Panorāma

«Twitter» lietotājiem Latvijā masveidā seko troļļi

Panorāma

Panorāma

Pasta vēsture: cenzūra, saziņa un miljoniem paku

Latvijas Pasts: cenzūra, saziņa un miljoniem nosūtītu paku

No sabiedrības cenzora līdz modernam pakalpojumu sniedzējam. 100 gadu laikā pasts Latvijā atspoguļojis katras varas un katra gadu desmita svarīgākās iezīmes. Pēdējos gados pastnieku somas vairs nav tik smagas, jo presi pasūtinām un vēstules sūtām mazāk, taču mazas un lielākas pakas - daudz vairāk.

Iveta Būcena Latvijas Pastā ir nostrādājusi 35 gadus. Sāka kā pastniece. Tad - kā pati saka - apnika un izmācījās par pasta operatori. Kad kļuva garlaicīgi, mācījās vēl, un nu jau daudzus gadus ir nodaļas vadītāja.

"Tie, kas atnāk pastā, tie paliek, ilgi paliek, un tie, kas aiziet prom, tie atnāk atpakaļ, es nezinu, kas tas ir - ir grūti, ir garas stundas, ir klienti ar savām emocijām, ar saviem stāstiem, ir ļoti grūti, bet tie, kas nostrādājuši, tie aizķērušies un tie prom neiet, re, kur kolēģe, 38 gadus nostrādājusi, vēl ilgāk nekā es, un tādi mēs te daudzi," viņa stāsta.

Līdzīgi saka arī Tatjana Meirena. Viņas bilance Latvijas Pastā ir 45 gadi.

"Tas, kas bija izvēlēts tanī 1973.gadā, tas palika ar mani uz visu mūžu," saka Meirena.

Viņu pazīstot gandrīz visās Rīgas pasta nodaļās. Viņa ir tā teikt - rezerviste. Kurā pasta nodaļā nepieciešamas palīdzīgas rokas, turp viņa dodas, ja kāds saslimis vai atvaļinājumā. Viņa saka – vienmēr paticis tas, ka darbs ar cilvēkiem.

"Es strādāju 16 gadus Čiekurkalnā, tur dārziņi bija visiem savi, ziediņus atnesa vienmēr uz svētkiem, vienmēr ar kaut ko pacienāja, parunāja, izstāstīja savas lietas, nu labi bija, tas mani kaut kā piesaistīja, un man patika strādāt," stāsta Meirena.

Pastnieks - tikpat atbildīgs amats kā kārtībnieks

Ikdienas saziņai pasts bijis svarīgs jau kopš 17.gadsimta. Pasta iestādes mūsu valsts teritorijā uzplaukumu piedzīvoja pagājušā gadsimta sākumā. Cilvēki daudz sūtīja pastkartes, sākās avīžu uzvaras gājiens, un pasts kļuva par iespēju valsts varai cenzēt sabiedrības korespondenci un nelaist apgrozībā presi, kas tika uzskatīta par nepieņemamu. Pastnieks tika uzskatīts par tikpat atbildīgu amatu kā kārtībnieks.

Ekonomists, Latvijas Filatēlistu savienības prezidents Raimonds Jonītis stāsta, ka pasta darbinieks ir valsts amatpersona - nekādi uzbrukumi, pāri darījumi: tiek uzskatīts, ka tas ir uzbrukums valsts varai, un diezgan ilgi tika sodīti pēc kara laika likumiem, līdz pat nošaušanai, ja tas bija nopietni un pamatoti.

Topošajā Nacionālajā enciklopēdijā stāstīts, ka Latvijas brīvvalsts laikā tika būtiski palielināts pasta iestāžu tīkls, jo atbildīgais ministrs uzskatīja – pasta nodaļām visā valstī jābūt ik pēc 6 kilometriem. Pasts esot viena no retajām nozarēm, kurā pēc 2. pasaules kara nekas būtisks nemainījās.

Jonītis stāsta, ka arī padomju vara tieši tāpat uzskatīja, ka iedzīvotāju saziņa jānodrošina visiem iespējamiem veidiem, un sakarā ar to, ka to jebkurā gadījumā nodrošināja valsts pasts, valstij bija iespēja kontrolēt šo cilvēku saziņu gan ar pilnīgi oficiālu cenzūru, gan droši vien arī ar neoficiālu cenzūru.

Pasta nozare mūsdienās - miljoniem paku

Latvijā jau piecus gadus pasta pakalpojumu tirgus ir liberalizēts. Nozarē strādā vairāk nekā 60 uzņēmumi, kas lielākoties nodarbojas ar paku sūtīšanu un piegādi.

Pēdējo piecu gadu laiku šie apjomi krietni kāpuši. Piemēram, kurjerpasta nozarē kopš 2013.gada pakas sūtītas pusotru reizi vairāk, pērn Latvijas robežās pārsniedzot 4 miljonus nosūtīto paku.

Tas savukārt nozīmē, ka pastnieka darbs kļuvis burtiskā nozīmē vieglāks, jo pasta somās iegulst mazāk vēstuļu. 

 


 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti