Matemātikas skolotāja Maira Tuklere pamatā māca vidusskolēnus. Šogad abas Natālijas Draudziņas vidusskolas 9. klases viņai vienlīdz mīļas, jo ir retie pamatskolnieki viņas stundu sarakstā:
„Katra diena ir savādāka, katra klase ir savādāka, un katru reizi es atklāju arī visu ko jaunu - re, es nemaz nezināju, ka var arī tā.”
Kopš 1980.gada, kad pati sāka strādāt skolā, Maira Tuklere pierakstījusi matemātikas eksāmenu uzdevumus gan 9., gan 12.klasei. Pati smejas – drīz varēšot rakstīt grāmatu.
„Pa televizoru viņus diktēja, viņi visu norakstīja un tad rēķināja pa variantiem – sin, cos, tg – jā, jā, viss jā, pamatīgi, ļoti grūti. Tajā laikā tas viss bija skolā, tas, ko tagad māca 10.klasē, ļoti daudz kas jau bija pamatskolā. Ir lietas, kuras nemāca, te, piemēram, es biju atšķīrusi - 1992.gads, mācīja to, ko māca pašlaik augstākajā matemātikā augstskolā, tur bija atvasinājumi, integrāļi, robežas – tas viss, kas šobrīd iet kā tikai augstākās matemātikas priekšmets,” saka skolotāja Tuklere.
Matemātikas eksāmens šogad tiešām bijis grūts, viņa atzīst. Tomēr ar nelielu piepūli un neparastu pieeju arī trešās – grūtākās – eksāmena daļas uzdevumi bijuši atrisināmi. Taču ne visiem.
„Ir bērniem jādod iespēja - tiem, kuri spēj domāt, lai attīstītu gan domāšanu, gan vēlmi izdarīt kaut kā savādāk nekā tradicionāli, līdz ar to viņi dzīvē varēs daudzas lietas atrisināt ar savu pieeju, kad to trenēs ja ne skolā,’’ spriež skolotāja.
Šim viedoklim piekrīt arī Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. Viņš atzīst – eksāmenu darbi šobrīd tiek veidoti uz loģikas principiem:
„Nevis uz atmiņas trenēšanu, iegaumētu darbību atkārtošanu vai kaut kādu uzdevumu risinājumu veidu atkārtošanu, kas tiešām nepalīdzēs mūsdienu dzīvē un sabiedrībā, bet vairāk orientētu un problēmu risināšanu, uz spriestspējas attīstīšanu, uz spēju saskatīt loģiku, likumsakarības, ieraudzīt uzdevuma jēgu, ko no manis prasa.”
Topošajā Nacionālajā enciklopēdijā minēts –
eksāmeni kā zināšanu pārbaude un salīdzinājums ieviesti 20.gadsimta sākumā. 60.gados izglītības reformu dēļ prasības pret skolēniem samazinātas un, piemēram, atcelti pārcelšanas eksāmeni nākamajā klasē un ierobežoti gala eksāmeni.
Profesore Rudīte Andersone, kas enciklopēdijai veidojusi šķirkli par pamata un vidējo izglītību, saka – eksāmens nepieciešams, lai sakārtotu iemācīto vielu:
„Cilvēks ir vājš, eksāmens ir stimuliņš, pātadziņa, burkāniņš, saucam, kā gribam. Es neesmu pret eksāmeniem, bet esmu par eksāmenu līmeņošanu un izvēli - ja mana dzīve nesaistīties ar kādu priekšmetu jomu, tad varbūt pietiek ar ieskaites darbu skolā uz vietas, bet eksāmenu nevajag kārtot, es koncentrēšos uz tām lietām, kas man būs vajadzīgas.”
Nesen no jauna uzvirmojusi diskusija par obligāto vidējo izglītību. Eksperti uzsver – tas nebūt nenozīmē, ka visiem pamatskolniekiem būtu jāturpina mācības vidusskolā, tās varētu turpināt arī arodskolā. Taču obligātā vidējā izglītība, kas Latvijā bija ieviesta 70.gadu beigās un, sākoties neatkarības gadiem, atcelta – noteikti kāpinātu sabiedrības attīstības līmeni un paplašinātu redzesloku.
