Panorāma

Kāpēc nevar balsot par kandidātiem no vairākiem sarakstiem?

Panorāma

Panorāma

Politisko partiju vēsture

Partiju vēsture Latvijā: Savulaik krietni brangākā skaitā un tāpat sadrumstalotas

Ja kādam šķiet, ka grūti izvēlēties no 16 partijām, kas uz Saeimu kandidē šoruden, vērts pieminēt, ka Latvijas brīvvalsts laikā partiju bija gandrīz trīsreiz vairāk. 1920.gadā notika pirmās demokrātiskās Latvijas vēlēšanas. Tās bija Satversmes sapulces jeb pirmā parlamenta vēlēšanas, kurās piedalījās 25 politiskie spēki.

Satversmes sapulcē tika ievēlēti 150 deputāti, tostarp sešas sievietes un tā darbojās divus gadus, izstrādājot mūsu valsts svarīgākos likumus – konstitūciju, vēlēšanu likumu un vēl virkni citus. 1.Saeimas vēlēšanās 1922.gadā piedalījās 31 partija. Kandidātu vārdu strīpošanas dēļ Saeimā neiekļuva neviena sieviete, viņas tika izsvītrotas pirmās.

Uz 2.un 3.Saeimu kandidēja politiķi no 43 sarakstiem, bet 4.Saeimas vēlēšanās izvēle bija jāizdara starp 44 partijām un partiju apvienībām.

Latvijas Universitātes prorektors Jānis Ikstens pastāstīja, ka brīžam Saeimā bija 25 frakcijas, kas pie 100 deputātu skaita ir ļoti augsts rādītājs. Tas ir viens no iemesliem, kas ļāvis runāt, ka Saeimas sastāvs ir sašķelts un Saeima nav rīcībspējīga. 

Nacionālajā enciklopēdijā uzsvērts, ka šai laikā partijas var sadalīt pēc vairākiem kritērijiem. Ir izteikts reliģiskais un etniskais aspekts, piemēram, 1.Saeimas vēlēšanās piedalās igauņu grupa, vācu partiju bloks un baltkrievu saraksts, kā arī Vecticīgo komiteja un Kristīgo zemnieku partija. Var izdalīt arī reģionālo un urbāno aspektu, piemēram, 2.Saeimā grib iekļūt Latgales zemnieku partija un Rīgas nomaļu savienība.  Un, protams, ir sociāli ekonomiskais virziens, ko pārstāv Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas un demokrātu saraksti. Ir arī vienkārši  interesanti partiju nosaukumi, piemēram, Zemes rūķu apvienība, Zvejnieku saraksts, Žīdu saimnieciskais bloks vai Latvju sieviešu apvienība.

"Starpkaru periodā politiskās simpātijas bija nedaudz vienkāršāk strukturēt, jo politiskās partijas ļoti aktīvi centās piesaistīt sev jaunus biedrus, gandrīz katrai sevi cienošai partijai iznāca kāds laikraksts, kas kalpoja par nopietnu atbalstu mobilizējošu instrumentu," paskaidro Ikstens. 

Gan partiju kandidāti, gan vēlētāji 20.gadsimta pirmajā pusē ir ļoti aktīvi. Vēlēšanās piedalās vidēji 80% balstiesīgo, kas tāpat kā mēs tiek uzrunāti ar reklāmu un uzsaukumu lapiņu palīdzību. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) tās sakrājušās simtiem.

LNB Sīkiespieddarbu nodaļas vadītāja Indra Viļumsone saka, ka tā ir ikdienas vēsture, tie ir iespieddarbi, ko ir ikviens turējis rokās gan Latgalē vai Rīgā, vai jebkur citur Latvijā. Tie ir bijuši piesprausti pagastmājā pie ziņojumu dēļa vai iemesti pastkastītē.

''Latviju latviešiem!'' ''Pret bezdarbu un badu!'' ''Ne ubaga spieķi, bet pensiju vecumā!'' - politiski ideoloģiskie saukļi nav sevišķi mainījušies. Partijas apsūdz cita citu melos, tautas maldināšanā, taču aktīvi aicina visus doties uz vēlēšanām.

"Šie materiāli ir ļoti dažādi, tā ir gan propaganda, gan aģitācija, gan partiju sevis slavēšana, kā mēs to redzam," ar lapiņām iepazīstina Viļumsone, "Šie te mazie plānie materiāli ļauj mums nojaust, kas ir noticis Latvijā, kā ir cilvēki aicināti vēlēt vai tieši pretēji - neiet uz vēlēšanām."

Pēc 1934.gada apvērsuma politisko partiju darbība tika pārtraukta un padomju gados, kā saka profesors Ikstens, nevienas brīvas un godīgas vēlēšanas vairs nenotika. Pēc 62 gadu pārtraukuma valsts likumdevēja Saeimas vēlēšanas atkal notika 1993.gadā un tajās bija reģistrēti 23 partiju saraksti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti