Pirmie, pie kā vērsties mirklī, kad tikai iezogas doma braukt mājās, ir reģionālie reemigrācijas koordinatori. Kā uzsver Vidzemes reģiona reemigrācijas koordinatore Ija Groza: “PAPS, palīdzam atgriezties pašu sētā,
tā ir mājaslapa www.paps.lv, kur atrodama visa informācija, kas nepieciešama, plānojot atgriešanos dzimtenē.”
Atgriezās, jo bērnam vajadzēja tēvu
Rudīte Dreimane, kura pēc trīs gadu prombūtnes nolēmusi atgriezties dzimtenē, teic, ka viņai reemigrācijas koordinatore esot ļoti palīdzējusi. Tiesa, Rudītes aizbraukšanas un arī atbraukšanas stāsts nav tipisks, lai gan tipisks jau nav neviens no šiem stāstiem.
Sieviete aizbraukusi uz Spāniju pirms trim gadiem. Prom nav braukusi peļņā, jo dzīvē bijusi apmulsusi un gribējusi atrast un saprast sevi. Bet atgriezusies, jo 11 gadus vecajam dēlam pienācis laiks, kad viņam ar mammu vien par maz un tētim ir svarīga loma. Tā kā Rudīte ar dēla tēvu ir šķīrušies un pēdējos trīs gadus abi ar dēlu dzīvojuši Spānijā,
tuvojoties pērnā gada nogalei, nobriedis lēmums atgriezties, lai dēls varētu vairāk laika pavadīt ar tēti.
Vēl viens no iemesliem bija izglītības sistēmu atšķirība Latvijā un Spānijā, un Rudīte pieņēma lēmumu, ka dēlam mācības nepieciešams turpināt Latvijā.
Atgriezās abi pirms Ziemassvētkiem, un pēc ziemas brīvlaika 11 gadu vecais Rūdolfs uzsāka mācības skolā Rīgā.
“Mūsu koordinatore apzināja tās skolas, kurās Rūdolfs varētu mācīties. Izvēli gan apgrūtināja fakts, ka mēs nezinājām, kur dzīvosim, kur apmetīsimies. Tiklīdz bija atrasta dzīves vieta, ko palīdzēja dēla tēvs atrast, tā arī visi pārējie jautājumi risinājās krietni raitāk, stāsta Rudīte.
Tieši dzīves vietas esību vai gluži pretēji neesamību vērtē kā ārkārtīgi svarīgu faktoru lēmuma “palikt vai atgriezties”, pieņemšanā.
Atgriežas Latvijā kopā ar partneri
Turpretī vides zinātnieks Jānis Geduševs atgriešanos nav tik rūpīgi plānojis kā Rudīte, jo viņam bija, kur dzīvot.
“Man draudzene dabūja labi apmaksātu darbu Latvijā, un arī es pēc maģistrantūras beigšanas Zviedrijā nolēmu, ka atgriezīšos un ka man Latvijā būs vieglāk atrast darbu, piedevām, šeit mums bija, kur dzīvot," stāsta Jānis.
Darba meklējumu Jānis uzsāka tikai tad, kad jau bija atgriezies.
Nodarbinātības valsts aģentūras un Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) projektu vadītāja Līga Baufale norāda, ka tā rīkoties ir diezgan vieglprātīgi.
“Mēs cilvēkiem iesakām, pirms spert pēdējo soli - iekāpt lidmašīnā, vilcienā vai iesēsties mašīnā uz Latviju -, ar sevi ir jāstrādā ļoti konstruktīvi un gana ilgu laiku. Katra sīkākā detaļa ir jāapdomā, katrs sīkākais solis. Ir jāmēģina atcerēties visu, kas bija jāpaveic, lai ierastos tagadējā mītnes zemē. Apgrieztā secībā jādara tieši tas pats atgriežoties," saka Nodarbinātības valsts aģentūras un Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) projektu vadītāja Līga Baufale.
Tā ir gan dokumentu kārtošana mītnes zemē, gan arī rūpīgi jāizplāno viss, ko vajadzēs paveikt Latvijā. Ja tas būs paveikts, cilvēkam mājupceļš būs vieglāks. Un vēl - noteikti ļoti laikus jāsāk meklēt darbs dzimtenē. Ņemot vērā, ka dzīvojam 21. gadsimtā, darba meklēšanas iespējas ir atbilstošas laikmetam.
EURES darbojas Latvijā kopš 2004. gada un darba meklētājiem gan ārpus Latvijas, gan Latvijā atgriežoties.
