Trešdiena, 1. maijs

Vārda dienas: Ziedonis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +22 °C, ZA vējš, 6m/s
LSM Bērnistaba

Agnese Drunka

LR1 raidījuma "Globālais latvietis. 21. gadsimts." vadītāja

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Latviešu valodas kā svešvalodas eksāmens ārzemēs? Īrijā iespējams, Francijā - ne
Latviešu valodas kā svešvalodas eksāmens ārzemēs? Īrijā iespējams, Francijā - ne
Trīs bērnu mamma Baiba jau 20 gadus dzīvo Dienvidfrancijā. Viņas vecākais, 17 gadus vecais dēls, uzturot dzīvu latviešu valodu, mammas mudināts, beidzot mācību iestādi Francijā, vēlējies kārtot eksāmenu latviešu valodā kā otro svešvalodu. Tomēr, kā Latvijas Radio raidījumam “Globālais latvietis. 21 gadsimts.” vēsta jaunieša mamma, nokārtot viņa mācību iestādē latviešu valodas eksāmenu kā otrās svešvalodas eksāmenu esot neiespējami.
Stokholmā par atgriešanos Latvijā interesējas arī trimdinieki
Stokholmā par atgriešanos Latvijā interesējas arī trimdinieki
Stokholmā noslēdzies semināru cikls ”Kā atgriezties Latvijā”. Zviedrijas latvieši varēja uzzināt par darba iespējām, skolas gaitām bērniem un sadzīviskiem jautājumiem, kā arī uzzināt par prasībām potenciālajiem darba ņēmējiem Latvijā. Semināros interesentu netrūka un jautājumi par atgriešanās iespējām radās gan jaunajai diasporai, gan arī trimdas latviešu pēctečiem.
Diasporas teātru festivāls «Laipa» ir amatierteātru gaismas pils
Diasporas teātru festivāls «Laipa» ir amatierteātru gaismas pils
Oktobra vidū aizritēja jau sestais diasporas amatierteātru festivāls “Laipa 2019”, kurā piedalījās 11 amatierteātri gan no ASV, gan Eiropas un viens no Latvijas. Kā atzīst ārzemju latviešu amatierteātru pārstāvji - tā ir viņu latvietības kopšana, nenoliedzot, ka tas piepilda alkas pēc skatuves un prožektoriem.
Aptauja: Daļa skolu atzīst, ka ir problēmas darbā ar reemigrantu bērniem
Aptauja: Daļa skolu atzīst, ka ir problēmas darbā ar reemigrantu bērniem
Arvien vairāk un vairāk Latvijas skolas solos sēstas reemigrantu bērni, bet skolās ne līdz galam ir skaidrs, kā strādāt ar skolēnu, kurš līdz šim mācības apguvis kādā citā valstī, citā izglītības sistēmā, turklāt bieži ar nepilnīgām valodas prasmēm, tā secināts 115 skolu aptaujā.
Ne tikai novilkt latvietības stīgu, bet arī atrast sevi. Saieta «3x3» loma ģimene dzīvē
Ne tikai novilkt latvietības stīgu, bet arī atrast sevi. Saieta «3x3» loma ģimene dzīvē
Šovasar ne vien Vecpiebalgā un Jaunpilī, Latvijā, bet arī Lielbritānijā, Amerikā un Norvēģijā notiek "3x3" ģimeņu saieti. Pirmais "3x3" saiets notika Garezerā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) 1981. gadā. Rīkotāju cerība bija, ka tā darbosies kā eksperimentāla nometne, kā modelis latviešiem visā pasaulē latviskās izglītības un kopības sajūtas noturēšanai. Šodien "3x3" ir saiets, kas pulcē vairāku paaudžu latviešus vienkopus, ļaujot baudīt neskaitāmu daudzumu dažādu ieviržu.
Papildu deklarētā adrese - gaidīts un vērtīgs atbalsts ārzemēs dzīvojošajiem
Papildu deklarētā adrese - gaidīts un vērtīgs atbalsts ārzemēs dzīvojošajiem
Ārlatviešiem saziņā ar valsti būtu svarīgi papildus norādītajai adresei ārvalstī deklarēt vēl arī vienu adresi vai nu Latvijā, vai ārvalstī. Šādu iespēju paredz Ministru kabinetā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Kādos gadījumos papildu deklarētā adrese varētu atvieglot atgriešanos Latvijā?
No Norvēģijas atgriežas Ventspilī. Grūtībām pilns stāsts par astoņgadnieka iekļaušanos Latvijas skol...
No Norvēģijas atgriežas Ventspilī. Grūtībām pilns stāsts par astoņgadnieka iekļaušanos Latvijas skolā
Kāpēc ir svarīgi, dzīvojot ārzemēs, ar bērnu runāt latviešu valodā? Kādas mammas pieredzes stāsts rāda, ka nezināšanas dēļ var panākt pretējo - bērns, atgriežoties no Norvēģijas un cenšoties iekļauties Latvijas izglītības sistēmā, pārstāj runāt latviski. Stāsts pārsteidz arī Izglītības un zinātnes ministriju, taču tam risinājumu rod, iesaistot reemigrācijas koordinatorus. 
Tipiskākās reemigrantu kļūdas, piesakoties atbalstam biznesa sākšanai Latvijā
Tipiskākās reemigrantu kļūdas, piesakoties atbalstam biznesa sākšanai Latvijā
Cik aktīvi tie, kas izvēlas pēc ārzemēs pavadītā laika atgriezties Latvijā, iesaistās uzņēmējdarbībā? Kāpēc 2018. gadā Latgales un Rīgas plānošanas reģionā netika atbalstīts neviens no grantu programmas pieteikumiem? Izrādās, pie vainas ir diasporas tautiešu, topošo uzņēmēju, neziņa par to, kādi ir priekšnoteikumi, lai reemigrants varētu saņemt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Pašas rokām darināts tautastērps. Kā Briseles latviete ļoti gribēja un dabūja
Pašas rokām darināts tautastērps. Kā Briseles latviete ļoti gribēja un dabūja
Latvijas simtgade un gaidāmie Dziesmu svētki Kanādā iedvesmojuši arvien vairāk ārlatviešus iegādāties vai radīt pašiem savus tautastērpus. Lai arī, ārpus Latvijas dzīvojot, pašam sava tautastērpa darināšana ir izaicinājums, tomēr tas nav neiespējami. Zinātāji norāda, ka noteikti nepieciešams apzināt vecās trimdas pārstāvjus, jo, iespējams, viņi ir gatavi savus tautas tērpus nodot nākamajām paaudzēm mantojumā. Bet tikpat iespējams ir arī paša rokām veidot tautas tērpu, kā to paveikusi Ieva Brinkmane Beļģijā.
Vienota mediju platforma diasporai - cik reāla un vajadzīga?
Vienota mediju platforma diasporai - cik reāla un vajadzīga?
Jau krietnu laiku no valsts institūcijām virmo doma par jaunas vienotas mediju platformas izveidošanu tautiešiem ārvalstīs – ar cerību, ka tas ļautu diasporai vieglāk uztvert jaunumus un ziņas. Šobrīd tautieši ārzemēs sev vajadzīgo informāciju iegūst, sākot ar diasporas medijiem katrā valstī, beidzot ar neskaitāmām domubiedru grupām sociālajos tīklos. 
Kā tikt pie ģimenes ārsta pēc dzīves ārzemēs. Ieteikumi un pieredze
Kā tikt pie ģimenes ārsta pēc dzīves ārzemēs. Ieteikumi un pieredze
Veselības aprūpes joma tiem, kuri atgriežas uz dzīvi Latvijā, ir izaicinājums. Tās pieejamība pētījumos parādās kā būtiska ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, tomēr, piemēram, atrast ģimenes ārstu pēc ilgstošas prombūtnes var nebūt tik vienkārši. Reemigrantiem iesaka neaizmirst par EVAK jeb Eiropas Veselības apdrošināšanas karti, kas arī Latvijā garantē kaut neatliekamās medicīnas pakalpojumu pieejamību. 
Stūrgalvība, spīts un dziesma Sinku ģimenē palīdz uzturēt latviskumu
Stūrgalvība, spīts un dziesma Sinku ģimenē palīdz uzturēt latviskumu
Sinku ģimenei, dzīvojot svešumā, Latvija vienmēr bijusi svarīga. Viņi atzīst, ka ģimene nav vienīgā, kas palīdz apzināties un uzturēt latviskumu, to viņi meklē dejās, dziesmās, dabā un ģimenes vēsturē. Tagad meita Māra dzīvo Latvijā, Aivars un Nikola Sinki te iegādājušies īpašumu un pavada arvien vairāk laika.
Kurš EP pārstāvēs labāk? Diasporai jāizšķiras, balsot par Latvijas vai savas mītnes zemes kandidātie...
Kurš EP pārstāvēs labāk? Diasporai jāizšķiras, balsot par Latvijas vai savas mītnes zemes kandidātiem
Eiropā dzīvojošie Latvijas pilsoņi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām gatavojas, rūpīgi izsverot to, par kuru sarakstu un kandidātu atdot savu balsi. Turklāt īpašas šīs vēlēšanas ir ar faktu, ka arī mītnes zemes deputātu kandidāti cīnās par vēlētāju balsīm, jo šoreiz EP vēlēšanās Eiropas Savienības pilsoņi, tostarp arī latvieši, var balsot par sev tīkamiem mītnes zemes kandidātu sarakstiem. Un tas nozīmē, ka topošie EP deputātu kandidāti var zaudēt balsotājus, par kuriem jau tā necīnās visi kandidāti.
Sāks apzināt trimdas arhīvu krājumus. «Nesvied neko prom!»
Sāks apzināt trimdas arhīvu krājumus. «Nesvied neko prom!»
Kas notiek ar vēsturiskajām liecībām par trimdas latviešu dzīvi? Kā to saglabāt nākamajām paaudzēm, lai diasporas mantojums neatgriezeniski nepazustu? Vai tam palīdzētu Kultūras ministrijas solītais finansiāli atbalsts trimdas vēsturisko liecību digitalizēšanai, to skaidro Latvijas Radio raidījums “Globālais latvietis. 21. gadsimts”
Aizbraucējiem latviešu valodu iesaka saglabāt kaut caur tālmācību
Aizbraucējiem latviešu valodu iesaka saglabāt kaut caur tālmācību
Ir naivi cerēt uz aizbraucēju vēlmi apgūt latviešu valodu, tā Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” skarbi sacīja bijušais Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēdētājs Kristaps Grasis. Tomēr tieši tāpēc jādara esot viss, lai tie, kuri grib uzturēt dzīvu latviešu valodu, dzīvojot svešumā, to varētu izdarīt pēc iespējas veiksmīgāk, jā - un ko tur liegties, arī vieglāk, aizraujošāk un cik vien maz “ieguldoties”. Viena no ērtām iespējam ir tālmācība. 
Divi atgriešanās stāsti Latvijā. Bērna tēva un dzīvesvietas dēļ
Divi atgriešanās stāsti Latvijā. Bērna tēva un dzīvesvietas dēļ
Ir svarīgi gatavoties un plānot ne tikai aizbraukšanu, bet tikpat rūpīgi un skrupulozi jāgatavojas arī atgriežoties Latvijā. Tā saka Rudīte Dreimane, kura ir salīdzinoši nesen atgriezusies Latvijā no Spānijas un šobrīd strādā degvielas uzpildes stacijā, un  vides inženieris Jānis Geduševs, kurš strādājis vairākās Eiropas valstīs un kopumā ārpus Latvijas pavadījis septiņus gadus. Abi dalījās pieredzē par atgriešanos Latvijā Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts”.
Zinātnieki: Birokrātijas slogs padara Latviju par pētniekiem nepievilcīgu valsti
Zinātnieki: Birokrātijas slogs padara Latviju par pētniekiem nepievilcīgu valsti
Zinātniekiem nepastāv robežas, bet ir jādomā par to, kā padarīt Latviju par zinātnei pievilcīgu valsti. Mēs esam mazi, bet šobrīd pasaulē aptuveni 40 dažādās valstīs darbojas Latvijas zinātnieku pulks. Aizbraucot saikne ar dzimteni mazinās. Bet, veidojot lielisku sadarbības tīklu starp Latvijas un diasporas zinātniekiem, noteikti izdotos piesaistīt arī pasaules klases “smadzenes”, kam ar Latviju nav bijušas nekādas saiknes.
Jauniešu latvietības seminārs «2x2» pēc 30 gadiem šovasar atgriezīsies Kanādā
Jauniešu latvietības seminārs «2x2» pēc 30 gadiem šovasar atgriezīsies Kanādā
Pasaules latviešu seminārs "2x2" Kanādā šogad notiks no 26. jūnija līdz 3. jūlijam Saulainē, netālu no Toronto. Latvieši no visas pasaules sanāks kopā izdziedāt, izdancot, izzināt, izjust un izbaudīt savu latvietību, pavadot nedēļu ar pieredzējušiem programmu vadītājiem un iedvesmojošiem dalībniekiem. Pēdējo reizi Kanādā seminārs notika 1988. gadā. Pieteikties aicināti gan ārzemēs, gan Latvijā dzīvojošie jaunieši no 18 līdz 30 gadu vecumam. Seminārs notiks pirms XV Dziesmu svētkiem Kanādā, kas savukārt norisināsies no 4. līdz 7. jūlijam.
PBLA un premjera sarunas fokusā – Latvijas finanšu sektora sakārtošana
PBLA un premjera sarunas fokusā – Latvijas finanšu sektora sakārtošana
Latvijā steidzami darāmie darbi, tostarp finanšu sektora uzraudzības sistēmas sakārtošana bija galvenais temats Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadības un Latvijas premjera pirms nedēļas notikušajā sarunā. PBLA vadības un Latvijas valdības pārstāvju tikšanās kļuvusi jau par tradīciju. PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte un vicepriekšsēdis, Amerikas latviešu apvienības vadītājs Pēteris Blumbergs Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21 gadsimts" dalījās tikšanās reizēs pārrunātajā. 
Kādas atļaujas būs vajadzīgas iebraucējiem un palicējiem Lielbritānijā pēc «Brexit»
Kādas atļaujas būs vajadzīgas iebraucējiem un palicējiem Lielbritānijā pēc «Brexit»
Vīzas īslaicīgai iebraukšanai Lielbritānijā tūrisma braucieniem līdz trīs mēnešiem nebūs vajadzīgas, pietiks tikai ar pasi vai ID karti. Vismaz tā šobrīd apgalvo Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, paļaujoties uz Lielbritānijas valdības solīto:  kā Latvija izturēsies pret Apvienotās Karalistes pilsoņiem, tā viņi izturēsies pret mūsējiem Lielbritānijā. Vienīgi atšķirība ir tāda, ka Latvijā uzturas ap tūkstotis britu, kamēr Apvienotajā Karalistē mītošo Latvijas pavalstnieku skaits ir tikai aptuvens, bet vienalga lēšams vismaz 150 tūkstošos. Eksperti brīdina, ka varētu būt kavējumi arī transporta satiksmē.
Soli pa solim jeb kā veiksmīgāk reemigrantu bērniem iekļauties Latvijas izglītības sistēmā
Soli pa solim jeb kā veiksmīgāk reemigrantu bērniem iekļauties Latvijas izglītības sistēmā
Katru gadu aptuveni 800 skolēnu ģimenes atgriežas uz dzīvi Latvijā. Tās bieži sastopas arī ar grūtībām iekļauties mācībās un saziņā ar apkārtējiem skolā, jo izglītības sistēma atšķiras no tās, kas bija mītnes zemē. Tāpēc Latvijas Radio raidījums “Globālais latvietis. 21. gadsimts.” apkopo padomus, kā rīkoties, lai savai atvasei palīdzētu veiksmīgi iekļauties Latvijas izglītības sistēmā.
Tēlnieks Sandis Aispurs – «eņģeļu amatnieks» un viņa 12 apustuļi Bruknā
Tēlnieks Sandis Aispurs – «eņģeļu amatnieks» un viņa 12 apustuļi Bruknā
Sakrālās mākslas tēlnieks Sandis Aispurs jokojot sevi dēvē par eņģeļu amatnieku gan mākslā, gan dzīvē. Vēl viņš mēdz teikt, ka ir cilvēks-orķestris, jo strādājot viņš visu dara pats – no skices līdz pat gatavam darbam. Un atzīst, ka "uztaisīt var baigi ātri, grūtākais ir izdomāt".
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti