Starp teātra spēlētājiem ir arī Sirsnīgais Briseles latviešu teātris, kas izrāda iestudējumu "Alunāns. Interpretācija” pēc Alunāna darbu “Līksmības avots” un “Pašu audzināts” motīviem, ko veidojusi teātra režisore Andra Baltmane.
“Mums tas ir liels gods, spēlēt uz lielās skatuves,” atzīst teātra aktieris Nils Latvijas Radio raidījumā "Sanākam, sadziedam, sadancojam". “Izspēlējam 19. gadsimtu, latviešu tautas dvēseli 19. gadsimtā. Fascinējošs piedzīvojums. 21. gadsimts tam nav gatavs, ceram, ka skatītāji kaut kā spēs pārdzīvot.”
Sirsnīgo Briseles latviešu teātri viņš raksturo kā vietu, kur Briseles ierēdņi var atbrīvoties no birokrātiskās nastas, kas jāvelk dienu no dienas, un sajusties kā cilvēki.
“Briseles variantā spēlējam “Pašu audzināts”, kas atšķiras no tradicionālā “Pašu audzināts”,'” skaidro teātra dalībniece Kristīna.
Viņa arī atklāj, ka Sirsnīgais Briseles latviešu teātris darbojas jau 13. sezonu gandrīz nemainīgā sastāvā.
“Dziesmu svētkos ir gandrīz tāds sastāvs, kāds sācis pirms 13 gadiem, ir klāt gan tie, kas aizgājuši mācīties, gan tie, kas atgriezušies,” bilst Kristīna.
Internetā par teātri var lasīt: "Briseles latviešu teātris... kas mēs esam? Ikdienas darbos steidzīgi un aizņemti cilvēki, kuriem pievakarēs un brīvdienās pietiek laika, vēlmes un enerģijas satikties un izrauties."
“Izrauties nozīmē, ka mēģinājumi ir uzreiz pēc darba laika beigām. Esam pulciņš ar jaukiem un sirsnīgiem cilvēkiem, un tas atmaksājas. Tas tomēr atmaksājas, tā ir motivācija, kāpēc esam kopā un kopā šo pasākumu izbaudām,” atzīst teātra dalībnieks Māris.
“Mūsu izrādes ir kā puzlītes, mēs saliekam kopā pa gabaliņiem, un iznāk bilde," saka Kristīna. “Andrai piemīt talants atrast to, kas katrā no mums.”
Kristīna arī stāsta, ka pirmo reizi gājusi gājienā, pirmo reizi piedalās svētkos.
“Sajūta bija pacilājoša. Izjutu ko tādu, ko nekad neesmu izjutusi, ka, ejot gājienā, vari justies lepns gan par saviem draugiem, par Latviju, mēs no tālienes Latvijas vārdu nesam uz šejieni,” bilst Kristīna.
“Ir ļoti jauki izjust Latvijas tautas vienotību,” atzīst Māris.
Sirsnīgais latviešu teātris. Vārds sirsnīgais teātra nosaukumā attiecināms uz pašiem dalībniekiem un arī uz teātra režisori Andru Baltmani.
"Viņa vienmēr bijusi ļoti aktīva un radoša. Vārds "sirsnīgs" nāk no viņas, viņa ir sirsnīga gan pret teātri, gan ikdienas dzīvē. Viņa tiešām ir sirsnīgs, jauks cilvēks,” bilst Māris.
“Sirsnīgais ir uz to trakumu. Neviens normāls mums te pulciņā nav, mēs visi traki, traki sirsnīgi. Teātra spēlēšana mums tā ir mīļā vella dzīšana pēc nopietnām darba dienām. Ja cilvēkiem nebūtu prieka nākt un tikties, tad viņi arī nenāktu,” uzskata pati Andra Baltmane.
Jau nopietnāk viņa norāda, ka latviskā vide Briseles latviešiem ir bijusi nepieciešama, tāpēc arī ir sapulcējušies.
Savukārt mūziķis Jēkabs Nīmanis, kas kopā ar kolēģiem palīdz briseliešiem veidot izrādes muzikālo daļu, atzīst, ka sirsnība saistās ar latviešu vēlmi satikties un meklēt skaisto. Arī Dziesmu svētki ir latviešu satikšanās svētki.
Andra Baltmane arī atklāj, ka teātra iestudēšana Briselē ir demokrātisks process. "Lielākajā daļā gadījumu mēs sagatavojam vairākus lugu iestudēšanas variantus, tad kopā nolemjam, ko iestudēsim. Lomas nekad neesmu dalījusi, paši izvēlas. Ko izvēlas, to arī dabū. Šis gads ir izņēmums, jo Alunāns ir obligātais repertuārs. Pirmā reize, kad iestudējam pasūtījuma darbu,” bilst Andra Baltmane.
Dziesmu un deju svētki ir kulminācija, bet ne vienīgais lielais notikums šogad Sirsnīgā Briseles latviešu teātra dzīvē. Rudenī Briseles latvieši pie sevis uzņems latviešu teātra spēlētājus no Eiropas, jo tur notiks starptautiskās teātra dienas "Laipa”. Festivāls katru gadu notiek citā valstī, tā rīkošanu pirms pieciem gadiem aizsāka Lielbritānijas latvieši.
