Es jūtos kā daļa no Latvijas sabiedrības – jūtos pieņemts, novērtēts, raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” atzina spānis Manuels Fernandezs, kurš Latviju raksturo kā atvērtu, māksliniecisku un dinamisku. Arī Gabriela Mariela Pineda Barrientos no Hondurasas Latviju šobrīd ir izvēlējusies par savām mājām un visvairāk novērtē šeit valdošos kontrastus un dažādību. Gabriela Latvijā ir piecus gadus, savukārt Manuels jau septiņpadsmito gadu ir šejienietis.
Autora ziņas
Pēdējā gadā, kopš pasaules norisēs savas korekcijas ieviesusi pandēmija, pārmaiņas piedzīvojis ikviens. Raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” virtuāli satikās Īrijā mītošā Inguna Mieze un Ieviņa Reinsone no Lielbritānijas, kuras pārcietušas vīrusu, kā arī Maija Balodis-Karlsson Zviedrijā un Andis Graudiņš "Covid normālajā" Austrālijā, lai pārrunātu, ar kādām sajūtām norit ikdiena dažādās pasaules malās.
Vācijas pilsētā Detmoldā 1946. gada 14. februārī bēgļu nometnē dibināja skolu, kas pēcāk, 1957. gadā, no Augustdorfas pārcēlās uz Minsteri, kļūstot par leģendāro Minsteres ģimnāziju. Kas bija Minsteres ģimnāzijas fenomens un kāpēc skola atstāja tik lielu iespaidu uz latviešu jauniešiem, Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21.gadsimts” stāstīja četri bijušie ģimnāzisti Juris Sils, Sabīne Beca, Pēteris Kļaviņš un Dainis Mjartāns.
Iveta Ozola-Cīrule atkal dzīvo Latvijā pēc vairāku gadu prombūtnes un tagad maģistra darbā analizē kultūršoku pēc atgriešanās dzimtenē. Trimdā ASV dzimušajam Jānim Grantam Latvijā izdevās iedzīvoties tikai ar otro piegājienu, pirmajā reizē piedzīvojot zaudētās paradīzes izjūtu. Savukārt Alda Šneidere pēc vairākiem Īrijā pavadītiem gadiem savu vietu Latvijā rast vairs nespēja.
Nedaudz vairāk nekā trešdaļai diasporas jauniešu interesē profesionālās un vidējās izglītības iegūšana Latvijā, secināts pētījumā “Diasporas jauniešu piesaiste izglītības iestādēm Latvijā”. Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētāja Elīna Pinto pauž, ka ceļā uz diasporas jauniešu piesaisti izglītības iegūšanai Latvijā pašai diasporai jāveic vairāki mājasdarbi – valodas apguve, modernāks saturs skolās, izglītības atašeju piesaistīšanu dažādām valstīm. Latvijas izglītībai jābūt kvalitatīvai un konkurētspējīgai, lai jaunieši to izvēlētos.
Komponista Alberta Jēruma meitu Ingas un Jānas dzīvesstāsts līdzinoties Ērika Kestnera “Divām Lotiņām”, tikai latviešu vēstures līkloču versijā, Latvijas Radio raidījumam “Globālais latvietis. 21. gadsimts” atklāja Inga Jēruma. Šāda sajūta komponista meitu pavadījusi visu mūžu, jo, uzaugdamas katra savā dzelzs priekškara pusē, abas pusmāsas pirmo reizi vaigā redzējušās vien tēva bēru dienā.
Kuldīdznieka Klāva Šlakorcina pieredzes stāsts spilgti apliecina to, ka, dzīvojot kādu laiku pasaulē, skats paveras plašāks un, atgriežoties mājās Latvijā, rodas ideja biznesam, ar ko nest dzimtenes vārdu pasaulē. Skan tieši tik vienkārši, un tieši tā noticis. Klāvs pēc 12 gadiem gan Kanāriju salās, gan Maļorkā atgriezies ar uzkrātu pieredzi viesmīlības un apkalpojošā sfērā, lai dzimtajā Kuldīgā radītu kafijas zīmolu "Curonia".
Veidojot gimeni ar ganiešu izcelsmes dzivesbiedru, Latvijā pieņemšana bija jāiemanto arī savējo vidū, Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” atzina Londonā dzīvojošā Sandra Martinsone. Par savu pieredzi, kādi ir latvieši saskarsmē ar cittautiešiem, stāstīja arī Ēģiptē dzīvojošā latviete Digna Abuzeida un Latvijā dzīvojošā brazīliete Elaine Brazila Bērziņa, kuras vīrs ir Brazīlijas latvietis.
Nedēļā, kad diasporas uzņēmēju kopiena "#esiLV" aicina ikvienu uzņēmēju un radoši varošu cilvēku piedalīties pirmajā virtuālajā Eiropas tīklošanās pasākumā, raidījums "Globālais latvietis. 21. gadsimts" uz sarunu aicināja uzņēmējus Andu Dīrlundu-Parbsti, Skaidrīti Dzeni, Ilzi Spīguli-Buijtenvegu un Arni Drilli, lai uzzinātu viņu pieredzes stāstus un iedvesmotu tautiešus, dzīvojot ārpus Latvijas, atbalstīt gan Latvijas uzņēmējus un viņu radīto produkciju, gan mudinātu pašus sadarboties vienam ar otru.
Pirms trīsdesmit gadiem stāvot barikādēs, varēja šķist, ka visu paveica tikai Latvijā, taču liela nozīme bija arī tam, ka notikumi Rīgā ieguva plašu rezonansi pasaulē. Tas notika, pateicoties diasporai, kas iesaistījās neatkarīgas informācijas apritē, Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” uzsvēra toreizējais Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.
Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” jau vairāk nekā desmit gadus, pētot 19. gadsimta otrās puses ekonomiskos izceļotājus uz Krieviju un Ameriku, baptistu ceļojumus uz Dienvidameriku, Otrā pasaules kara bēgļu gaitas trimdā, kā arī jaunāko laiku emigrantus, vāc vēstures liecības par latviešu izceļotāju dzīvi, viņu kultūru un devumu Latvijai un pasaulei.
Austrālijas latviešiem aizvadītais gads bijis divkārši grūts – gada sākumā piedzīvoti postoši savvaļas ugunsgrēki, tam sekoja ziņas par pandēmiju, bet vēl pēc tam nācās pārciest arī plūdus. Grūtākā bijusi tieši neziņa, tomēr latviešu sabiedrība Austrālijā spējuši gadu nodzīvot tā, lai nogalē, uz to atskatoties, varētu teikt, ka tas bijis pozitīvs.
Vēsturiski draudzēm trimdinieku dzīvē bijusi liela nozīme, jo tā bija vieta, kur pulcējās latvieši, vieta, ap kuru veidojās latviešu skolas, kultūras norises. Šobrīd aina ir cita, jo mūsdienās daļa diasporas augusi vidē, kur Dieva vārds nav bijis pašsaprotama lieta, tāpēc baznīcai un draudzēm šis ir izaicinājuma laiks, atzina Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē pārstāvji Īrijā, ASV un Vācijā.
Džo Baidena uzvara ASV prezidenta vēlēšanas ir laba ziņa Latvijai – sarunā Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” pauda Amerikas Latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Pēteris Blumbergs. Turklāt viņš uzskata, ka sabiedrība Latvijā ir informēta un labi izglītota par aizokeāna notikumiem.
Latvietis Andrejs Kristovskis un austrāliete Alise kopā ar saviem četriem bērniem februārī pārcēlās no Austrālijas uz Latviju. Lai arī bērniem, ņemot vērā Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, iejusties Latvijā nav viegli, ģimene atzīst, ka lielākoties šeit jūtas labi. Izņēmumi gadījušies sadarbībā ar valsts un pašvaldības iestādēm.
Latviešu skoliņas visā pasaulē turpina darboties, mācīt bērnus un dara to ar apbrīnojamu pozitīvismu, atrodot arvien jaunus risinājumus, lai stiprinātu latvietību un kopā būšanu arī apstākļos, kad fiziska tikšanās ir ierobežota. Protams, ir skolas, kas uz šo laiku pieņēmušas lēmumu iepauzēt un mācības tajās nenotiek, bet tādu nav daudz. Lielākoties mācības notiek attālināti vai arī kombinējot – attālināti un klātienē.
Raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” ne reizi vien esam runājuši, ka viens no iemesliem, kāpēc ģimene atkārtoti no Latvijas atkal aizbrauc, ir bērnu nespēja iejusties jaunajā mācību vidē. Tāpēc šoreiz, pulcējot ekspertus un vecākus, cenšamies saprast, vai tas ir tik sarežģīti un grūti - ļaut reemigrantu bērniem sajusties gaidītiem un nodrošināt viņiem atbalstošu un iekļaujošu vidi.
Pēdējos mēnešos novērojama jauna tendence – ārvalstīs dzīvojošie latviešu profesionāļi, izmantojot attālinātā darba iespējas, ko īpaši veicinājusi Covid-19 ietekme, dzīvo un strādā Latvijā, kas pasaules mērogā sevi ir pozicionējusi kā drošu vidi, kur šajā trauksmainajā laikā uzturēties, Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” stāstīja ārzemēs dzīvojušie latvieši un uzņēmēju atbalsta organizāciju pārstāves.
Brīdī, kad tūrisma joma pamazām atgūstas no pandēmijas un ārkārtējās situācijas sekām, atbalstīt dzimteni un darboties Latvijas vārda popularizēšanā var arī diaspora. Īpaši nozīmīga loma latviešiem ārvalstīs ir Latvijas veselības un darījumu tūrisma popularizēšanā. Uz to diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” norādīja nozares ekspertes un pārstāves.
Krēsliņu dzimtas pārstāvji 1949. gada 1. maijā devās prom no Eiropas pāri okeānam uz Jauno pasauli. Viņu bērni - Zuze Krēsliņa-Sila, Māra Krēsliņa un Jānis Krēsliņš juniors ir atgriezušies Eiropā. Jānis un Māra dzīvo Zviedrijā, vecākā māsa Zuze pandēmijas laikā “iestrēgusi” Vācijā, bet ierasti ikdienu vada Latvijā. Dzīvošana šķirti Krēsliņiem nav nepierasta, taču stiprais dzimtas balsts jūtams, arī neesot kopā.
Sabiedrībai jāturpina pieturēties pie vienkāršajiem Covid-19 piesardzības pasākumiem, Latvijas Radio raidījumam “Globālais latvietis. 21. gadsimts” pauda Austrālijas latvietis, klīniskais toksikologs un profesors Monaša universitātē Melburnā Andis Graudiņš. Tāpat profesors brīdināja par sociālajos tīklos sastopamo dezinformāciju saistībā ar "brīnumzālēm" pret Covid-19.
Covid-19 krīze ir lieliska iespēja. To dzirdot, kādam, iespējams, šķitīs, cik var malt vienu un to pašu, tomēr sarunā ar biznesa pasaules pārstāvjiem un ekspertiem nākas secināt, ka krīze tiešām ir iespēja, kas daudz parāda arī par mums pašiem. Uzņēmuma "Madara Cosmetics" dibinātāja un produktu idejas autore Lotte Tisenkopfa-Iltnere saka paldies saviem klientiem, kas novērtē kampaņas #atbalstivietējo un patiešām arī atbalsta savējos. Turklāt šī tendence vērojama ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.
Sākoties Covid-19 aptuveni viena ceturtā daļa Eiropas latviešu skolu nevarēja turpināt darbību, kamēr ¾ skolu darbojas, izmantojot attālinātus rīkus. Tiesa, katrai skolai bija sava metodika, kā tieši organizēt mācību procesus - kādi izmanto "Zoom", lai saglabātu maksimālu klātbūtnes efektu, kamēr citi izvēlējušies darbu tikai e-pastos. Kopējā tendence - strauji kritās latviešu skoliņu skolēnu skaits.
Biznesa pasaule pašreiz ir Covid-19 "improvizācijas teātra" režīmā, uzskata Kanādas latvietis un uzņēmuma “BlueOrange” klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs. Kāda šobrīd ir pasaules ekonomiskā situācija un kādu lomu notiekošajā spēlē Latvija, Latvijas Radio raidījumam “Globālais latvietis. 21. gadsimts" skaidroja ar biznesa vidi saistīti trimdas latvieši Kanādā, Latvijā un Āzijā.
Dzīve tālumā prom no savējiem latviešu diasporai palīdzējusi norūdīties un sagatavoties ikdienai pašizolācijā, izriet no sarunām ar Latvijas Radio raidījuma "Globālais latvietis. 21. gadsimts" aptaujātajiem tautiešiem svešumā. Viņi uzsver, ka svarīgi fizisko attālumu nepārvērst sociālā atsvešinātībā.
Tuvojas XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tiem pošas latviešu bērni un jaunieši visā pasaulē. Norvēģijā svētkiem gatavojas latviešu zēnu koris. Svētku repertuāru ļoti cītīgi arī apgūst folkloras kopas. Tādu citur Eiropā un Austrālijā ir 19. Arī šiem 500 bērniem un jauniešiem jāiztur pārbaudes kritēriji, lai nokļūtu svētkos.
Citviet Eiropā dzīvojošie jaunieši no Latvijas nākuši kopā, lai dibinātu Eiropas latviešu jauniešu apvienību. Tāda jau reiz ir pastāvējusi un "de facto" beigusi savu darbību pagājušā gadsimta deviņdesmitajos līdz ar Atmodu. Bet šobrīd, laikā, kad robežas ir novilktas vien uz papīra, citviet Eiropā dzīvojošie daži desmiti Latvijas jauniešu izteikuši vēlmi pēc savas organizācijas.