Globālais latvietis. 21. gadsimts

Jānis Čakste. Viņa Latvijai nestās pamatvērtības un jaunais muzejs "Aučos"

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Tiešsaistes darba diena: Iespēja mudināt cilvēkus atgriezties darba tirgū Latvijā

Izaicinājumi skolām un arī bērniem iekļauties izglītības sistēmā Latvijā pēc atgriešanās

Aptauja: Daļa skolu atzīst, ka ir problēmas darbā ar reemigrantu bērniem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Arvien vairāk un vairāk Latvijas skolas solos sēstas reemigrantu bērni, bet skolās ne līdz galam ir skaidrs, kā strādāt ar skolēnu, kurš līdz šim mācības apguvis kādā citā valstī, citā izglītības sistēmā, turklāt bieži ar nepilnīgām valodas prasmēm, tā secināts 115 skolu aptaujā.

Šīs aptaujas iniciatore ir Vidzemes reemigrācijas koordinatore Ija Groza, kura šo darbu veikusi ārpus saviem tiešajiem darba pienākumiem. Taču viņu rīkoties pamudinājis darbā pieredzētais.

“Ar šo izglītības jautājumu, kopš sākām strādāt pagājušajā gadā, mēs, reemigrācijas koordinatori, saskaramies arvien biežāk un biežāk. Un vispār jau reemigrācija uzrāda tās jomas, kas nav līdz galam sakārtotas mūsu valstī. Redzot, ka ir neskaidrības gan skolām, gan vecākiem, gan skolu valdēm pašvaldībās, sapratu, ka ir jārīkojas un jāaptaujā Latvijas izglītības iestādes, lai izgaismotu neskaidrības, kas apgrūtina reemigrantu bērnu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā," Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" sacīja Groza.

Reemigrācijas koordinatori ir kļuvuši par vidutājiem, kuri palīdz risināt dažādus pārpratumus un domstarpības, kas var rasties starp mācību iestādēm, pašvaldību un skolēnu un viņa vecākiem.

Septembra vidū Drabešu jaunajā pamatskolā “Drabešu skola” notika seminārs vispārizglītojošo skolu vadītājiem un izglītības pārvalžu speciālistiem “Reemigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās Latvijas skolās”, bet, pirms tam tika veikta aptauja par to, kāda šobrīd ir situācija Latvijas skolās saistībā ar reemigrantu bērniem. Aptaujā piedalījās 115 skolas no visas Latvijas.

Aptaujas rezultāti liecina, ka lielākie izaicinājumi skolām ir bērnu atšķirīgais zināšanu līmenis, viņu sagatavotība mācībām Latvijā, tāpat latviešu valodas zināšanas un prasmes. Aptaujas dalībnieki norādījuši, ka

bieži sekmīgs bērns var kļūt nesekmīgs tieši latviešu valodas prasmju dēļ. Savukārt šie izaicinājumi rada trešo, ka bērnu zināšanas uzreiz ir jāvērtē un nav nekāda pārejas perioda.

Tāpat aptaujas dalībnieki norāda, ka viņiem ir nepieciešama palīdzība darbam ar bērniem, kuri atgriezušies Latvijā. 

Pēc aptaujas datiem 40% skolu atzīst, ka ir gatavas uzņemt reemigrantu bērnus, taču ir dažas problēmas, 18% atzīst, ka neko daudz nezina par reemigrantu bērnu uzņemšanu, bet cenšoties izzināt un saprast, 22% saka, ka ir gatavi uzņemt reemigrantu bērnus un problēmu nav, bet 18% saka, - ja būs nepieciešamība un vajadzība, tad par to domāšot. 

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Olita Arkle norāda, ka ministrijā regulāri apkopo informāciju par to, no kurām valstīm bērni atgriežas Latvijā. Visvairāk bērnu Latvijā ir atgriezušies no Lielbritānijas. Pamatā bērni mācās Rīgā pēc atgriešanās Latvijā.

Tiem, kuri jau ir mācījušies Latvijā iepriekš, valsts atbalsta latviešu valodas un vēstures apguvi vienu gadu. Tiem, kuri nav mācījušies, papildu latviešu valodas apguvi nodrošina 1 – 3 gadus atkarībā no nepieciešamības. Tiesa, jautājums, vai visur šis strādā, jo ne vienmēr valodas apguvi iespējams nodrošināt finansējuma dēļ.

Raidījumā viesojas Marta Žagare, kura ar saviem trim bērniem atgriezusies Latvijā un šobrīd pati strādā Ikšķiles vidusskolā, mācot angļu valodu, un šajā skolā mācības pirmajā klasē uzsācis Martas vecākais bērns, lai arī pirms tam ASV meita jau bija pabeigusi pirmo klasi.

“Amerikā pirmajā klasē iet sešu gadu vecumā, bet Latvijā mana meita sāka iet pirmajā klasē ar septiņiem gadiem. Un es viņai teicu, ka tā būs lieliska iespēja salīdzināt, kā ir pirmajā klasē Amerikā, bet kā ir šeit," klāstīja Žagare.

Mamma tā rīkojusies, lai meitai nebūtu pārpratumu un pārdzīvojumu, kāpēc viņai nākas iet divas reizes vienā un tajā pašā klasē. Bet nereti notiek tā, ka, atgriežoties Latvijā, reemigrantam, nākas mācīties klasi zemāk, jo, novērtējot viņa zināšanas, pieņem lēmumu, ka tā būs vieglāk un vienkāršāk apgūt, ja tā drīkst teikt - nokavēto. Un tas var kalpot, kā psiholoģisks trieciens skolēnam, kuram jau tāpat pārcelšanās uz Latviju ir pamatīgs pārbaudījums.

“Tas ir ļoti svarīgi, šis emocionālais aspekts, par to runā ļoti maz, jo skolas vairāk domā runā par to, vai valodas spējas būs pietiekami attīstītas, kurā klasē bērnu laist, bet par to, kā bērns ienāk emocionāli skolā... Reemigrācija nav priecīgs notikums. Bērni, kuri atgriežas, ir krīzē, jo atgriešanās, visticamāk, notikusi negatīvu iemeslu dēļ, jo vecākiem kaut kas nav izdevies. Nereti arī vecāki paši ir krīzē un nemaz nespēj atbalstīt savu bērnu. Bet, pat ja atgriešanās norit pozitīvā gaisotnē, bērnam ir izglītības pieredze citā valstī un viņš atgriežoties zaudē draugus, un viņam var iestāties krīze," uzskata psiholoģijas doktore Baiba Martinsone.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Viņa mudina vecākus atbalstīt emocionāli savus bērnus, kā arī skolas apdomāt iespējas, kā sniegt bērnam psihoemocionālu atbalstu. Jo, ja vēl trūkst valodu prasmes, tad iekļaušanās mācību procesā var kļūt teju neiespējamā misija.

Draugi bijis viens no ļoti svarīgiem iemesliem, kāpēc Marta nolēma savu meitu vēlreiz sūtīt pirmajā klasē, jo te visi pirmajā septembrī kopā sanāk, vēl neiepazinušies, kamēr otrajā klasē reemigrantam varētu būt grūtāk iekļauties jau izveidotā klases kolektīvā.

Iespējams, ka Latvijas skolās jāievieš kārtība, kāda bijusi skolā, kurā dzīvojot ASV strādājusi Marta Žagare: “Viena no lietām, kas mums bija skolā, kurā es strādāju Amerikā, - ka mums bija tādas vecāku rokasgrāmatas, kur bija aprakstīta kārtība skolā - brokastis tikos un tādas, pusdienas tādas, pazaudētās mantas stāv tur, lai nav tā, ka katru reizi, kad nāk jauns skolēns, jāskaidro visi noteikumi.”

Tam, ka šāda ideja ir vērtīga un būtu ieviešama, piekrīt arī psiholoģijas doktore. Piebilstot, ka ir ļoti svarīgi, lai emocionālo atbalstu saņemtu ne tikai skolēns, reemigrants, bet arī skolotāji, kuri viņam palīdz iejusties mācību procesā šeit, Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti