Pieskatīt un paēdināt, kamēr vecāki ir darbā – jau 19.gadsimtā bērnudārzi sāka pildīt līdzīgas funkcijas kā šobrīd. Tā kā visbiežāk bez vecāku uzmanības bija palikušas nabadzīgo ģimeņu atvases, bērnudārzi sākotnēji veidojās pie veco ļaužu pansionātiem un invalīdu patversmēm
Topošajā Nacionālajā enciklopēdijā minēts, ka Latvijas brīvvalsts laikā bērnudārzs oficiāli kļūst par izglītības iestādi ar mērķi sagatavot bērnus skolas gaitām.
Rīgas 49.pirmsskolas izglītības iestādes (PII) bērni pēta žurnālu par bērnu drošību vasarā. Paši izpēta pirmie, vakarā rādīs arī vecākiem. Tieši šādi ir jaunie no septembra visos valsts dārziņos ieviešamie jaunie principi – bērns iespēju robežās visu dara pats un pirmais, un tikai nepieciešamības gadījumā iesaistās skolotājs.
"Mums kā pedagogiem būs jāiemācās paiet malā un ļaut bērniem izdarīt pašiem savas izvēles, savus darbiņus un mācēt izstāstīt, kas tas ir, mēs ne tikai rādīsim šo ceļu, bet ļausim pašiem iet to ceļu," stāsta Rīgas 49.PII vadītāja Vineta Jonīte.
Tomēr šādai pieejai nepieciešami atvērti, priecīgi un motivēti pirmsskolas skolotāji, kas realitātē bieži tā nav.
"Skolas skolotājam ir starpbrīdis, ir divas minūtes, kamēr aizslēdz un atslēdz klasi, tīri darbojoties, it kā norobežojoties no tiem bērniem, kas aiziet un tiem, kas atnāk. Bet pirmsskolā tā nav, nav starpbrīža, lai aizvērtu acis un atvilktu elpu, vienu sekundi norobežoties," saka Latvijas Universitātes emeritētā profesore Emīlija Černova.
"Sabiedrībā šī profesija nav novērtēta, un mēs arī uz to skatāmies savādāk kā patērētāji vecāki, ir mainījusies attieksme pret godājamību šajā profesijā.
Un tad ir tā, ka daža laba jaunā audzinātāja kaunas no tā, ka viņa ir audzinātāja un daža laba savam topošajam vīram nesaka, ka es esmu bērnudārza audzinātāja," atzīst Jonīte.
Latvijas lielajās pilsētās šobrīd pirmsskolas skolotāju vakanču gandrīz nav. Tikai Jūrmalā nepieciešami trīs pedagogi. Daugavpilī tikmēr skolotāju ir vairāk nekā vajadzīgs bērnudārziem, tomēr tur Izglītības pārvaldē saka – ir ļoti lielas problēmas ar latviešu valodas zināšanām. Jelgavā, Jēkabpilī un Liepājā vakances regulāri parādās, taču reģionālo augstskolu piedāvājuma dēļ tās ātri izdodas aizpildīt. Vislielākais audzinātāju trūkums ir Rīgā. Šobrīd galvaspilsētā vakanta ir 91 pirmsskolas skolotāja vieta. Trīs no tām 213.bērnudārzā.
"Tās skolotājas, kas man strādā, es par viņām cīnos, un lūdzu, lai viņām laba veselība, tas ir galvenais. Pašam ir jābūt ļoti lielai motivācijai, lai tu to darītu, ir jābūt lielai motivācijai vienmēr būt rūpēs par bērniem. Šajos laikos bērni ir daudz kustīgāki, viņi ir izzinoši, grib būt, visu viņiem vajag, viņi daudz atļaujas. Neslēpsim to, viņi ir brīvāki, un vienam skolotājam tā ir liela atbildība," uzskata Rīgas 213.PII vadītāja Liene Jurgenberga.
"Ārpus Rīgas pedagogs, pirmsskolas pedagogs ir motivēts daudz ieguldīt sevī, meklēt risinājumus, izaicinājumus, inovācijas. Es nesaku, ka Rīgā tā nav.
Ir ļoti labi pedagogi, ir ļoti labas pirmsskolas skolotājas, bet, tiklīdz vadītāja lūdz, uzdod kādu uzdevumu un skolotājs negrib pildīt šo uzdevumu, viņš vienkārši aiziet no iestādes, jo vietas ir pietiekoši," saka Rīgas domes Izglītības pārvaldes Pirmsskolu nodaļas galvenā speciāliste Jana Buboviča.
Latvijā gandrīz 700 bērnudārzos strādā teju 7000 pedagogu. Katram desmitajam ir ne tikai obligātais bakalaura, bet arī maģistra grāds. Daudziem arī doktora grāds. Šie ir pirmie mūsu un mūsu bērnu skolotāji, tāpēc sabiedrības cieņpilna attieksme pret viņiem ir tik svarīga.
