Panorāma

Panorāma

Panorāma

Korupcijā apsūdzētie I. Rimšēvičs un M. Martinsons vainu noliedz

Tautastērpu glabāšana – darbs un arī misija

Tautastērpu glabāšana – ne tikai darbs, bet gan misija

Ikviens tautas deju koncerts un ļoti daudzi koru koncerti izskatītos pavisam citādi, ja dejotājiem un dziedātājiem mugurā nebūtu tautastērpu. Tikai retais zina, cik grūti un darbietilpīgi ir šo skaistumu kopt. Liepāja var lepoties, ka viņiem ir cilvēks, kas par savas pilsētas kolektīvu tautastērpiem rūpējas gandrīz kā par saviem bērniem. Viktorija Faulbauma saka – ja neesi gatavs šo darbu darīt par velti, par smaidu un vienkāršu paldies, tad šo darbu nevar darīt vispār.

Savu darbu Viktorija Faulbauma pazīst jau vairāk nekā 30 gadus - kopš divu gadu vecuma, kad viņas ome sāka rūpēties par tautas deju ansambļa “Rucavietis” tērpiem.

Šis nav viegls darbs, ko mīlēt. Tas ir rutīnas pilns un smags. Gadu gaitā vienam kolektīvam pievienojušies vēl vismaz 10, par kuru tērpiem jārūpējas. Tomēr – kad ome gāja pensijā, Viktorija ar juridiskās skolas diplomu kabatā saprata – omes darbu ar tikpat lielu atbildību darīs retais, tāpēc viņa palika savas omes vietā. “Ja es šeit ienāktu pēc gada, diviem vai pieciem, desmit, tad, kā šeit būtu, vai būtu tā aura, tā sajūta, tā kārtības mīlestība; un kamēr cits neviens tāds vietā nenāks, kurš varētu to mazliet paturēt un saglabāt, es nezinu, vai es varētu tā vienkārši,” stāsta Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra tērpu glabātāja Viktorija Faulbauma.

Kamēr dejotāji dejo koncertos vai dziedātāji dzied, Viktorija atpūšas. Kad koncerti beidzas, sākas viņas ikdiena. “Viņi ir atbraukuši atpakaļ. Viss ir nolikts, un tad sākas mans darbs no tā pirmdienas rīta: mēs mazgājam, gludinām, šujam, lāpām, izkrāmējam, apskatāmies, un tad kādā ceturtdienā – ja nākošā sestdienā, svētdienā atkal ir pasākums – mēs visu tādā pašā veidā saliekam atpakaļ,” par savu darbu stāsta Faulbauma.

Zeķes ir jāizmazgā, vainagi jāsakopj, zābaki jānospodrina, izšūtās apkaklītes prasa īpašu piepūli. “Es katru ārdu nost, visu izmazgāju, izgludinu un tad pa vienai piešuju atpakaļ. Arī tā ir ikdiena, tā ir daļa no darba. Protams, varbūt dažas reizes ir tā, ka – “Atkal man tās apkakles!”. Bet pēc tam tu redzi to gala rezultātu, viņi visi smuki apģērbjas, un tu saproti, ka tā ir daļa no tava padarītā darba, un tad ir forši, un tad nemaz neliekas, ka atkal tās apkakles,” saka Faulbauma.

Pat ja nebrauks līdzi un visos Dziesmu un deju svētku koncertos saviem liepājniekiem blakus nebūs, Viktorija zina – gandarījums un prieks būs. “Tā sajūta, kad koncertā atskan aplausi, tā atsver visu. Tas ir viss! Kad tu Daugavas stadionā redzi, ka tas tavs pleķītis ir tur un tas ir no tā, kas tev ir bijis noliktavā, tas arī ļoti daudz ko dod,” par gandarījumu saka Faulbauma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti