Panorāma

Panorāma

Panorāma

Valdībai pēdējā sēde pirms 13. Saeimas sanākšanas

Latvijas Radio 93

Latvijas Radio vēsture: Padomju laikos ar naglām švīkāja «buržuāziskās» mūzikas ierakstus

Latvijas Radio šonedēļ atzīmēja 93. dzimšanas dienu. Sākotnēji skanējis tikai divas stundas dienā, sabiedriskais radio šobrīd kļuvis par nozīmīgāko nozares uzņēmumu Latvijā, kas ir arī klausītāju mīlēts. Sižetu sērijā “Šķirkļi Latvijas simtgadei” šoreiz - stāsts par radio.    

Rīgas radiofons tika atklāts kā 19.raidstacija Eiropā 1925.gada 1.novembrī. Vairāk nekā pusi raidlaika pirms nepilna gadu simta aizņēma mūzikas atskaņojumi un raidījumi, pirmā radioreportāža bija klausāma tikai 1929.gadā un vēstīja par Zviedrijas karaļa vizīti Rīgā.  

Fonotēka ir viena no Latvijas Radio lielākajām vērtībām. Te glabājas ap 640 000 ierakstu, kurus sāka krāt ap 1947.gadu.

Līdz 40.gadu beigām radio ierakstus pēc dažu mēnešu atskaņošanas dzēsa, jo nebija vietas, kur tos uzglabāt.

“Mums ir arī senāki ieraksti, ieraksti no 1940.gada padomju varas ienākšanas, no kara laikiem, bet tie nav mūsu pašu, Latvijas Radio, veidoti un radīti, bet no Maskavas atsūtīti - paziņojumi par kara sākumu, par Rīgas atbrīvošanu,” stāstīja Latvijas Radio fonotēkas vadītāja Guna Rāga.

 “Ir kaut kas saglabājies arī no pirmskara laikiem, bet tādus ierakstus mēs ieguvuši no privātkolekcijām,” atzina Rāga.

Sākoties 2.pasaules karam, Radiofons tika okupēts, radio tornis uzspridzināts. Daudzi ieraksti aizgāja bojā.

“Cilvēki ņēma un ar naglām švīkāja, lai padarītu ierakstu nebaudāmu, lai nevar atskaņot, kā tad mēs buržuāziskās Latvijas ierakstus atskaņosim, lai gan tur bija ļoti vērtīgi mūzikas ieraksti, nekādas ideoloģijas, nekādas propagandas,” stāstīja Rāga.

Nacionālajā enciklopēdijā teikts, ka šobrīd Latvijas Radio ar savām sešām programmām ir nozīmīgākais radio uzņēmums Latvijā. Tam ir nozīmīga vieta ne tikai kopējā radio tirgus attīstībā, bet arī Latvijas vēsturē, neatkarības atjaunošanas procesā.

“Neatkarības atgūšanas laikā Latvijas Radio bija tas, “ar kura palīdzību cilvēki piedalījās, gāja pa ielām, turot [radioaparātus] rokā, pie auss, mītiņos, un tas, kas radīja to piederības sajūtu, ir kaut kas neatkārtojams, kā dēļ arī tagad ir tik daudz uzticīgu klausītāju un mēs pat nezinām, cik ļoti, bet visi Latvijas iedzīvotāji ikdienā regulāri klausās kādu radio,” stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne.

Šobrīd radio tirgus ir ļoti sadrumstalots. 2017.gada sākumā komercradio reģistrā bija minētas 49 programmas latviešu un krievu valodā.  

Radio kļuvis par darba, autobraukšanas un ikdienas fona mediju. Dati rāda, ka aptuveni 80% Latvijas iedzīvotāju ik dienu klausās kādu radio staciju un pētnieki atzīst – tas tāpēc, ka, mainoties tehnoloģijām, radio spējis iedzīvoties jaunajā laikmetā un nav pazaudējis galveno – tuvo saikni ar savu klausītāju.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti