebkura parastā medija tematu komplektu – mūzika, sports, tehnoloģijas, kultūras dzīve.
Prognoze: Ja palielināsies oriģinālā satura ražošanas apjoms, lēni, lēni pieaugs "360TV" auditorija. Citu televīziju saturā nozīmīgas pārmaiņas nav gaidāmas (jo nebūs vairāk naudas oriģināliem projektiem), turpināsies trausla stabilitāte – savu vietu noturēs analītiskie raidījumi un ziņas, mūs iepriecinās populāri šovi.
Vēlējums: Kāpēc gan "Lattelecom" nevarētu kļūt par celmlauzi un sākt uzņemt Latvijā ražotu pasaules līmeņa kvalitātei tuvu seriālu, līdzīgi kā tas izdevās Skandināvijā ar mērķtiecīgu darbu iezīmējot globāli atzītu TV produktu jauno tendenci. Seriāli “Tilts”, “Valdība” un citi ir rādīti arī LTV, bet daudz populārāki ir angliski runājošās valstīs. Lieli līdzekļi varētu radīt lielu TV satura kvalitātes lēcienu!
Krievu valodas mediji – stabilitāte kā stagnācija
Krievu valodā runājošo Latvijas iedzīvotāju uzmanības centrā būs dažas avīzes un Krievijas TV kanāli. Iemesls? Joprojām maz oriģināla un mūsdienīga satura krievu valodā. Kvalitatīvās LR4 programmas, LTV7 diskusijas un ziņas uzrunā nelielu potenciālās auditorijas daļu. Avīze “Vesti Segodnja” turpinās atkārtot sevi, uz to pilnā mērā attiecas portāla “Meduza” redaktores Gaļinas Timčenko teiktais par Latvijas krievu avīžu provinciālajiem virsrakstiem. “MK-Latvija” atkal būs visvairāk lasītā avīze, kas uzturēs Latvijas iedzīvotāju daļas augošo nostalģiju pēc padomju laikiem, to lasīs pat tie, kas nezina, ka avīze ir Krievijas izdevniecības “Moskovskij Komsomoļec” produkts.
Prognoze: Lēni pieaugs nacionālo ziņu portālu krievu valodas satura auditorija. Lai gan krievvalodīgie iedzīvotāji pelnījuši labu saturu, Latvijā nākamajā gadā netiks izveidots tik pārliecinošs medijs krievu valodā, kāds agresivitātes un panākumu ziņā šogad bija skaties.lv, kurš zibenīgi ielauzās "GemiusAudience" topa piektajā vietā.
Laba reklāmas nauda – Krievijas TV kanāliem
Latvijā TV skatīšanās paradumi ir stabili, gandrīz puse no reklāmas investīcijām tiek izvietota televīzijā. Arī nākamgad tas nemainīsies. Tā kā krievu valodā runājošie Latvijas iedzīvotāji ir būtiska patērētāju grupa, kas sasniedzama vien ar dažu mediju starpniecību, tad reklāmas investīcijas turpinās stiprināt Krievijas TV kanālu piedāvātāja "Baltic Media Aliance" pozīcijas. Atgādināšu, ka minētais mediju koncerns pārstāv kanālus "Pirmais Baltijas kanāls" (PBK), "NTV Mir Baltic", "REN TV Baltic" un dažus citus. Lai gan PBK auditorija kritusies par pāris procentiem, minēto un citu Krievijas kanālu pozīcijas ir ļoti stabilas, sevišķi labi ar auditorijas piesaisti klājies "NTV Mir Baltic".
Prognoze: Nākamais Latvijā būs vēl viens pārliecinoši stabils Krievijas TV kanālu skatīšanās gads.
Paaudžu plaisa sarūk
Nāksies pārskatīt priekšstatus par tipiskajiem interneta lietotājiem un toņa noteicējiem tiešsaistē. Latvijā jau labu laiku ir pietiekami daudz datu, kas liecina par pārmaiņām – sievietes ir aktīvākās interneta lietotājas un pavada virtuālajā vidē vairāk laika, aug tiešsaistes lietotāju vecums, arī sociālo mediju vietnēs jaunieši vairs nav vienīgā dominējošā grupa. Tieši otrādi – jauni cilvēki sāk arvien vairāk ierobežot internetā pavadīto laiku, izvēloties nedaudzas, funkcionāli noderīgas vietnes un aplikācijas.
Prognoze: Visās tiešsaistes lietotāju paaudzēs pieaugs profesionāli augstvērtīga satura pieprasījums internetā.
Žurnālu krīze?
Avīžu biznesa problēmu desmitgade jau laikam piemirsta. Daži dati rāda, ka nākamais gads varētu liecināt par žurnālu lasīšanas krīzes sākumu vai turpinājumu Latvijā. Šogad nedaudz samazinājās žurnālu lasīšana Latvijā, bet stabili saglabājās lielāko izdevēju žurnālu reklāmas ieņēmumi, liecina "Re:Baltica" pētījums “Baltic Media Health Check (2014-2015)". Visvairāk lasītie žurnāli joprojām spēj piesaistīt uzticīgus lasītājus, bet gada nogalē vairāku izdevumu abonentu skaits bija samazinājies par tūkstoš vai pat diviem tūkstošiem, liecina ziņu aģentūras LETA nesen apkopotā informācija.
Žurnālu izdevēju bizness Latvijā joprojām turas uz stabila sieviešu lasītprieka rēķina, tomēr... Žurnālu izdevēju neizmantoto iespēju – spēcīgu portālu izveidošanu – var pārtvert un savā labā izmantot citi.
Prognoze: Žurnālu lasīšana var strauji samazināties, ja lielie interneta portāli uzlabos dažādām tēmām veltītā satura kvalitāti, ar šo vārdu domājot gan informācijas avotus, labus autorus, iedziļināšanos, īstu ekspertīzi un specializācju, kā arī tematu lokalizāciju. Starp citu, "Delfi" jau labu laiku savu tūrismam, veselībai, ēdienam veltīto saturu sauc par interneta žurnāliem.
Tehnoloģijas diktēs pasaules modi
No dažādu prognožu biruma gribu izcelt dažus Maikla Volfa (Michael Wolf) piedāvātos datus un paredzējumus. Tie rāda, ka ASV iedzīvotāji tehnoloģiju lietojumam veltīs vairāk laika nekā gulēšanai vai darbam. Vairāk nekā puse no nomoda laika lielākoties tiek pavadīta, skatoties video un atrodoties sociālo mediju vietnēs. Vienlaikus samazinās izmantoto aplikāciju daudzums (79% lieto piecas aplikācijas mēnesī) un apmeklēto tiešsaistes vietņu skaits (44% apmeklē vien piecas web lapas mēnesī). No visa minētā Latvijā aktuāla ir aizraušanās ar jaunāko mediju tehnoloģiju un viedierīču izmēģināšanu un lietojumu, arī mūsu valsts interneta lietotāji ikdienas informāciju smeļas vien dažās tiešsaistes adresēs.
Volfa svarīgākās prognozes: Ziņu rakstīšanas aplikācijās izmantosim arī citas funkcijas – informācijas meklēšanu, tiešsaistes spēļu spēlēšanu... 2016.gadā veiksmes stunda pienāks audio satura straumēšanas servisiem, bet ar TV vēl nenotiks tā kā bija ar telefona vadiem, kas tika nogriezti mobilo telekomunikācijas uzvaras gājienā, - kabeļtelevīzijas vadi vēl netiks pārgriezti.
Nezināmais
Daudzās Eiropas Savienības valstīs jau vairākus gadus vērojama podkāstu (angliski podcast: aplāde - skaņas ieraksts vai videoklips, ko plaši izplata starptīklā jeb internetā ar sindicēšanas plūsmām - red.) atdzimšana. Neliela daļa no Latvijas mediju lietotājiem atklājuši lieliskus audio un arī video podkāstus, tomēr Latvijā tie netiek veidoti mērķtiecīgi. Vai kāds medijs to sāks darīt? Vai būs podkāsti latviešu un krievu valodā?
Vai domāšanu veicinošie mediji turpinās plaukt? Satori.lv aicina ziedot, lai varētu pastāvēt un attīstīties? Tas ir normāls kvalitatīvu mediju projektu pastāvēšanas ceļš daudzās valstīs, vai tas izdosies Latvijā? Vai panākumus spēs audzēt šā gada pozitīvais atklājums - punctumagazine.lv?
Vai arī nākamgad tiešsaistes vidē uzradīsies jocīgi portāli, tādi kā piemēram, infotop.lv un citi, kuri izliekas par neatkarīgiem informācijas piegādātājiem, kuru redakcijas netiek atklātas, saturs ir gaudens, bet kuri izskatās kā vietnes, kas izmantojamas kāda (klienta?) interešu apkalpošanai?
Vai politiskā iestāšanās par latgaliešu valodā veidotu mediju saturu veicinās ne vien tā sagatavošanu, bet arī auditorijas interesi par ziņām un raidījumiem latgaliski?
Vai jaunais kanāls sportacentrs.com, kas bezmaksas TV kanālu pakā ieņems vietu no tā izgājušā OTV vietā, mainīs TV skatītāju paradumus un ar savu saturu spēs uzrunāt vairāk nekā dažus auditorijas procentus?
Vai atkal saruks bezmaksas virzszemes televīzijas skatītāju skaits? Vai varēsim tikpat skaļi kā Igaunijā jautāt, kāpēc mums no saviem nodokļiem jāuztur dārgā bezmaksas virzszemes televīzijas apraide, ja tā nepieciešama mazāk nekā desmitajai daļai iedzīvotāju?
Dažas atbildes uz šiem jautājumiem būs tieši pēc gada!
Lai tas laimīgs visiem medijiem un mediju lietotājiem!
