Panorāma

"Cert.lv": uzlauztas 280 mājaslapas

Panorāma

Rīga svin svētkus

Sauszemes robeža 100 gadu laikā kļuvusi īsāka

Sauszemes robeža 100 gadu laikā kļuvusi īsāka

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Robežas ar valstīm, kas šobrīd atrodas daudzu simtu kilometru attālumā, strīdi ar kaimiņiem, zaudētas un jauniegūtas teritorijas – 100 gadu laikā Latvijas robeža mainījusies vairākkārt un kļuvusi īsāka.

Latvijas un Krievijas robeža ir svarīgākais Latvijas robežas posms, jo tā vienlaikus ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Uz Latvijas un Krievijas robežas izvietoti 648 robežstabi, no kuriem 66 atrodas Ludzas pārvaldes Pasienes robežapsardzības nodaļas pārvaldībā.

Pasienē robežsargi apsargā teju 30 kilometru garu robežas posmu – ne tikai ar Krieviju, bet arī nelielu robežas posmu ar Baltkrieviju. 17 kilometri ir aizsargāti ar gandrīz 3 metru augstu žogu, pārējā posmā zaļā robeža un pēdu kontroljosla.

"Apsekojam joslu, ir tehniskās ierīces, kas atvieglo savlaicīgu konstatēšanu. Tie ir klātbūtnes uztveršanas sensori ar notikuma attēlu, kas uzturas tajā vietā - vai nu tie ir pārkāpēji vai dzīvnieks, uz jebkuru kustību, kas pamanāma sensora darbības zonā," pastāstīja Ludzas pārvaldes Pasienes robežapsardzības nodaļas priekšnieks Sandris Buliga.

Robeža tiek apstaigāta vismaz reizi diennaktī, bieži pat vairākas. Tiek meklētas pēdas, pat viens nolauzts zars acīgam robežsargam var nozīmēt nelegālu robežas šķērsošanu.

"Ja ir kaut kas aizdomīgs vai naktī nav skaidri redzams, izsūta norīkojumu ar dienesta suni, veic apvidus pārbaudi. Suns kādreiz uzņem pēdas.

Ir gadījies arī tā, uzņem pēdas, veicam meklēšanu un pēc tam atrodam personu vai personu grupu, kas šķērsojusi robežu," stāstīja Buliga.

Pierobežas zonā robežsargi regulāri apciemo arī vietējos iedzīvotājus, kuri zina stāstīt par svešām mašīnām un nepazīstamiem cilvēkiem, kuri kaut ko lūguši.

Topošajā Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā teikts – kad tika dibināta Latvijas valsts, sauszemes robeža Latvijai bija 1401 kilometrus gara. Šobrīd tā ir 13 kilometrus īsāka. Kaimiņos mums bija Igaunija, Krievija, Polija, Lietuva un Vācija. Palangas un Sventājas apgabalus Starptautiskā arbitrāžas tiesa 1921.gadā piešķīra Lietuvai, lai tā iegūtu izeju pie jūras.

"Mēs ieguvām atsevišķas teritorijas Zemgalē un Dienvidkurzemē kā kompensāciju, lai izlīdzinātos tās teritoriālās pretenzijas, bet ilgu laiku tāpat bija teritoriālas pretenzijas, it īpaši Augšzemē jeb Sēlijā, Ilūkstes, Aknīstes, pat Daugavpils bija ļoti problemātiska teritorija, kuru lietuvieši gribēja paņemt sev, bet tas neizdevās," skaidroja Latvijas Universitātes (LU) pētnieks Aivars Markots.

Pagājušā gadsimta 20.gados Latvija atteicās no pretenzijām uz Roņu salu, kur vēsturiski dzīvojuši tikai igauņi un zviedri. Iedzīvotāji balsošanā izvēlējās palikt Igaunijas sastāvā. Savukārt

robeža ar Poliju Latvijai pazuda 1939.gada beigās. Molotova Ribentropa pakts noteica šīs teritorijas nonākšanu Padomju Savienības pārvaldībā, un vēlāk tā kļuva par Baltkrievijas daļu.

1944.gadā Latvija zaudēja vēl kādu robežas posmu.

"Mēs zaudējām Abrenes apriņķi, šo daļu teritorijas, seši pagasti, kuri tika ierosināti no PSRS puses un Latvijas PSR Augstākā padome piekrita, ka to var atdot Krievijai, lai gan tur nebija tikai krievi un vēlāk vietējie žēlojās, ka cilvēki mūk projām," stāstīja LU pētnieks.

Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process ilga desmit gadus. 2007.gadā Latvija atteicās no pretendēšanas uz vēsturisko Abrenes apriņķi, un šobrīd robeža ir abpusēji saskaņota un dabā iezīmēta.

Vienīgais robežas posms, kas Latvijai nav sakārtots, ir jūras robeža ar Lietuvu. Šis jautājums saistīts ar iespējamām naftas ieguves vietām Baltijas jūrā, no kurām neviena no valstīm negrib atteikties. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti