Tiekas ar premjeru un ministriem
PBLA un Amerikas latviešu apvienības vadība ar Latvijas valdības vadītāju Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") tikās 19. februārī, stundu pirms valdības sēdes. Valdības vadītājs atzinis, ka saņēmis mantojumā no iepriekšējās valdības iestrādes valsts sadarbībai ar diasporu un akcentējis jaunā Diasporas likuma nozīmi turpmākajā darbā.
"Man patīk, ka valsts politika ir vērsta arī uz diasporu. Valsts un valdība augstu novērtē PBLA darbu," teica Kariņš, piebilstot, ka viņam, amatu pārņemot, ir bijis prieks redzēt, ka valsts līdzekļi tiek piešķirti diasporas izglītības sistēmas atbalstam un kultūras pasākumiem. Ministru prezidents aicinājis PBLA aktīvi iesaistīties un sekot, lai valsts līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi un prasmīgi.
PBLA vadība akcentējusi, ka jaunās valdības vadītājs Kariņš labi zina, kas ir trimda, jo pats dzimis un audzis Amerikā. "Mēs saprotamies no pusvārda, un ir lietas, kas premjeram nav jāskaidro," teica Saulīte. Vienlaikus PBLA vicepriekšsēdis norādījis, ka, ņemot vērā, ka Kariņš jau krietnu laiku dzīvo Latvijā, viņam bijis daudz jautājumu par diasporu.
"Premjers mums uzdeva daudz jautājumu par diasporu, jo viņš Latvijā dzīvo jau divdesmit gadu un šai laikā daudzkas ir mainījies Amerikā, tāpat kā Eiropā. Jaunā trimda mūs ir papildinājusi ar jauniem cilvēkiem, jaunu enerģiju un jaunām idejām, tāpēc diaspora ir krietni citādāka, nekā tā bija tai laikā, kad Kariņš dzīvoja Amerikā," sprieda PBLA vicepriekšsēdis Blumbergs.
PBLA vadības tikšanās laikā ar premjeru galvenokārt runāts par nākotni – par to, kas steidzami jāsakārto Latvijā. Viennozīmīgi aktuālākais jautājums bijis finanšu jautājumu sakārtošana. Tam premjers lūdzis PBLA atbalstu.
Vizītes laikā PBLA vadība tikās arī ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču ("Jaunā Vienotība") un kultūras ministri Daci Melbārdi (Nacionālā apvienība).
Kāds atbalsts diasporai šogad
Kopumā 2019. gada valsts budžetā diasporas atbalsta pasākumiem kultūras jomā plānots finansējums 1 043 882 eiro apmērā. Kā centrālie pasākumi, kuriem paredzēts Kultūras ministrijas atbalsts, ir divi – septembrī plānotā konference "Latvijas valsts ārpus valsts" un Cēsu Mākslas festivālā jūlijā paredzētā trimdas mākslas darbu izstāde.
Tāpat ļoti būtiskas ir pasaules latviešu jaunatnes nometnes "2 x 2" un visu paaudžu latviešu nometnes "3 x 3”. Pērn pieprasītais un 2019. gada valsts budžeta projektā šobrīd plānotais finansējums diasporas nevalstisko organizāciju atbalstam, diasporas un Latvijas jauniešu nometņu organizēšanai paredzēts aizvadītajos gados piešķirtā finansējuma apmērā. Turklāt papildu finansējumu paredzēts piešķirt vēl virknei jaunu iniciatīvu.
Jaunās iniciatīvas būs – diasporas arhīvu krājumu apzināšana, pārvešana uz Latviju un digitalizēšanas uzsākšana. Tāpat konkursa kārtībā paredzēts atbalsts trimdas mākslas un vēstures mantojuma apzināšanai un saglabāšanai,
Latvijas romānu sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts" iegāde un nogādāšana diasporas centriem, kā arī literātu braucieni uz diasporas mītnes zemēm un atbalsts diasporas mākslinieciskajām kopām mēģinājumu telpu nodrošināšanai.
PBLA priekšsēde Saulīte uzsvērusi, ka 2019. gadā PBLA turpinās darbu, vienojot tautiešus un organizācijas pasaulē un pārstāvot tos Latvijā. Apvienības šī gada lielākie notikumi būs – Pasaules Latviešu kultūras konference Cēsīs no 29. septembra līdz 1. oktobrim, gadskārtējā valdes sēde no 2. līdz 4. oktobrim Rīgā un Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forums, Valmierā šā gada novembrī.
KONTEKSTS:
Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana un "Moneyval" rekomendāciju ieviešana ir viena no Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Pagājušajā trešdienā, 20. februārī, valdības vadītājs pieteica Latvijas finanšu sektora kontroles reformu – «kapitālo remontu».
