Globālais latvietis. 21. gadsimts

Diasporas likums - uz papīra un dzīvē

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Atgriezties vai iegriezties Latvijā uz laiku. Madaras Merles ģimenes stāsts

Latviešu valoda latviešu bērniem ārvalstīs - dzimtā vai svešvaloda?

No Norvēģijas atgriežas Ventspilī. Grūtībām pilns stāsts par astoņgadnieka iekļaušanos Latvijas skolā

Kāpēc ir svarīgi, dzīvojot ārzemēs, ar bērnu runāt latviešu valodā? Kādas mammas pieredzes stāsts rāda, ka nezināšanas dēļ var panākt pretējo - bērns, atgriežoties no Norvēģijas un cenšoties iekļauties Latvijas izglītības sistēmā, pārstāj runāt latviski. Stāsts pārsteidz arī Izglītības un zinātnes ministriju, taču tam risinājumu rod, iesaistot reemigrācijas koordinatorus. 

Mamma Inese Elizabete Johansena Ventspilī atgriezusies pēc septiņu gadu prombūtnes Norvēģijā. Atgriešanās notikusi marta beigās, kad Ineses astoņgadīgais dēls uzsācis mācības otrajā klasē. Turklāt skolā, kas Inesei pašai saistās ar patīkamām atmiņām, proti, skolā ar pievienoto vērtību.

“Skolas, kuras es apzvanīju, bija pretimnākošas, bet es izvēlējos to skolu, kurā mans dēls ir jau trešā paaudze no mūsu ģimenes, kas mācās šai konkrētajā izglītības iestādē," Latvijas Radio raidījumam “Globālais latvietis. 21. gadsimts” stāsta sieviete.

Skola esot bijusi ārkārtīgi pretimnākoša un atsaucīga, bet problēmas sākās, iespējams, pieredzes trūkuma dēļ, un jau pavisam drīz iezīmējušās pirmās grūtības, proti, valodas barjera.

“Akmens manā dārziņā, viņa latviešu valodas zināšanas nebija tik labas, kā varēja būt, ja vien es laikus būtu zinājusi, ka mēs atgriezīsimies, ka mums būs tāda iespēja. Es ar dēlu ikdienā Norvēģijā latviski runāju nedaudz, bet dēls ar mani visu laiku runāja norvēģu valodā, jo visu savu apzināto mūžu viņš ir dzīvojis Norvēģijā, turklāt viņš pa pusei ir norvēģis. Tā kaut kā mājās iegājās, ka runājām norvēģiski," atzīst Inese.

Viņa uzskata, ka skolai, pedagogiem un arī viņai pašai nebija skaidra rīcības plāna, nebija informācijas par visiem tiem resursiem, kas pieejami, strādājot ar bērniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda. Turklāt Ineses dēlam neveica pārbaudi, nediagnosticēja viņa valodas prasmju līmeni un arī kopējais zināšanu līmenis palika nenovērtēts. Vienkāršiem vārdiem runājot,

atbraucēju “iemeta” kopējā katlā, kurā visi skolēni ir ar dzimto valodu latviešu valodu.

“Manuprāt, skola visu darīja ar vislabākajiem nodomiem, ielika dēlu otrajā klasē, lai arī Norvēģijā viņš mācījās trešajā, cerot, ka viss notiks pats no sevis. Ar manu dēlu strādāja logopēds, kurš pēc pāris nodarbībām atteicās ar viņu strādāt, jo logopēda metodes nestrādāja," stāsta mamma. Viņa norāda, ka, viņasprāt, logopēdam noteikti vajadzētu izstrādāt metodes, kā darboties ar bērnu, kuram latviešu valoda nav dzimtā valoda, piemēram, kā iemācīt divskaņus un mīkstinājumus, kuru tādā valodā kā norvēģu - nav.

Tā kā pirms papildnodarbībām netika noteikts viņa zināšanu līmenis, tad papildnodarbībām nebija jēgas.

Sekas šim visam bija gana graujošas, jo vienā brīdī Ineses dēls pārstāja ar mammu runāt latviski, atzīmes mācību priekšmetos, ko vērtē otrajā klasē, bija nesekmīgas.

“Spriedze pieauga, vērtējumos netika pielāgotas nekādas atlaides, jo tā to nosaka likums, un nekādas atlaides netiek dotas, līdz ar to mans dēls iedzīvojās emocionālos traucējumos un mēnesi noslimoja. Viņš joprojām ar mani spītīgi runā norvēģiski un no pārslodzes viņš ir aizmirsis pat to, ko līdz tam zināja, piemēram, matemātikā," klāsta mamma.

Noslēguma kontroldarbu zēns spiests rakstīt bez jebkādām atlaidēm, rezultātā viņa vērtējums ir 1. Gan matemātikā, gan latviešu valodā, un tad skolā paziņots, ka zēns paliks uz otru gadu.

“Es nesaprotu, kā var atstāt uz otru gadu, ja viņš tai skolā un klasē nav mācījies pat gadu, vien divus mēnešus, no kuriem vienu viņš bija slims," saka Inese.

Mamma ar to nepavisam nav mierā un darīs visu, lai šo situāciju atrisinātu, jo zēnam skolā patīk, viņam patīk gan klase, gan mācības.

Risinājums atradies tikai tai mirklī, kad mamma vērsusies pēc palīdzības pie Kurzemes reģionālās reemigrācijas koordinatores.

Acumirklī iesaistījusies pašvaldība, Izglītības pārvalde, kuri risinājuši šo jautājumu, paskaidrojot skolai, kā rīkoties gadījumos, kad skolēns atgriežas no dzīves ārzemēs un cenšas iekļauties skolas dzīvē ar ne pārāk spožām latviešu valodas zināšanām.

Rezultātā bērns varēs rudenī turpināt mācības trešajā klasē un beidzot ir veikta diagnosticējošā pārbaude, un ir gatavs plāns divu nedēļu ilgiem vasaras darbiem.

“Globālais latvietis. 21. gadsimts” par šo jautājumu uzrunāja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieci Guntu Arāju. Viņa atzīst, ka tas bijis ekstrēms gadījums

“Šis ir ekstrēms gadījums, jo atgriešanās notikusi pavasarī, proti, mācību gada noslēgumā. Pats no sevis nekas nenotiks. Skolai bija jārīkojas citādi, jo pilnā apjomā mācību vielu viņš nebija apguvis, un ar viņu bija jāstrādā citādi. Turklāt mani pārsteidz, ka netika veikts diagnosticējošais darbs," saka ierēdne.

Šobrīd, kad mamma saviem spēkiem un ar pašvaldības atbalstu situāciju atrisinājusi, šis gadījums lai kalpo visiem par atgādinājumu, ka risinājums allaž ir atrodams. Tikai šoreiz par gana augstu cenu.

8 komentāri
Andahta fon Tropa
Mūsu bērni katru dienu sāk skolas gaitas svešās zemēs. Un viņi tur iziet speciālas apmācību programmas, lai bērns sekmīgāk spētu adaptēties. Francijā, Zviedrijā, Anglijā, Īrijā, Vācijā... Vnk tur sabiedrība ir citādāka un viņu attieksme pret saviem bērniem un bērnu apmācību vispār ir citādāka. Par mūsējo var lasīt šepat - dažus postus augstāk. Diemžēl ne par santīmu nav labāka stagnējošā izglītības sistēma. Ja Nepagadīsies bērna ceļā Skolotājs, būs tā, kā ir.
Anonīms lietotājs 35936
Un, Jūs tiešām domājat, ka man, kura audzina Latvijā bērnus, strādā- pensijai sanāk centi- jāatbalsta reimigrācijas plāns no manas naudas??? Ja māte nespēj bērnam iemācīt savu valodu????? Jāvaino skola, valdība???? Ja šķīrusies- varbūt šķiršanāslīgumā jaut kas rakstīts???? Ja negribēja ar bērnu latviski runāt, tad varbūr jādzīvo Norvēģijā??? Varbūt šobrīd arī nanas tiesības aizskartas un, man jāvēršas Eiropas tiesā???
Anonīms lietotājs 22483
Vēl jāpiebilst, ka būs labi, ja pēc pāris gadiem tas bērns netiks atkal vests uz kādu citu valsti un iemests kādā skolā, kuras valodu viņš nezina un vielai līdzi sekot nespēj. Manu paziņu un radu vidū ir cilvēki, kas emigrējuši un remigrējuši ik pa pāris gadiem un bērni izvazāti pat pa 5 valstu skolām: rezultātā dezorientēti, depresīvi, neizglītoti jaunieši bez iespējam dzīvē, sēž uz kādas zviedrijas vai īrijas pabalstiem.
Anonīms lietotājs 22483
Tipisks stāsts par to, kā vecāki, pieņemot lēmumus par pārcelšanos, nerīkojas bērnu interesēs. Varēja taču remigrēt pāris mēnešus vēlāk, lai bērns var sākt skolu ar jaunu mācību gadu + vasarā strādāt ar viņu pašiem un ņemt privātskolotājus, lai sagatavo bērnu un viņš var sākt rudenī mācības latviski. Pierādījums arī tam, ka diasporai piešķirtie miljoni nepilda savu mērķi. Prioritātei vajadzētu būt nopietnām latviešu valodas nodarbībām. Bet tas ļoti bieži nepatīk tieši māmulēm, bērniem esot garlaicīgi, tā nu tais latviešu skoliņās zīmē, līmē, padzied kādu folkloru, bet valodu nemāca. Un miljonus notriec visādos Dublinas un Eslingenas dziesmu svētkos. Ja piešķir finansējumu, ir jābūt idejai, ko ar to panākt. Pašlaik tā ir viegla nauda atsevišķiem LV kolektīviem, kas braukā pa diasporu, spēlēdami dančus.
Andris Akmens
Es esmu pārsteigts par tik ļaunuma pilniem komentāriem.Šeit gan man liekas,ka jāvērš uzmanība uz neelastīgo izglītības sistēmu Latvijā.Kaut kas tāds ne Anglijā,ne Vācijā nav iespējams.
Vera Nora
Ilgi padzīvoja ar norvēģi? Klasika. Kārtējās cielaviņas aplauziens lielās un ātrās laimes sakarā.
Kārlis Sergejevs
Nu patiešām kronis ! Laikam Latvijas skolotājiem vajadzēja visus gadus , kamēr šī madamiņa dzīvoja Norvēģijā , braukt un mācīt runāt latviski !? Vienkārši kauns . ka šādi cilvēki brauc itkā uz Dzimteni = bet tēlo apvainotos / kaut mums būtu jābūt apvainotiem / !
ziedonis cerins
Mātei vajadzēja pašai visu sagatavot, nevis parazitēt, ka lai visi gatavotu viņas norvēģisko dēlu te skolā, un vēl visus vaino, tas ne tā un tas ne tā. Pati neko nedarīja, latviski ar dēļu nerunāja, neaudzināja latvietībā ne cik . Pretīga parazīte.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti