Globālais latvietis. 21. gadsimts

Neatgriezeniski pazūd diasporas mantojums. Iespējas to apzināt un digitalizēt

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Veselības pakalpojumu pieejamība aizbraucējiem, reemigrantiem un Latvijas iedzīvotājiem

Eiropas diasporas pilsoniskā līdzdalība: politiskais profils un vērtību analīze

Kurš EP pārstāvēs labāk? Diasporai jāizšķiras, balsot par Latvijas vai savas mītnes zemes kandidātiem

Eiropā dzīvojošie Latvijas pilsoņi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām gatavojas, rūpīgi izsverot to, par kuru sarakstu un kandidātu atdot savu balsi. Turklāt īpašas šīs vēlēšanas ir ar faktu, ka arī mītnes zemes deputātu kandidāti cīnās par vēlētāju balsīm, jo šoreiz EP vēlēšanās Eiropas Savienības pilsoņi, tostarp arī latvieši, var balsot par sev tīkamiem mītnes zemes kandidātu sarakstiem. Un tas nozīmē, ka topošie EP deputātu kandidāti var zaudēt balsotājus, par kuriem jau tā necīnās visi kandidāti.

Briselē dzīvojošais un Parīzē strādājošais transporta ekonomists un divu bērnu tēvs Raimonds Aronietis ļoti rūpīgi izsvēris savu lēmumu balsot par Latvijas vai tomēr Beļģijas eiroparlamentāriešu kandidātiem.

“Pirmais lēmums bija izvēlēties, kur balsot, jo es kā Eiropas pilsonis varu izvēlēties balsot arī savā mītnes zemē, proti, Beļģijā, par Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu no Beļģijas listes. Bet, pārdomājot šo lēmumu un saprotot, ka mana balss Latvijai būs svarīgāka, esmu pieņēmis lēmumu balsot par kādu no Latvijas kandidātiem, jo tie galvenie Eiropas līmeņa jautājumi ir vienādi, tikai - vai es gribu, lai mani pārstāv politiķis no Latvijas vai tomēr politiķis no Beļģijas, un kurš mani pārstāvēs labāk," Latvijas Radio raidījumam "Globālais latvietis. 21. gadsimts" saka Raimonds Aronietis.

Viņš atzīst, ka Beļģijā ir plaša politiķu izvēle, par ko balsot, un viņi jau šobrīd aktīvi cīnoties par vēlētāju balsīm, izmantojot visdažādākos kanālus, tostarp plašsaziņas līdzekļus, pastu un arī sociālos tīklus.

Aronietis arī definējis jautājumus, kas viņam ir svarīgi, izvēloties politiķus, par ko balsot. Tie pamatā ir pašas Latvijas politikas jautājumi - pensijas jautājumi pēc atgriešanās Latvijā, medicīnas sistēmas ilgtspēja, valsts drošība un labklājība. 

"Neesot Latvijā, vēlēšanās vienmēr ir jāizdara papildu solis. Man ir jāzina, kurā valstī, kurā vietā es tobrīd būšu. Par to vienmēr ir jāpiedomā.

Dzīvojot ārzemēs, tam [vēlēšanām] ir jābūt svarīgi," klāsta Briselē dzīvojošais.

Viņš gan atklāj, ka viņa gadījumā pieteikties balsošanai viņam ir bijis diezgan vienkārši, jo izmantojis elektronisko identifikācijas (ID) karti. Ar to ieejot latvija.lv, ir bijis ļoti vienkārši balsošanas iecirkni nomainīt. Viņš gan atzīst, ka ir tādi tautieši ārzemēs, kuriem vairs nav bankas konta Latvijā un tiem ir sarežģītāk reģistrēties kādās sistēmās. 

Kā norāda publicists un žurnālists Ojārs Jānis Rozītis, kurš atgriezies uz dzīvi Latvijā, mūsu politiķi līdz galam tomēr nenovērtē un neizmanto visus tos saziņas līdzekļus, ar kādiem uzrunāt savus vēlētājus. “Ja mēs paskatāmies uz pēdējo Saeimas vēlēšanu uzvarētājiem ārvalstīs, tad viņi ļoti veiksmīgi izmantoja visus sociālos medijus. Mums jāatceras, ka ārpus Latvijas dzīvojošais vēlētājs ir ļoti orientēts uz sociālajiem medijiem, viņi tradicionālo avīzi reti kad lasa.

Mīļie Latvijas politiķi, jums jāizmanto sociālie mediji, jo tā ir tā vieta, kur jūs varat savus vēlētājus “pievākt” vai vismaz uzrunāt," saka Ojārs Jānis Rozītis.

Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa Latvijas Radio gan norāda, ka līdzšinējie pētījumi rādījuši - tautieši ārzemēs kūtri iesaistās vēlēšanu procesā vai jebkādās citās līdzdalības formās. "Būt pilsoniski aktīvam nav tikai nobalsot vēlēšanās. Tas nāk ar tādu pilsonisko apziņu. Mēs ejam vēlēt, izdarot atbildīgu izvēli, ne tikai gribam parādīt, ka mūs kaut kas neapmierina," saka Mieriņa. Viņa atzīst, ka, protams, arī ārzemēs ir dažāda veida brīvprātīgā darba darītāji, vai cilvēki piedalās labdarības akcijās, tomēr liela nozīme ir dažādām elektroniskām iesaistes formām, piemēram, platformai manabalss.lv

Pētniece arī uzskata, ka Latvijā politiķi nav apzinājušie,s kāds spēks ir diasporai.

Šīm EP vēlēšanām būs atvērti 44 vēlēšanu iecirkņi 38 valstīs. Balsojot iecirkņos jāatceras, ka nevar doties uz vēlēšanu iecirkni bez pieteikšanās. Līdz 7. maijam jāpiereģistrējas balsošanai iecirknī. Pastāv iespēja balsot arī pa pastu.

“Var pieteikties balsošanai pa pastu. To var izmantot ērti, arī sūtot pa pastu pieteikumu. Tie, kuriem nav elektroniskās ID kartes vai bankas konta Latvijā, bet dzīvo ārzemēs, viņi var izmantot seno laiku metodi, uzlīmējot pastmarku un atsūtot savu vēlēšanu pieteikumu līdz 25. aprīlim uz CVK," stāsta Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa. Viņa gan atzīst, ka CVK nav izdarījis maksimumu, lai varētu sasniegt pēc iespējas vairāk ārzemēs dzīvojošos. Izdarīts esot maksimums piešķirtā budžeta ietvaros. 

Visu informāciju par balsošanu ārvalstīs meklēt www.cvk.lv

1 komentārs
Anonīms lietotājs 17722
Kas tur ko domāt? Mūsu temuļi kaut ko ne būt ietekmēt ne var, ne arī grib, jo tad ir pārāk jānopūlās. Kāds labums ir bijis, piemēram, no Sandras Kalnietes? Nekāds!
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti