Šī gada garā un karstā vasara bija liels palīgs biologiem, ģeologiem un citiem dabas pētniekiem, kas kopš pērnā gada iesaistīti milzīgajā dabas skaitīšanas projektā.
Bioloģijas zinātņu doktori Brigita Laime un Didzis Tjarve ir divi no 250 ekspertiem, kas pērn sāka un vēl nākamgad turpinās pētīt un aprakstīt Latvijas dabas bagātības – Eiropas mērogā unikālus biotopus, proti, teritorijas, kuras īpaši piemērotas kādu augu sugu vai dzīvnieku pastāvēšanai.
“Dabas skaitīšanas procesā ir tā, ka kartē iezīmē teritoriju, kuru aplūko, un par katru šādu teritoriju, ko esam palūkojuši, tiek aizpildīta anketa,” stāsta Latvijas Universitātes (LU) profesors, mežu biotopu eksperts Didzis Tjarve.
“Ejot un skatoties šādus mežus, mēs pievēršam uzmanību, cik tas mežs ir dabisks no dabas aizsardzības viedokļa – jo mežs ir dabiskāks, jo viņš ir vērtīgāks. Un, protams, arī tādas raksturīgākās sugas, jo daudzas augu sugas uzreiz liecina par to, ka tā vide ir laba, maz traucēta, mazāk skarta,” norāda profesors.
Mežs ir Latvijas pamatekosistēma. Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā, kas dienasgaismu ieraudzīs oktobrī, minēts – pēc pērnā gada datiem meži aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru jeb gandrīz pusi no Latvijas teritorijas. Pārējo veido purvi, zālāji, lauksaimniecības zemes un pilsētu teritorijas. Daudzi no Latvijas biotopiem ir unikāli Eiropas mērogā, piemēram, pelēkā kāpa.
“Tā pelēkā kāpa ir vide ne tikai augiem, tur arī vairākas kukaiņu sugas, un šādas klajas vietas neapšaubāmi ir nozīmīgas putniem, stepes čipstei, sila cīrulim un citiem, kuriem vajag klajas atklātas vietas, kur ir attiecīgi kukaiņi, un kukaiņi atkal ir, kur ir augi, tā ka viss ir tādā ķēdē sasiets kopā,” uzsver LU profesore, kāpu biotopu eksperte Brigita Laime.
Dabas skaitīšanas projektā trīs gadu laikā ekspertiem jāpārstaigā visa Latvijas teritorija. Tā sadalīta 495 kvadrātos, un aprēķināts, ka katrs eksperts vidēji dienā nostaigā 20 līdz 35 kilometrus.
Savukārt dabas skaitīšanas projekta vadītāja Irisa Mukāne uzsver:
“Šis ir tāds pirmreizējs Latvijas projekts, kad visā valsts mērogā tiek apzināts, kas tad mums ir, cik daudz, kurā vietā un kādā kvalitātē,
tas būtu tas sākuma punkts, un tad jau nākotnē pēc 20 vai 30 gadiem būs vieglāk būs saprast, kas ir gājis mazumā vai tieši palielinājies.”
Dabas skaitīšana turpināsies līdz nākamā gada pēdējai dienai. Tāpēc svarīgi, ka tā dos iespēju salāgot bioloģisko daudzveidību ar tautsaimniecībai svarīgu attīstību.
“Mēs šobrīd izdarīsim secinājumus par situāciju valstī kopumā, un tad jau nozaru diskusijās ir tālāk jāskatās, kas ir nepieciešams, vai nepieciešams kaut kas savādāk, vai mēs varam turpināt kā līdz šim, jo dabas daudzveidība katru dienu samazinās gan Latvijā, gan Eiropā, gan visur citur pasaulē, to mēs dzirdam, tad saprast, ka tā ir tā vērtība, ko mēs varam saglabāt nākotnei,” ar tālākajiem plāniem īsi iepazīstina Mukāne.
Pirmā gada secinājumi bija nelāgi, piemēram, bioloģiski vērtīgo zālāju kvalitāte ir pasliktinājusies nepareizas apsaimniekošanas dēļ. Alas un iežu atsegumi daudzviet ļoti piemēsloti, tomēr ir arī atradumi – īpaši augi, par kuriem ziņu līdz šim nebija.
