Globālais latvietis. 21. gadsimts

Prakse iestādēs Latvijā - iespēja ASV jauniešiem saglabāt saikni ar latvietību

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Latviešu valodas apguve skoliņās ārpus Latvijas. Atziņas pēc mācībām skolotājiem

Spēlēt teātri Austrālijā latviski: tiekamies ar Sidnejas Latviešu teātra dalībniekiem

Spēlēt teātri Austrālijā latviski. Latvijā viesojas Sidnejas Latviešu teātris

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Mēnesi, no 19. jūlijā līdz 18. augustam, 14 Latvijas pilsētās ar Jāņa Čečiņa teatrāli muzikālu uzvedumu “Kabare de Rīga” viesosies Sidnejas Latviešu teātris no Austrālijas.

Uzvedums stāsta par Latvijas simtgades pirmo divu gadu desmitu izklaidēm Rīgā, par pamatu ņemot Romas viesnīcas viesmīļa A.Bāra atmiņu grāmatu par patiesiem notikumiem Rīgā no 1920. līdz 1940. gadam Atmiņas papildinātas ar aprakstiem no preses, grāmatām, personīgiem nostāstiem.

“2007. gadā mani aicināja izveidot vakara programmu 3x3 nometnei, iedeva atmiņas par 20.-30. gadiem, šis laikmets mani vienmēr ir interesējis, ne tikai Latvijā, bet vispār pasaulē,” atklāj tā autora Jānis Čečiņš Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts”.

“Uzvedums iznāca diezgan labi, nolēmām pārveidot par izrādi Sidnejas Latviešu teātrim. Izveidojām, apceļojām Austrāliju, bija 11 izrādes dažādās pilsētās, gribējām jau tajā laikā braukt uz Latviju. Uznāca dižķibele,” turpina Čečiņš.

Sidnejas Latviešu teātris darbojas kopš 1951. gada. Šobrīd teātra mājvieta Sidnejas Latviešu biedrības namā Strathfieldā, bet pirmā iestudētā luga bija Mārtiņa Zīverta drāma “Tīreļpurvs” 1951. gada 6. janvārī.

Čečiņš atklāj, ka šobrīd teātrī aktīvi darbojas kādi 20 - 30 cilvēki. Viņš pats teātrī aktīvi spēlē Sidnejas Latviešu teātrī kopš 15 gadu vecuma.

“Kad bija daudz izrāžu, kad katru gadu bija līdz astoņām jaunām izrādēm, bija arī šuvēji, dekoratori teātrī. Tagad ir mazāk iestudējumu, divi trīs gadā.

Ir grūtāk atrast cilvēkus, kas grib veltīt savu laiku ne tikai teātrim, bet arī latviešu sabiedrībai. Ir tādi, kas atnāks, kad režisors aicina,” par teātra darbību stāsta Čečiņš.

Savulaik Austrālijā darbojās vairākas latviešu teātra trupas. Pēteris Saulītis skaidro, ka tas saistās ar latviešu kustību uz Austrāliju pēc Otrā pasaules kara.

“Bija katram jāstrādā divi gadi tur, kur valdība norīkoja, bet bija tādi Latvijas profesionāļi, kas nevarēja atgriezties pēc tam savā profesijā, vieni no tiem bija teātra ļaudis, jo nevar teātri spēlēt, ja tekoši nepārvaldi valodu,” atklāj Pēteris Saulītis. “Latvijā visu laiku viņi bija ziedojuši teātrim, tagad brīvajā laikā gribēja spēlēt un sanāca kopā 1951. gadā. Viņi to nodeva tālāk, viņu prasības bija samērā augstas. Tā tas attīstījās.”

Šobrīd Austrālijā aktīvi darbojas divas trupas – Sidnejā un Melburnā. Gan viena, gan otra trupa gadā cenšas iestudēt pāris izrādes.

Linda Ozere ne tikai aktīvi spēlē teātri Sidnejā kopš pusaudzes vecuma, viņa ir arī pētniece Sidnejas Universitātē, īpašu uzmanību pievēršot identitātei un valodai Austrālijas latviešu trešajā paaudzē. Viņa norāda, ka jaunieši, lai arī savstarpēji sarunājas angļu valodā, iesaistās latviešu sabiedrībā un apzinās sevi kā latviešus. Tiesa, viņi vairāk izvēlas dejot vai dziedāt korī – aktivitātes, kur nav vajadzīga valoda vai nav jārunā vienam.

“Jaunie vairāk iekļaujas tādās nodarbēs, kur nav jāizrāda savas valodas spējas, piemēram, dejošanā, vai tur, kur nav vienam jārāda savas valodas spējas – korī. Es varu piedalīties, varu būt, bet neviens neskatīsies, kā es runāju,” skaidro Ozere.

Līdz ar to teātrim ir daudz grūtāk piesaistīt jaunus dalībniekus.

Pēteris Saulītis (no labās), Ojārs Greste, Linda Ozere, Jānis Čečiņš un Agnese Drunka
Pēteris Saulītis (no labās), Ojārs Greste, Linda Ozere, Jānis Čečiņš un Agnese Drunka

Viesizrādes ar iestudējumu “Kabare de Rīga” ir Sidnejas Latviešu teātra dāvana Latvijai simtgadē. Izrādēs piedalīsies ne tikai aktieri un mūziķi no Austrālijas, bet arī “papildspēki” - aktrises Indra Burkovska vai Baiba Volante.

Lai labāk iejustos izrādes laikmetā un atmosfērā, Čečiņš skatītājus aicina izvēlēties tērpu vai kādu tērpa detaļu, kas šo laiku raksturo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti