Sanda Bogomazova ir ārlatviete, kura jūlija sākumā, plānojot atgriešanos Latvijā, saskārusies ar nepieciešamību pēc papildu deklarētās adreses. Sanda Lielbritānijā aizvadījusi jau desmit gadu un iemesls, kāpēc ģimene atgriežas - viņas meitai sākas pirmsskola. Anglijas bērnudārzā primārā valoda ir angļu valoda, tāpēc ģimene pieņēmusi lēmumu atgriezties. Lielu atbalstu sniegusi Vidzemes reemigrācijas koordinatore.
"Sūtīju iesniegumu Cēsu novada pašvaldībai ar pieteikumu skolā, un tur bija jānorāda faktiskā adrese un deklarētā. Faktisko adresi es norādīju adresi Lielbritānijā, bet deklarēto adresi es pievienoju paskaidrojumu, ka atgriezīšos Latvijā jūlija sākumā un tad arī iesniegšu deklarēto adresi," Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21 gadsimts" stāstīja Sanda, kura atgriežas Latvijā kopā ar savu meitu. Cēsu pašvaldība bijusi pretimnākoša un pieļāvusi šādu atkāpi, bet citādi, Sandai nemaz nebūtu iespējas meitu pieteikt skolā Latvijā, ja nav deklarētās adreses šeit.
Viņa gan uzsvēra vēl vienu būtisku niansi, bieži vien ārzemēs dzīvojot, ārlatvietis nemaz nezina, ir vai nav deklarējies Latvijā, turklāt ja nav interneta bankas Latvijā, vai persona nav reģistrēta eID, tad to nemaz nevar noskaidrot.
"Es nebiju pārliecināta, kur es esmu deklarēta. Tas nav tik vienkārši, jo es dzīvojot ārzemēs, nevaru ielogoties e-latvija portālā, jo man nav bankas konta Latvijā.
Vienīgais variants bija, ka mana mamma paskatās vai viņas īpašumā es esmu vai neesmu deklarēta, tā kā es nebiju tur deklarēta, tad sapratu, ka man nav deklarētās adreses Latvijā," savus meklējumus raksturoja sieviete.
Sanda norādīja uz šo nepieciešamību pēc iespējas ātrāk ieviest papildu deklarēto adresi, jo tas noteikti atvieglotu atgriešanās procesu un ļautu izvairīties no pārpratumiem.
Pieļaujot domu, ka Sanda nav vienīgā, kurai dzīvojot ārpus Latvijas nav iespēju noskaidrot, kur ir deklarētā adrese, Latvijas Radio skaidrojumu lūdza Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP).
„Ja personai nav Latvijas interneta bankas, elektroniskās identifikācijas karte vai e-paraksta, noskaidrot to vai ir deklarēta adrese Latvijā ir sarežģīti, bet ne neiespējami. Ir divas iespējas, vai nu mītnes zemē vērsties Latvijas vēstniecībā, vai arī tad, kad persona ierodas Latvijā to var noskaidrot PMLP vai arī pašvaldības Dzīvesvietu deklarēšanas nodaļās. Citu iespēju to noskaidrot nav. Šo informāciju var saņemt tikai klātienē, ne telefoniski, ne rakstiski šo informāciju nedrīkstam sniegt," atzīst PMLP priekšnieka vietnieks Uldis Apsītis.
Aizbraucot no valsts ir obligāti jāpaziņo PMLP par izdeklarēšanos, ja plānots ārpus Latvijas dzīvot ilgāk par sešiem mēnešiem. Informācija, ka piereģistrēta dzīves vieta ārpus Latvijas, Latvijā atpakaļ nenonāk, jo nav tādas informācijas aprites starp valstīm.
Arī Eiropas Latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto uzskata, ka šobrīd deklarētās dzīvesvietas sistēma ir neveiksmīga. Tieši tāpēc ir nepieciešams ieviest papildu dzīvesvietas deklarēto adresi. Ministru kabinets atbalstījis likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, kas paredz, ka persona, kurai ir norādīta adrese ārvalstī, būs atļauts norādīt vienu papildu adresi vai nu Latvijā, vai ārvalstī.
Grozījumi tika izstrādāti, lai īstenotu Diasporas likumā paredzēto, - lai atvieglotu reemigrāciju. Papildu adrese Latvijā diasporas locekļiem tiesisko seku ziņā būs uzskatāma par līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei Latvijā attiecībā uz bērnu uzņemšanu vispārējās izglītības iestādēs, arī pirmsskolas izglītības iestādēs, un profesionālās izglītības iestādēs.
Esot vēl virkne jomu, kur šī papildu deklarētā adrese noderētu. Pinto norāda, ka vēl gan ir daudz darba priekšā, lai šo samudžināto deklarēšanās kārtību atšķetinātu un padarītu viegli saprotamu un pieejamu ikvienam Latvijas iedzīvotājam un ārlatviešiem, kuri vēlas atgriezties.
