Jāņu vakarā galdā pavisam noteikti tiek celti arī pīrāgi.Tie veidoti pusmēness formā, simbolizējot gada ritējumu no tumsas uz gaismu, vai arī cepti apaļi kā saule.
Saimniece stāsta, ka cep nevis parastus pīrāgus, bet tādus rupja maluma raušus, karašiņas tipa raušus no dažādiem miltiem.
“Man liekas, ka Jāņiem ļoti piestāv šie rupja maluma rauši, jo viņi ir dievīgi garšīgi un arī ļoti vērtīgi, veselīgi, tur nav tikai bīdeļmilti, mēs tur iebēram rudzu rupjos, miežu rupjos, kviešu rupjos, auzu pārslas un bīdeļmiltus,” stāsta Ilze Briede.
Ieraugu viņa ņem no tās pašas maizes ierauga, un liek to klāt. Ja mājās nav ierauga, var likt klāt arī parasto raugu šajā mīklā.
“Uz Jāņiem, uz saulgriežiem, uz godiem visi ēdieni ir jācenšas apaļas formas gatavot jo mēs godinām saulīti,” ir pārliecināta Donu saimniece.
Viņa arī pastāsta, ka ikvienai saimniecei ir savas lietas, ko viņa dara –
ēdienā saimniece liek visus laba vēlējumus, kas ir aktuāli viņas ģimenē, varbūt ar saimniecību vajadzīgs, vai ar attiecībām, vai ar veselību.
“Kad saimniece liek Māras krustu, viņa klusībā saka – lai pietiek saimei, lai pietiek bērniem, lai pietiek nabagiem un lai pietiek pašiem, jo svarīgākais ir nevis daudz, bet lai pietiek,” gatavošanas tradīcijās dalās Ilze Briede.
Mīklu raudzē apmēram piecas minūtes, un pīrāgus pilda ar gaļu. Ilze Briede ir pārliecināta, ka Jāņos gaļas pietiek tik, cik pīrāgos ielikts. Tā tas iegājies no sendienām: “Vairāk godināja sieru, piena ēdienus, jo govis ir atnākušas slaucamas, un pareizi, visu ziemu bez piena un piena produktiem dzīvojuši.”
Viņa gatavo arī raušus ar biezpienu un sviestu un sauc tos par mīļmaizītēm.
