Globālais latvietis. 21. gadsimts

Remigrācija: pieredzes stāsti un ekspertu padomi tiem, kas domā atgriezties

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Neatgriezeniski pazūd diasporas mantojums. Iespējas to apzināt un digitalizēt

Latviešu valodas uzturēšana ārpus Latvijas - pienākums vai atbildība?

Aizbraucējiem latviešu valodu iesaka saglabāt kaut caur tālmācību

Ir naivi cerēt uz aizbraucēju vēlmi apgūt latviešu valodu, tā Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” skarbi sacīja bijušais Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēdētājs Kristaps Grasis. Tomēr tieši tāpēc jādara esot viss, lai tie, kuri grib uzturēt dzīvu latviešu valodu, dzīvojot svešumā, to varētu izdarīt pēc iespējas veiksmīgāk, jā - un ko tur liegties, arī vieglāk, aizraujošāk un cik vien maz “ieguldoties”. Viena no ērtām iespējam ir tālmācība. 

"Mums nav ko sapņot, ka vairums aizbraucēju mācīsies latviešu valodu. Mēs zaudēsim milzum daudz cilvēku, bet ne visiem tas būs apzināts lēmums," saka Grasis, kurš pats bērnībā apguvis latviešu valodu gan ģimenē, gan Minsteres latviešu skolā.

ĪSUMĀ 

  • Latviešu bērni ārzemēs jauc valodas, un tas rada problēmas mācību iestādēs
  • Bērni, viesojoties pie ģimenes Latvijā, nevar sazināties ar vecvecākiem, jo neprot valodu
  • Latviešu valodas aģentūra piedāvā "Class-Flow" tālmācības skolu bērniem ārzemēs
  • Šobrīd tālmācībā valodu apgūst 120 bērni 28 valstīs
  • 2020. gadā paplašinās tālmācības piedāvājumu 

Iemesli, kāpēc latvieši svešumā izvēlas palikt pie vienas, proti, mītnes zemes valodas, aizmirstot par dzimto, ir visdažādākie. Raidījumā sazvanītā trīs bērnu mamma Baiba no neliela Skotijas ciematiņa atklāj, ka, piemēram, viņas trim bērniem vienīgā sarunu un saziņas valoda ir angļu. Baiba arī atklāj, kāpēc: “Mūsu vecākā meita Sofija, kurai tagad ir 10 gadu, sākumā runāja abās valodās -- gan latviski, gan angliski, bet tad vienā brīdī viņai abas valodas sāka jaukties kopā, tas radīja viņai problēmas bērnudārzā.

Mums mūsu valodas speciālists Skotijā ieteica pieturēties pie vienas valodas, tās, kurā runāsim ikdienā un, protams, ka šeit tā ir angļu valoda. ”

Tieši šī iemesla dēļ, arī pasaulē nākot Baibas ģimenes divām jaunākajām atvasēm, ar viņiem jau uzreiz sākusi runāt angliski. Taču

tagad, kad Sofijai ir jau 10 gadu, viņa pērnvasar sešas nedēļas pavadījusi pie vecvecākiem Latvijā, izjutusi valodas barjeru, jo nav varējusi sazināties ar saviem vecvecākiem. Viņa nav sapratusi vecmāmiņas teikto, nav varējusi sarunāties ar vectētiņu.

Tieši tāpēc Sofija izteikusi vēlmi apgūt latviešu valodu. Ģimenei šobrīd tāda iespēja ir, jo viņu nelielajā ciematā nu jau pāris mēnešu darbojas nedēļas nogales skola, kurā pagaidām gan tikai ģimenes vecākā atvase apgūst latviešu valodu. Vecāki cer, ka vecākajai māsai pievienosies arī astoņus gadus vecā māsa un ar laiku arī trīsgadīgais brālis.

Tomēr, būsim godīgi, nedēļas nogales skolas prasa laiku un ieguldījumu no ģimenes. Tāpēc viena no ērtākajām valodas apguves iespējām, ko šobrīd piedāvā Latviešu valodas aģentūra, ir "Class-Flow" tālmācības skola diasporas bērniem.

"Ideja radās, jo ne visi skolēni var ierasties uz nedēļas nogales skolām. Latviešu valodas aģentūrai ir plašs materiālu klāsts un, internetam attīstoties, nolēmām, ka valodas apguvei jānotiek tālmācībā. Tieši tas arī notiek kopš 2016. gada," Latvijas Radio stāsta tālmācības skolas vadītāja Santa Kazāka.

Tā radās tālmācības skola, kurā šobrīd valodu apgūst 120 bērni 28 valstīs. Mācību process notiek ļoti vienkārši. Visi 120 skolas dalībnieki sadalīti 22 grupās, katrā vidēji 4-6 skolēni, kuri sadalīti gan pēc vecuma, valodas līdzšinējām prasmēm, un arī pēc tā, lai sakristu laika joslas valstīm, kurās tālmācības skolēni dzīvo. Mācības notiek divas reizes nedēļā darba dienu vakaros, kad skolotājs ar skolēniem saslēdzas tiešsaistē. Mācību materiāli tiek nosūtīti “Class-Flow” vidē, kas ir visaptveroša mācību sistēma. Mācības notiek vienu stundu. Tas ir normāls mācību process - kā klasē, tikai klases kolektīvs neatrodas vienkopus, bet katrs savā pasaules malā. Mācības norit profesionālu pedagogu vadībā. Pedagogi ir īpaši apmācīti, lai varētu strādāt elastīgi, nodrošinot uz bērnu vērstu mācību procesu, turklāt darot to tālmācībā, ar uzsvaru latviešu valodas apguvē.

“Mēs mācām tikai latviešu valodu. Līdz šim mums bija skolēni ar priekšzināšanām. Tomēr

no jaunā gada darbu sākusi jauna skolēnu tālmācības grupa pilnīgi bez latviešu valodas priekšzināšanām. Ar katru no viņiem sākotnēji skolotājs strādā individuāli,"

stāsta Kazāka.

Līdz šim latviešu valodu ierobežota finansējuma dēļ tālmācībā varēja apgūt 120 bērnu. Tagad Latviešu valodas aģentūrai ir labas ziņas. Nākamā gadā veidos vēl astoņas jaunas tālmācības grupas, kas nozīmē, ka vēl 40-45 bērni varēs mācīties latviešu valodu tālmācībā.

Visiem interesentiem iesakām sekot līdzi Latviešu valodas aģentūras mājaslapā, kur  www.valoda.lv sadaļā ''Latviešu valoda ārzemēs'' no jūnija sāksies pieteikšanās jaunajam mācību gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti