Panorāma

Kampaņošanu «Twitter» konstatēt nebūs viegli

Panorāma

Panorāma

Latvija kādreiz bija aviācijas lielvalsts

Latvijā pirms Otrā pasaules kara piedzīvots aviācijas zelta laikmets 

Latvija bija aviācijas lielvalsts un, ja nebūtu Otrā pasaules kara, tā vēl arvien būtu taisnība. Tā saka nozares eksperti, kas veidojuši Nacionālās enciklopēdijas šķirkli par gaisa satiksmes vēsturi.

Aviācijas zelta laikmets 

Latvijas vārds aviācijas vēsturē ierakstīts jau kopš 20.gadsimta paša sākuma, kad gaisā pacēlās pirmie latviešu būvētie planieri.  Pirmā pasaules kara laikā Krievijas impērijas Gaisa spēkos dienēja ap 100 latviešu. Mūsu valsts teritorijā gan tolaik bāzējās vācu karaspēka vienības, un vēsturē iegājuši kuriozi, kā latviešu piloti ieguvuši pirmos kara lidaparātus.

Aviācijas vēsturnieks Aivars Grahoļskis stāsta – latvieši tos gluži vienkārši nozaga vāciešiem. “Daugavgrīvā uz plosta stāvēja četras vācu gaisa spēku lidmašīnas. Latvieši kādu nakti bez neviena šāviena, tikai dūru cīņās uzveicot vāciešu sargus,  pa kluso ar visu pontonu un lidmašīnām pārcēlušies pāri Daugavai. Divas lidmašīnas gan vēlāk nācies vāciešiem atdot, taču divi lidaparāti tomēr palikuši mūsējo lietošanā,” stāsta Grahoļskis.

Latvieši bija aizrautīgi lidaparātu būvētāji, tāpēc pat likumsakarīgi, ka cariskās Krievijas pirmās aviācijas rūpnīcas atradušās tieši Latvijā. Brīvvalsts laikā Latvijā bijušas pat trīs lidmašīnu ražošanas rūpnīcas un ļoti talantīgi konstruktori.

Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs pats daudz pētījis Latvijas aviācijas vēsturi. Viņš zina stāstīt, ka Latvijas brīvvalsts laikā gandrīz visā Rietumeiropā izmantots saplāksnis, kas ražots Latvijā.

"Pirms Otrā pasaules kara koks, precīzāk, saplāksnis bija pieejamākais materiāls un no tā lidmašīnas taisīja lielākajā daļā pasaules. Latviešiem izdevās, bija talants konstrukcijas izveidot ārkārtīgi efektīvas, tāpēc citas valstis ļoti interesēja mūsu sasniegumi gan projektēšanā, gan ražošanā," stāsta Gorodcovs.

Topošajā Nacionālajā enciklopēdijā vēstīts, ka starpkaru periodā uzplaukst arī civilā aviācija. No Rīgas var aizlidot gan uz  Varšavu, Berlīni un Maskavu, gan Ziemeļvalstīm un ar pārsēšanos pat uz Grieķiju.

Šajā laikā Spilves pļavas kļūst par nozīmīgāko lidlauku reģionā. Pirmā Spilves lidostas ēka tika uzbūvēta 1938.gadā, tur bija pasažieru uzgaidāmās telpas un restorāns, kā arī pasts, muita, policija, komandatūra un meteoroloģiskā stacija. Otrā pasaules kara laikā laikā ēka tika sabombardēta. 50.gados tika būvēta jauna, kas šobrīd arhitektūras un unikālā interjera dēļ kļuvusi par valsts nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekli.

Aviācijas vēsturnieks Aivars Grahoļskis izpētījis, ka Spilves lidostas ēkas būvniecības darbos bijuši iesaistīti vācu un latviešu karagūstekņi un 1953.gadā, kad nomira Staļins, karagūstekņi atbrīvoti.

"Uz to brīdi ir uzbūvēts lidostas karkass, bet visus iekšdarbus veic latviešu amatnieki. Šis projekts, var teikt, ir viens no pēdējiem latviešu amatnieku gara darbiem, jo vairāk neko tik skaistu Latvijā nebūvēja," atzīst Grahoļskis. 

Šobrīd Spilves lidosta ir tukša un klusa. Tās īpašnieks ir Rīgas dome, kas arhitektūras pieminekli iznomājusi. Nomnieks solījis lidostas ēku atjaunot, taču reāli darbi nenotiek. Taču vēl 70.gados, neņemot vērā visus padomju laika ierobežojumus, Spilve bija viena no lielākajām Padomju Savienības lidostām. No Latvijas veikt lidojumus uz ārvalstīm nevarēja, visi lidojumi no Latvijas notika tikai PSRS robežās, bet uz ārzemēm bija iespējams lidot tikai no Maskavas.

Neatkarības laika izaicinājumi

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas aviācijas lielākais izaicinājums bija atjaunot infrastruktūru, lai tā atbilstu starptautiskām prasībām. Šobrīd Latvijas galvenā lidosta atkal ir reģiona līderis.

Latvijas Aviācijas asociācijas vadītājs Artūrs Kokars saka: “Ja agrāk aviācija bija pieskaitāma tādam kā  elitāram klubam un tikai retais varēja atļauties lidot, ja PSRS laikā bija ierobežojumi, kas skāra pārvietošanās brīvību un aviobiļetes bija ļoti dārgas, - tad šobrīd gaisa satiksme jau ir gandrīz tāds pat sabiedriskā transporta veids kā autobuss un vilciens, kas savā starpā konkurē."

Šobrīd no Rīgas var aizlidot jau uz 100 pasaules pilsētām. Pērn lidostā apkalpoti 6,1 miljons pasažieru. Turklāt līdzīgi kā pirms nepilniem 100 gadiem arī šobrīd Latvijas aviācijā darbojas inovatīvi uzņēmumi, kas kļūst zināmi visā pasaulē.

2 komentāri
Valdis Bērziņš
Uzziņai 80-ajos iesprūdušajiem: Latvijas rūpniecība ražo un eksportē tik sekmīgi, kā tas vēl nekad nav bijis. Neefektīvā un atpalikusī padomju rūpniecība sabruka kopā ar sapuvušo valsti.
Alegers Alegers
Un kur ir tagad visa Latvijas rūpniecība ? BODMANIS iznīcināja !
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti