Ko var izdarīt ar četriem leņķiem? Vai tā ir novusa spēle ar ierobežotu laukumu vai jūra, kas apli savelk leņķos? Par asociācijām dzīvē un mūzikā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" saruna ar komponistu Kristu Auznieku. 11. jūnijā Ventspils koncertzālē "Latvija" gaidāms viņa pieckāršā koncerta "Four Angles" jeb "Četri leņķi" pirmatskaņojums.
Autora ziņas
No 6. līdz 12. jūnijam notiks jau ceturtais Karostas festivāls. Pirmajās dienās mākslinieki no daždažādām valstīm pulcēsies uz plenēru, lai jau nedēļas izskaņā ar radošo veikumu iepazīstinātu karostniekus un viesus. Jāuzsver, ka viens no mākslas festivāla mērķiem ir Karostas apkaimes iedzīvotājus iesaistīt ne vien kā skatītājus, bet arī kā māksliniekus.
Annas Kļučņikas vārdu mēs izdzirdējām trīs stundas 16 minūtes pēc tam, kad bija startējis Rīgas maratons. Anna finišēja kā pirmā Latvijas pārstāve, kļūstot par Latvijas čempioni. Klausoties pēcfiniša ātro interviju, retais saklausīja akcentu, jo tas Annai ir minimāls. Anna runā daudz un garšīgi, bet, kā pati smej, latviešu valodā – līdzīgi kā skriešanā – nepieciešama iesildīšanās, jo viņa kopš gada vecuma nedzīvo Latvijā, viņas mājas ir Lielbritānijā.
Latviešu diasporas organizāciju galvgalī stāvošie ne reizi vien pauduši bažas, ka arvien grūtāk iesaistīt diasporas sabiedriskajā dzīvē gados jaunus cilvēkus. Eiropas latviešu jauniešu biedrība (EJ), kas radās īsi pirms Covid-19 pandēmija pārņēma pasauli, pierāda – kas sākās kā vēlme būt kopā un priecāties savā pulkā, kļuvis par nopietnu spēlētāju diasporas organizāciju vidū. EJ pārstāvji Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" atzina – pandēmijas ieviestās pārmaiņas palīdzēja īstenot daudz iecerētā.
Kanādas latvietis, pilots Guntis Tannis pamatoti ir saukts par vienu no trimdas neparastākajām un aizrautīgākajām personībām. Ne velti mākslinieks Kristaps Epners veidojis par viņu izstādi “Nenorunātās tikšanās”, kurā apskatīta Taņņa ideja par pilnības pilsētu Utopiju. Lai arī Tannis visu laiku bija pārņemts ar dažādām pārdrošām idejām, viņš nekad nezaudēja saikni ar realitāti un savu ģimeni, Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” stāstīja viņa meita, dzejniece Lilita Tanne.
103 gadus vecais Ēriks Tomsons ir viens no pārcēlājiem, kurš Otrā pasaules kara beigās palīdzēja bēgļiem nokļūt tolaik neitrālajā Zviedrijā. Par šo nozīmīgo savas dzīves daļu tuvākajiem Tomsons varēja izstāstīt tikai pēc Atmodas sākuma, viņš stāsta sarunā ar Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts.”
"Ar raitu soli, skaņu balsi – mazbišķiņ skaļāk!" – ar šādu aicinājumu sevi piesaka 15. Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV, kas pirmo reizi notiks Minesotā. Svētku programma pamatīga, notikumu daudz. Cik tiem gatavi rīkotāji, ciktāl gatavi potenciālie dalībnieki, un kuri darbi vēl jāpasteidz? Kādi būs šīs vasaras Amerikas latviešu dziesmu un deju svētki, raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" skaidroja svētku rīkotāji Amerikā.
Lielākās latviešu diasporas nevalstiskās organizācijas – Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Eiropas Latviešu apvienība – ievēlējušas jaunus līderus. Latvijas Radio raidījums “Globālais latvietis. 21. gadsimts” interesējās, kādā virzienā „stūrēs” jaunie vadītāji, kādā uzrunās cilvēkus iesaistīties diasporas dzīvē un kā plānot stiprināt diasporas saiknes ar Latviju.
Kristīne Apine pēc vienpadsmit Brazīlijā nodzīvotiem gadiem atgriezās Latvijā kopā ar savu dēlu, savukārt Ieviņas Reinsones ģimene pēc teju divpadsmit gadiem Lielbritānijā pērn oktobrī atgriezās Talsos. Tie ir divi reemigrācijas veiksmes stāsti, kuru pamatā bijusi laicīga gatavošanās, Kristīne un Ieviņa atzina Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21.gadsimts”.
Ārzemju latviešiem ziedošana Latvijai nereti ir iespēja saglabāt saikni ar dzimteni, savukārt šejienes labdarības organizācijām sadarbība un ideju apmaiņa ar diasporu palīdz attīstīties un augt, Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” norādīja labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta un labadarības organizācijas Lielbritānijā “Giving for Latvia” vadītāja Daniela Utāne.
Paveikti vairāki svarīgi darbi, lai reemigrantus motivētu atgriezties Latvijā, Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" atskaitījās Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele. Raidījumā attālināti vēstnieces iztaujāšanai pieslēdzās diasporas mediju pārstāves – LTV un portāla LSM.lv autore Lielbritānijā Ilze Kalve, portāla "Baltic-Ireland" galvenā redaktore Laima Ozola un laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks" žurnāliste Sallija Benfelde. Viņas satraucās par diasporas mediju finansējuma apmēru. Vēstniece aicināja domāt par mediju satura uzlabošanu.
Ja pandēmijas sākumā šķita, ka šis laiks būs kā savdabīgs atvalinājums, tad, dzīvojot ierobežojumos jau otro gadu, var rasties dziļa vilšanās un bezspēcības izjūta, Latvijas Radio raidījumā “Globākais latvietis. 21. gadsimts” norādīja Kanādā dzīvojošais psihiatrs, psihoterapeits, psihoanalītiķis Kaspars Tūters. Lai saglabātu garīgo līdzsvaru, katram vajadzīgs kas patīkams, ko gaidīt, norādīja ārsts.
Rudenīgā Čikāga šoruden uz vienu nedēļas nogali kļuva par vietu, kur vienkopus sanāca latvieši, kas par savām mājām sauc Ameriku, bet kuru sirdīs lielākā daļa atvēlēta Latvijai. Noritēja Amerikas latviešu apvienības (ALA) 70. gadu jubilejas kongress. Tā laikā Latvijas Radio raidījums "Globālais latvietis. 21. gadsimts" uz sarunu aicināja bijušo ALA priekšsēdi Pēteri Blumbergu un jaunievēlēto ALA vadītāju Mārtiņu Andersonu.
Kanādas latviešu sabiedrībai mainoties, viena no spēcīgākajām organizācijām tur ir Toronto pensionāru apvienība, kas tieši pandēmijas laikā audzējusi savu muskuļus, izriet no apvienības pārstāvju teiktā Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts”. Pensionāru iknedēļas sanāksmē “Zoom” piedalījies arī 102 gadus vecs kungs.
Pasaulē vērojama interese par latvistiku, to apliecina valodnieces no Somijas, Vācijas, Polijas un Lietuvas – valstīm, kur iespējams studēt latviešu valodu. Iemesli, kādēļ studenti vēlas padziļināti mācīties latviešu valodu, ir gan vēlme nodarboties ar tulkošanu, gan praktiski apsvērumi, gan mīlestība, tā Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" sacīja Helsinku Universitātes viesprofesore, valodniece Laimute Balode.
Pēdējā laikā arvien biežāk diasporas latviešu skolās norit diskusijas par modernu un mūsdienīgu mācību procesu – tajās mācības notiks latviešu valodā, tiks izmantoti jauni mācību līdzekļi, kā arī dibinātas tiešsaistes platformas, kurās varēs iesaistīties ne tikai bērni, bet arī viņu vecāki, tā Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" pastāstīja apvienības "Eiropas latvieši" pārstāve Latvijā, izglītības projektu vadītāja Aira Priedīte.
Trimdas gados latviešu sabiedriskā dzīve nebija domājama bez teātra spēlēšanas. Tas deva prieku un palīdzēja izdzīvot vispirms Vācijas bēgļu nometnēs, bet, kad sākās lielā izceļošana uz citām mītnes zemēm, teātra spēlēšanas prieks ceļoja līdzi. Neliels apsīkums bija pagājušā gadsimta astoņdesmitajos, bet šobrīd jaušama savdabīga teātra spēlēšanas renesanse.
Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) šogad veica aptauju “Arhīvu materiāli latviešu kopienās ārpus Latvijas”, aicinot organizācijas un privātpersonas iesaistīties diasporas arhīvu apzināšanā. Atsaucās latvieši no visas pasaules un tagad tas rezultējies PBLA apvienības atvērtajā digitālajā kartē "Latviešu arhīvi pasaulē".
Lai gan ar Covid-19 sertifikāta ieviešanu cer atvieglot iedzīvotāju brīvu un drošu pārvietošanos Eiropas Savienībā (ES), tomēr tautieši no lielākajām diasporām – Īrijas un Lielbritānijas – Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21.gadsimts” atzina, ka jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Cerību stars gan ir, ka pēc pārejas perioda rudenī skaidrība par dokumentiem un apliecinājumiem, ceļojot gan ES robežās, gan ārpus tām, būs lielāka.
Līdz ar diplomātes Ainas Nagobads-Ābolas simtu pirmo dzimšanas dienu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāta izstāde “Gadsimta latviete”. Izstādes kurators Rolands Lappuķe ir arī diplomātes vīra, Guntara Ābola krusttdēls, kā arī cilvēks, kurš labi pārzina diplomātijas aizkulises, jo pats darbojies diplomātiskajā dienestā.
Ilgus gadus ASV latviešu sabiedrība bija cieši saistīta ar prāvestu Albertu Ozolu, kurš kalpoja latviešu draudzē. Viņa dzimtas turpinātāji – dēls Knuts, vedekla Baiba un mazbērni Silvija, Elga un Alberts – ir spējuši saglabāt latvietību, esot tālu prom no Latvijas. “Es zināju, ka esmu latvietis,” raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” ar pārliecību uzsver prāvesta Ozola dēls Knuts.
Sabiedrībā joprojām valda dažādi viedokļi par XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi. Bērnu slimnīcas mediķi mudina atteikties arī no virtuālajiem dziesmu svētkiem, arī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) aicina pārdomāt vajadzību pēc svētkiem šogad, uzsverot, ka vēlas “neatņemt bērniem dziesmu svētkus” un domāt par to rīkošanu nākamgad. Tikmēr raidījuma “Globālais latvietis. 21. gadsimts” uzrunātie diasporas kolektīvi pavisam droši saka, svētkiem būs būt. Jā, ne tādā formātā, kā līdz šim tie notikuši, bet, ņemot vērā, ka visu pandēmijas laiku strādāts centīgi, apgūstot visas iespējamās tiešsaistes platformas, izglītojoties koru un deju kopu vadītājiem, motivējot bērnus, tad svētkiem ir jānotiek.
Trīsdesmit vienu gadu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pavisam droši var teikt, ka Abrenes konference, kas notika 1989. gada maijā Francijā latviešiem piederošā pilī "Abrene", bija pavērsiena brīdis Latvijas ceļā uz neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā. Abrenes konference bija notikums, kurā pirmo reizi oficiāli satikās Latvijas Tautas frontes pārstāvji un trimdas organizācijas. Šodien to sauc par lūzuma punktu, par pavērsienu ceļā uz pilnīgu Latvijas neatkarības atjaunošanu raidījumā “Globālais latvietis. 21 gadsimts” sacīja konferences dalībnieki.
Latvietība mūsos ir kā kvēloša ogle, kaut kas ļoti dziļš mūsu būtībā, Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” savās sajūtās dalījās Blumbergu ģimenes trīs paaudžu pārstāvji – mamma Ināra, divi no viņas četriem dēliem Roberts un pašreizējais Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) priekšsēdis Pēteris Blumbergs, kā arī Pētera vecākais dēls Aleksandrs. Blumbergi ir dzimta, kuras sirds daļa pieder Latvijai un bez kuras latviešu sabiedrība Amerikā būtu citādāka.
Es jūtos kā daļa no Latvijas sabiedrības – jūtos pieņemts, novērtēts, raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” atzina spānis Manuels Fernandezs, kurš Latviju raksturo kā atvērtu, māksliniecisku un dinamisku. Arī Gabriela Mariela Pineda Barrientos no Hondurasas Latviju šobrīd ir izvēlējusies par savām mājām un visvairāk novērtē šeit valdošos kontrastus un dažādību. Gabriela Latvijā ir piecus gadus, savukārt Manuels jau septiņpadsmito gadu ir šejienietis.
Pēdējā gadā, kopš pasaules norisēs savas korekcijas ieviesusi pandēmija, pārmaiņas piedzīvojis ikviens. Raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” virtuāli satikās Īrijā mītošā Inguna Mieze un Ieviņa Reinsone no Lielbritānijas, kuras pārcietušas vīrusu, kā arī Maija Balodis-Karlsson Zviedrijā un Andis Graudiņš "Covid normālajā" Austrālijā, lai pārrunātu, ar kādām sajūtām norit ikdiena dažādās pasaules malās.