Anda Rožukalne: Pieci mediju gada labie un sliktie notikumi 2015

Apvērsumu, satricinājumu nebija. Tikai viens unikāls notikums. Gribu izcelt piecus pavērsienus. Tie notika šogad, bet turpināsies arī 2016.gadā.

Nr.1. Mostamies ar skaidrāku galvu?! Nebiju domājusi, ka ar šo gribēšu sākt. Gribas to uzskatīt par nozīmīgāko izmaiņu 2015.gadā.

Pirmais labais notikums, drīzāk process, ir mediju auditorijas atskurbšana. Pieaugšana, skaidrā prāta iegūšana, tiešsaistes informācijas kritiska vērtēšana. Vairs nav tā, ka katrs pareģojums, brīnumzāles, psiholoģiska manipulēšana ar vārdiem, ko gribas dzirdēt, lai cik maldinieši tie būtu, pārvēršas ļaužu pielūgsmes objektā, kļūstot par dzīvei noderīgu patiesību. Jau vairākus mēnešus mediju lietotāji arvien biežāk pretojas saldajam pašapmānam, sāk smieties, viens otram rādīt un ieteikt nelietot neskaitāmos bezjēdzīgos padomus, nez no kurienes nākušu “īstās patiesības atziņu” meistaru citātus, kļūdainas un bezatbildīgas brīnumārstēšanās metodes, citus cilvēkus vai dzīves veidu noniecinošas “dzīves gudrības”. Daļa no šīs informācijas nav apsēstu cilvēku misijas izpausmes, tas parasti ir mazliet cinisks aprēķins dot lasītājiem to, ko tie it kā vēlas un ik dienas rij bez sakošļāšanas, lai vietņu turētāji pelnītu interneta reklāmu naudu. Runa ir, piemēram, par tādiem portāliem kā Dievietei.lv un veselu baru līdzīgu vietņu, kuru saturu veido reizēm ar, bet bieži bez avota izmantotas, tiešsaistes vidē sagrābstītas drazas. Starp citu, parasti šīs muļķības ir tulkotas no Krievijas interneta dzīļu neizsmeļamajiem mēslu krājumiem.

Runa ir arī par atziņu varoni “Uģi Kuģi”, lai kas viņš būtu, jo nav vienīgais. Gribu pieminēt arī daudzās attiecību padomu un veselības vietnes, kuru teiktas sākas ar vārdiem “dari tā, seko šim padomam un tu ātri atrisināsi...”, bet saturā ir labākajā gadījumā bezjēdzības. Diemžēl šādu saturu visai pārliecinošā veidā pārpublicē arī saprātīgās un stiprās “Latvijas Avīzes” portāls la.lv.

Īstie mediji nepiemin kļūdainās vai murgainās publikācijas un vietnes, nav ieviestas stabilas mediju kritikas rubrikas, kas lasītājus, tāpat kā par bīstamām rotaļļietām, informētu par viņiem piedāvāto pievilcīgi maldinošo infromāciju. Atkārtojot, pārpublicējot bezjēdzības savās  “Mistikas”, “Sievietēm”, “Kuru tas interesē” vai citās sadaļās, normālie mediji diemžēl padara interneta dzīlēs sagrābstītās muļķības par nopietnu saturu. Kā svētku laikā "Delfi", kas pilnā nopietnībā ievietoja “jauna astroloģiskā novirziena – modes un skaistuma astroloģijas – pamatlicējas padomus svētku galdam, kuri liecināja par to, ka minētā dāma tiešām vismaz reizi mūžā ir sēdējusi pie ļoti tipiska dažādu uzkodu galda: Droši ievērojiet padomus un jūs paēdīsiet tikpat labi, kā būtu paēduši bez speciālistes ieteikumiem!

Lai gan man žēl, ka kolēģi tika skarbi izjokoti, bet šo gadu iezīmējušā auditorijas atskurbšanas procesa daļa bija viltus sertificētas dziednieces normāliem medijiem piespēlētās un arī publicētās sadomātās padomu drazas portālā "Delfi", "Apollo" un "Dieviete". Tas bija sāpīgi, bet vienīgais šī svarīgā procesa ieguvums ir iespējas labai un profesionālai žurnālistikai attīstīties, plaukt, pierādīt sevi.

Nr. 2. Mazāk brīvības. Citas valsts politiķi ko tādu nav spējuši! Ja nezināt, kā var samazināt Latvijas vietu visos tuvākos un tālākos preses brīvības indeksos, kā izskatās mediju vides politiska ietekmēšana, neatkarīga mediju regulatora brutāla pakļaušana, tad jāatgriežas vasarā. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Aināra Dimanta atlaišana no darba un Saeimas balsojums arī par viņa kolēģu atlaišanu nozīmē svarīgu pavērsienu politiķu pārliecībā, ka viņu cilvēciskās vēlmes vai aktuālās politiskās intereses ir būtiskākas par neatkarīga mediju uzrauga darbību. Arī svarīgākas par likumu, kā to nule konstatēja Administratīvā tiesa, liekot nekavējoties atjaunot amatā atlaisto NEPLP priekšsēdētāju. Dažādās formās un vārdos ietērpti mēģinājumi ietekmēt mediju neatkarību pieder pie politiskās rutīnas daudzās valstīs, tomēr tik prasta uzvešanās Eiropas Savienības valstī ieceļ 12.Saeimas deputātu vairākumu īpašā statusā. Tik īpašā, ka, to atceroties, bail iedomāties, kas vēl varētu sekot.

Nr. 3. Labas avīzes skaista jubileja! Novembra beigās laikraksts “Diena” atzīmēja savas pastāvēšanas 25 dzimšanas dienu! Tas ir liels notikums! Manuprāt, šī nozīmīgā jubileja pagāja pārāk klusi. Bez atmiņu apkopojuma, bez pašrefleksijas par visu, kas izdarīts, bez īsta lepnuma par sasniegumiem un arī godīgas kļūdu atzīšanas. Nebija skaista paziņojuma par to, kāda būs “Diena” turpmāk. Nebija liela pasākuma, kas liktu atcerēties “Dienas” jēgu tās daudzajiem lasītājiem.

Laikam dzimšanas dienas nozīmi aizēnoja publiski izteiktais stress par kārtējo īpašnieku maiņu akciju sabiedrībā “Diena”. Skaļi skanēja paziņojums, ka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Kots kļuvis par laikraksta īpašnieku. Pavisam klusi garām aizslīdēja informācija, ka arī pārējās akciju sabiedrības daļas (abonēšanas centrs, tipogrāfija, nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmums) parādu samazināšanas nolūkā pārdoti jau vasarā. Bet pārējie mediju uzņēmumi, tāpat kā avīze “Diena”, nomainīja īpašniekus dažas dienas pirms skaistās jubilejas: SIA “Dienas Bizness” tagad pieder agrākajam A/s "Diena" padomes loceklim Jānim Maršānam, SIA “Dienas žurnāli”, ietekmīgs žurnālu izdevējs, nonāca cita padomes locekļa Jāņa Svārpstona īpašumā, bet reģionālo mediju uzņēmumu SIA “RPD” iegādājās SIA “Dienas mediji” bijušais valdes loceklis Uldis Salmiņš. Paziņojumi pēc īpašnieku nomaiņas saturēja vienu vēsti – laikraksta ikdiena nemainīsies. Nav vērts iedziļināties, kāpēc četri līdzšinējie uzņēmuma vadītāji vienlaikus nolēma/viņiem tika dota iespēja kļūt par īpašniekiem. Nekas jau nav mainījies, šoreiz vērts ticēt oficiālajai versijai. Izskatās, tie īpašnieki, kuri slēptā veidā ieguva lielo mediju uzņēmumu 2009.gadā, nu atmetuši domu, ka ar mediju lietām jānodarbojas viņu paspārnē esošanajai “Rīgas tirdzniecības ostai”, atrodot citu sava mediju uzņēmuma pastāvēšanas formātu.

Tātad šoreiz īpašnieku maiņa nav svarīga, jo nozīmīgais nav mainījies.

Varbūt kļūdos, varbūt nepamanīju lielo “Dienas” jubilejas svinēšaanu? Tāpēc šeit gribu īsi uzsvērt, cik svarīga daudzus gadus Latvijas iedzīvotājiem ir bijusi “Diena”, cik tā ir būtiska mediju videi, labai žurnālistikai. To nav varējuši izmainīt seši dažādu pārmaiņu gadi, kuru fonā noritējusi arī globālā avīžu krīze. Kad likās, ka avīzē mainījies viss, izrādījās – labāko nav tik vienkārši mainīt. Arī tagad “Dienā” ir labi raksti un vēl labāki šo rakstu autori. Arī tagad neviena avīze profesionālā ziņā nav labāka par “Dienu”. Arī tagad, ja kāds sāk ilgoties pēc avīzes ar stāju, pēc medija, kas ir gudrs un atbildīgs, parasti prātā pirmā ienāk “Diena”. Ja daudzus gadus nebūtu šīs avīzes, nebūtu daudzu citu labu mediju, kuros strādā vai kurus dibinājuši “Dienas” darbinieki. Ak, jā, nebūtu arī vilšanās un neziņas, kad viss mainījās. Bet viss nav tik vienkārši: agrākā “Diena” nebija ideāla, pašreizējā “Diena” nav pilnībā bezcerīga.

Piekrītu “Dienas” redaktora Gata Madžiņa teiktajam pēc īpašnieka maiņas par žurnālistiem viņa vadītajā redakcijā: Pateicoties profesionāļiem, unikālām personībām, attīstās žurnāls “Sestdiena”, kultūras medijs “KDi”, “Diena” atkal un atkal atrod svarīgas tēmas. Avīzes portāls diena.lv, izmantojot labus autorus, uzņēmuma mediju saturu, profesionālās tradīcijas, pašcieņu un veselo saprātu, nav nolaidies turpat, kur satura lētuma ziņā rodami citi lielie portāli. Diena.lv līdzās normālām ziņām nepublicē murgus (skat. augstāk notikumu nr.1), mistiku lētticīgajiem, kaut kur pārkopētu informāciju vai sociālo portālu uzplaiksnījumus. Trakajā skrējienā pēc sava izdzīvošanas kumosa tas ir daudz. Arī tāpēc “Dienas” jubileja ir svarīga. Tāpēc ir būtiski novērtēt vienu no nedaudzajām Latvijas avīzēm. Arī tagadējā “Diena”, ja tai paveiksies, var būt labāka, gudrāka, ietekmīgāka.

Nr.4. Uzrāviens. Šis vārds nav par Latvijas ekonomiku, tā gribas teikt par pētnieciskās žurnālistikas attīstību Latvijā. Jau vairākus gadus, pateicoties “Re: Baltica” un citiem projektiem, Latvijas pētnieciskā žurnālistika krietni pārspēj tuvāko kaimiņu iespēto. Lietuvā un pastāvīgi apbrīnotajā Igaunijā līdzīgu sasniegumu nav. Šogad, citu svarīgu darbu vidū, vēriena un ietekmes dēļ gribu izcelt LTV “Aizliegtā paņēmiena” lielo projektu “Bistro “Frics”” un “Re:Baltica” pētījumu par to, kur radušās skaļo tikumības sludinātāju idejas. Tas ir uzrāviens! Lielais Jūrmalas viltus bistro eksperiments parādīja, ka uzņēmējdarbības vides kvalitātes Latvijā nav ideālas. Pirmās pārmaiņas uz labu jau notika, pierādot, ka žurnālistika spēj veicināt pozitīvus pavērsienus.

Savukārt tikumības pētījums izģērba gan Izglītības likuma mainītājus, gan viņu sponsorus un līdzskrējējus tik virtuozi, ka nav palikusi ne mazākā vīģes lapiņa, aiz kuras dažādu politisko spēku pārstāvji varētu piesegt savu “pliko skrējienu”. Skrējienu pakaļ politiskajam populismam, viegli gūstamai tikumības kampaņošanas naudai, kas nāk arī no neskaitāmām Krievijā dibinātām organizācijām, ne arī aiz acu mirdzuma noslēpt lētticību un izglītības trūkumu, kas raksturo dažus idejiski aizgrābtus tikumības cīnītājus. Kamēr tikumības sludinātāji nav atzinuši maldus un rīkojošies atbilstoši paškritikas tikumam, lielais “Re:Baltica” pētījums, cerams, atvērs acis vismaz vēlētājiem, kuru bērniem jāiet “tikumības stresa” pārņemtajās skolās.

Nr.5. Nenotikumi. Notikumi, kam bija jānotiek, bet kas nenotika. Latvijā iesprūduši svarīgi mediju regulācijai būtiski lēmumi. To vidū ir NEPLP sagatavotie un jūnijā Saeimā iesniegtie grozījumi, kas paredz lielāku mediju īpašnieku caurskatāmību. Visu gadu tika veidota mediju politika, bet šis dokuments vēl nav pieņemts. Tajā ieliktās idejas un apņemšanās neatrisinās visas problēmas. Bet mediju politikas pamatnostādņu pieņemšanas atlikšana nozīmē ilgāku nekā nedarīšanu būtiskās jomās – mediju statusa noteikšana, sabiedrisko mediju uzraudzība un finansēšana, mediju lietoprasmes apgūšana, atbalsta kavēšanās svarīgiem, bet nekomerciāliem mediju projektiem, risinājums lokālo un reģionālo avīžu cīņā par izdzīvošanu iepretim pašvaldību izdevumu plauksmei uz nodokļu maksātāju naudas rēķina.

Lai 2016.gadā arī mediju jomā vēl vairāk labo notikumu! 

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti