Globālais latvietis. 21. gadsimts

Diasporas mediju sadarbības platforma: realitāte nākotnē vai neīstenojama utopija

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Eiropas Latviešu apvienības jaunās vadības ieceres

Darināt savu tautastērpu: tas ļauj saglabāt latviskumu arī ārpus Latvijas

Pašas rokām darināts tautastērps. Kā Briseles latviete ļoti gribēja un dabūja

Latvijas simtgade un gaidāmie Dziesmu svētki Kanādā iedvesmojuši arvien vairāk ārlatviešus iegādāties vai radīt pašiem savus tautastērpus. Lai arī, ārpus Latvijas dzīvojot, pašam sava tautastērpa darināšana ir izaicinājums, tomēr tas nav neiespējami. Zinātāji norāda, ka noteikti nepieciešams apzināt vecās trimdas pārstāvjus, jo, iespējams, viņi ir gatavi savus tautas tērpus nodot nākamajām paaudzēm mantojumā. Bet tikpat iespējams ir arī paša rokām veidot tautas tērpu, kā to paveikusi Ieva Brinkmane Beļģijā.

Ieva līdz ar domu biedriem Briseles latviešu kopienā jau pērngad nolēma uzsākt sava tautas tērpa darināšanas procesu. Tā tapa Ievas Nīcas tautastērps.

"Esmu pati pagājušā gada laikā radījusi savu tautastērpu. Ideja un sapnis par savu tautas tērpu bija jau sen, bet tā arī neizdevās to realizēt, līdz pagājušā gadā, gaidot Latvijas simtgadi, domājot par to, kā, krāšņi tērpušies tautas tērpos, sagaidīsim valsts dzimšanas dienu, radās ideja par tautas tērpa šūdināšanas meistarklasēm," Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" stāstīja Briseles latviete Ieva Brinkmane.

Tieši viens gads bija vajadzīgs, lai Ieva no idejas tiktu pie sava taustāma tautastērpa, un šis bijis viens aizraujošs, priecīgu notikumu piepildīts gads. Sāka ar brunčiem, pašas gatavoja pastalas, ņieburu savām rokām darināja. Gandrīz katru mēnesi tapa kāds atsevišķs tautas tērpa elements.

Tāpat kā Rīga arī tautastērps Ievai vēl nav gatavs, kā viņa sarunā ar Latvijas Radio uzsver: ir, ko izšūt un uzlabot, bet fakts, ka, ja grib, tad gada laikā var uzšūt un izveidot savu tautastērpu, ir neapgāžams. Turklāt Briselē Ieva nav vienīgā, kurai gada laikā izdevies savu sapni piepildīt. Tautas tērpu darinātāju pulks bijis gana kupls, un katrs mēnesis pasludināts par cita tautastērpa detaļas darināšanas mēnesi.

Pirms sākt tautas tērpu darināt, Ieva iesaka rūpīgi izvēlēties, tieši kādu šūt, pameklējot padomus par procesu, noskaidrojot, vai ir materiāli, vai budžets atļaus.

Ne visus tērpus var gada laikā uzšūt.

Ieva šuvusi Nīcas tautas tērpu, ko pati sauc par zināmā mērā nejaušību: "Vairāk vadījos pēc tā, kas man vizuāli patīk, bet procesa laikā nonācu pie atziņas, ka nekas šai dzīvē nav nejaušība. Nīcas tērps ļoti spilgti raksturo mani. Tā darināšanas process ir sarežģīts, lai to izveidotu, nepieciešama pacietība un rūpība. Jā, tas ir par mani."

Tautas tērps ir nacionālās piederības apliecinājums, ko Beļģijā dzīvojošā latviete uzvelk dzimtenei svarīgos datumos, arī citos godos, tādējādi savas mītnes zemes iedzīvotājiem stāstot stāstu par Latviju, par vietu, no kurienes viņa ir nākusi, par mūsu kultūru un tradīcijām.

"Nav labāka veida kā cittautiešiem stāstīt par Latviju, kā apvelkot tautas tērpu," sacīja sieviete.

Tautas tērpa darināšana ir viens no latvietības saglabāšanas stūrakmeņiem. To uzsver tautas tērpa valkātāji ne tikai Eiropā, bet arī citos kontinentos. Visur, kur dzīvo latvieši.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Tautas māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti