Agnese Drunka

LR1 raidījuma "Globālais latvietis. 21. gadsimts." vadītāja

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
«Nespēja noteikt izglītību kā prioritāti atspēlējas visos veidos.» Ilgtspēja Latvijā diasporas pētni...
«Nespēja noteikt izglītību kā prioritāti atspēlējas visos veidos.» Ilgtspēja Latvijā diasporas pētnieku acīm
Ilgtspēja kā misija globālā un Latvijas kontekstā, apzinoties diasporas pētnieku iespējamo pienesumu Latvijai dažādu izaicinājumu risināšanā – tie ir tikai daži no tematiem, ko konferencē "Zinātne un inovācijas ilgtspējai. Ar skatu uz Latviju" aprīļa vidū Lielbritānijā pārrunāja Latvijas studentu un pētnieku asociācijas. Latvijā par ilgtspēju ilgākā laika nogrieznī domāt ir grūti, bet nespēja noteikt izglītību kā prioritāti atspēlējas visos veidos, viedokli pauda diasporas pētnieki.
Pētnieks Mārtiņš Kaprāns: Latviešiem jāatmet augstprātība, runājot par tautiešiem Apvienotajā Karali...
Pētnieks Mārtiņš Kaprāns: Latviešiem jāatmet augstprātība, runājot par tautiešiem Apvienotajā Karalistē
Ir latvieši, kas Apvienotajā Karalistē jūtas laimīgi un apmierināti, darot arī zemākas kvalifikācijas darbu, tāpēc Latvijas iedzīvotājiem noteikti vajadzētu mainīt nereti jaušamo augstprātību, runājot par latviešiem ārzemēs, viedokli Latvijas Radio raidījumā  "Globālais latvietis. 21. gadsimts" pauda komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns. Savukārt žurnālists Uldis Āboliņš pauda, ka nav iespējams izveidot tipiska Latvijas aizbraucēja portretu.
«Mūsu pagātnes uztvere atšķiras no Rietumeiropas.» Latvijas tautas zaudējumi Otrā pasaules kara laik...
«Mūsu pagātnes uztvere atšķiras no Rietumeiropas.» Latvijas tautas zaudējumi Otrā pasaules kara laikā
Pirmdien, 8. maijā, Eiropas un citas pasaules tautas ar sāpēm atcerējās aizgājušā gadsimta lielāko traģēdiju un upuru miljonus. Šī diena ir Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, bet nu jau otro gadu karš, asiņains un upurus prasošs, risinās tepat blakus. Kamēr daļā Rietumeiropas kara beigas tiek uzskatītas par atbrīvošanu, Latvijā šī pagātnes uztvere ir krietni atšķirīga, pauda vēstures doktors Gints Apals.
«Sēdēt uz pasaulē gūtām zināšanām nav lietderīgi.» Sasmēlušies pieredzi, ārzemēs studējušie gatavi i...
«Sēdēt uz pasaulē gūtām zināšanām nav lietderīgi.» Sasmēlušies pieredzi, ārzemēs studējušie gatavi ieguldīt dzimtenē
"Tāpat vien sēdēt uz pasaulē gūtām zināšanām nav lietderīgi," Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis" sacīja divi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi, kuri, sasmēlušies pieredzi ārvalstīs, nu atgriezušies Latvijā un ar savām zināšanām gatavi dalīties tālāk jau valstiskā līmenī. Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais asistents, Latvijas Universitātes doktorants Oskars Teikmanis un digitālā mārketinga speciālists Roberts Strenga iesaistījušies biedrībā "Ar pasaules pieredzi Latvijā", lai gūtās zināšanas un pieredzi ieguldītu dzimtenē.
43 diasporas skolas saņems finansējumu no Latvijas. Daudzviet neiztiek bez vecāku līdzmaksājumiem
43 diasporas skolas saņems finansējumu no Latvijas. Daudzviet neiztiek bez vecāku līdzmaksājumiem
Neizsīkstošs darbs, neatlaidība, patriotisms  raksturo latviešu valodas mācīšanu bērniem diasporā, bieži vien tas ir brīvprātīgs darbs. Marta nogalē noskaidrojies, ka šogad finansējumu no Latvijas saņems 43 disporas skolas divdesmit valstīs, kas atrodas Eiropā un kaimiņu reģionā. Eiropas skolām no Latvijas ik gadu pienākas 104 tūkstoši eiro, tikmēr skolām ārpus Eiropas 44 820 eiro, daudzviet skolu darbu atbalsta vecāku līdzmaksājumi.
Īstenos vairākus projektus diasporas saiknes stiprināšanai ar Latviju; daļa ideju palikusi «aiz bort...
Īstenos vairākus projektus diasporas saiknes stiprināšanai ar Latviju; daļa ideju palikusi «aiz borta»
Lai veicinātu diasporas pilsonisko līdzdalību un stiprinātu ārpus Latvijas dzīvojošo saikni ar tēvzemi, šogad Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) atbalstījis 14 projektus, taču liela daļa pieteikumu palikuši "aiz borta". Kā Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" skaidroja SIF, interese pieteikties ir liela, savukārt diasporas pārstāvji norādīja – būtu jāpalielina pieejamais finansējums.
Diasporas pārstāvji pozitīvi vērtē Saeimas darba grupu sadarbībai ar tautiešiem ārvalstīs
Diasporas pārstāvji pozitīvi vērtē Saeimas darba grupu sadarbībai ar tautiešiem ārvalstīs
Pēc deputātes Irmas Kalniņas ("Jaunā Vienotība") iniciatīvas ir izveidota Saeimas darba grupa sadarbībai ar disaporu, lai veidotu ciešāku saikni ar tautiešiem ārvalstīs, kā arī veidotu dialogu, skaidrotu aspektus, kas būtiski tautiešiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. "Ir atbalsts diasporai, taču tai nekad nav bijusi balss Saeimā. Tagad būs," izskanēja Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts."
Kas latviešus saista japāņu kultūrā? Ar Braila rakstā izdoto dzejas krājumu iepazīstina tulkotājs Uģ...
Kas latviešus saista japāņu kultūrā? Ar Braila rakstā izdoto dzejas krājumu iepazīstina tulkotājs Uģis Nastevičs
Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, kur lasītājiem Braila rakstā ir pieejams senāk izdots haiku krājums, tagad pieejams jauns Braila raksta izdevums un audiogrāmata – tulkotāja Uģa Nasteviča veidots japāņu dzejas krājums. "Uģis šo grāmatu veidojis loti fantastiskā metodē – ir atdzejojums latviešu valodā un pēc tam dots, kā izrunāt šo pašu vārsmu oriģinālvalodā, izmantojot latviešu valodas burtus," stāsta Neredzīgo bibliotēkas Braila raksta nodaļas vadītāja Gunta Bite.
Diasporas atbalsts Ukrainai – no praktiskas palīdzības līdz vēstulei Baidenam
Diasporas atbalsts Ukrainai – no praktiskas palīdzības līdz vēstulei Baidenam
Diaspora visā pasaulē, bet jo aktīvi Kanādā, Amerikā, Austrālijā un Jaunzēlandē, tāpat arī lielā daļā Eiropas, tostarp Zviedrijā, atbalsta Ukrainu un ukraiņus jau kopš Krievijas iebrukuma sākuma. Latvieši ir tie, kuri nereti arī vietējiem mītnes zemēs skaidro notiekošo no sava skatu punkta, jo nereti vietējiem šis karš var šķist tāls un viņus neskarošs. Diasporas pārstāvji Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" norādīja – latviešiem pasaulē notiekošais Ukrainā nav vienaldzīgs.
«Piemest» uzņēmējiem, kuri nodarbina reemigrantus. Vai tas veicinās atgriešanos no ārzemēm?
«Piemest» uzņēmējiem, kuri nodarbina reemigrantus. Vai tas veicinās atgriešanos no ārzemēm?
Vērtējot reemigrantu dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos, no pašvaldībām izskan viedoklis, ka ir nepieciešams atbalsts reemigrācijas veicināšanai. Valsts tagad plāno līdzfinansēt jaunas darba vietas reģionos gan reemigrantiem, gan iekšējiem migrantiem, taču diasporā šādas ieceres kritizē, norādot, ka vairāk būtu jāatbalsta reemigrantu uzņēmumi, kas varētu radīt vērtīgākus produktus un maksāt lielākas algas.
Diaspora par obligāto dienestu: nepieciešama skaidrība un prestižs
Diaspora par obligāto dienestu: nepieciešama skaidrība un prestižs
Valsts aizsardzības dienests, kas no 2027. gadā varētu būt obligāts arī diasporas latviešu jauniešiem, šobrīd raisa diametrāli pretējus viedokļus un daudz neskaidrību. Diasporas pārstāvji aicina obligāto dienestu ieviest pārdomāti, lai jaunieši neatteiktos no Latvijas pilsonības, tajā skaitā ceļot dienesta prestižu un parādot konkrētus ieguvumus jauniešiem – šādas atziņas Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis" pauda diasporas pārstāvji.
Pētījums: Cilvēki aizbrauc ekonomisku iemeslu dēļ, atgriežas emocionālu un subjektīvu faktoru vadīti
Pētījums: Cilvēki aizbrauc ekonomisku iemeslu dēļ, atgriežas emocionālu un subjektīvu faktoru vadīti
Veikts jauns pētījums "Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai", kurā apzinātas dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos un pašvaldību sniegtais atbalsts tiem, kas atgriežas. Tajā secināts, ka sociālie un ekonomiskie apstākļi ir noteicošais faktors tam, vai cilvēks izskatīs iespēju atgriezties, jo šis ir arī aizbraukšanas iemesls. Cilvēki atgriežas emocionālu un subjektīvu faktoru vadīti. Pētnieku un jomas pārstāvju saruna Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. Gadsimts".
Diasporai aktuālie jautājumi 2023. gadā. Ieskicē diasporas vēstniece Elita Gavele
Diasporai aktuālie jautājumi 2023. gadā. Ieskicē diasporas vēstniece Elita Gavele
Latviešu valodas eksāmens, Valsts aizsardzības dienests, diasporas mediji – aktuālos, 2023. gadā risināmos jautājumus Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21 gadsimts" kopā ar diasporas žurnālistiem ieskicē un apspriež Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele.
No tautas dančiem līdz trimdas rokmūzikai – ārzemēs dzīvojošie latvieši muzicē priekam
No tautas dančiem līdz trimdas rokmūzikai – ārzemēs dzīvojošie latvieši muzicē priekam
Latviešiem muzicēšana netiek atstāta novārtā, arī dzīvojot ārpus Latvijas. To raidījumā "Globālais latvietis" apliecina Zigurds Šusters no Birmingemas un Anna Wohl no Edinburgas Skotijā, Mārtiņš Īstais no Birmingemas, Stokholmas spēlmaņu runas sieva Signe Rirdance, Eslingenas orķestra pārstāve Liene Barons un Rinalds Maksimovs no "2x2" nometnē tapušās grupas "Dzelonis". Viņi ir tikai daži no aktīvajiem diasporas muzikantiem.
Mirusi angļu modes dizainere Vivjena Vestvuda
Mirusi angļu modes dizainere Vivjena Vestvuda
81 gada vecumā 29. decembrī mūžībā aizgājusi angļu tērpu dizainere Vivjena Vestvuda (1941–2022). Viņa tiek uzskatīta par panku stila pamatlicēju modē. 
Cieņpilna nāve. Kā hospisa aprūpē var noderēt diasporas zināšanas?
Cieņpilna nāve. Kā hospisa aprūpē var noderēt diasporas zināšanas?
Kamēr daudzviet pasaulē hospisa aprūpe ir neatņemama veselības aprūpes sistēmas daļa, paliatīvajā aprūpē Latvijā joprojām ir daudz nepilnību. Lai arī hospisa pakalpojumi daļā valsts tiek nodrošināti pilotprojektu ietvaros, tomēr kopumā nav vienotas sistēmas. Vienlaikus ārste geriatre Annemarija Linares, kurai ir pieredze ar paliatīvo aprūpi Amerikā, Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" atzina – šķiet, šis ledus ir sakustējies.
Iesākumā bija koris: Desmit gadu jubileju nosvinējusi Tartu Latviešu biedrība
Iesākumā bija koris: Desmit gadu jubileju nosvinējusi Tartu Latviešu biedrība
Jau desmit gadu Igaunijā darbojas Tartu Latviešu biedrība, kas izveidojās, kad latviešu korim bija jāgatavojas Dziesmu un deju svētkiem Latvijā, pastāstīja Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts". Rosīgie Igaunijas latvieši pastāstīja, kā ikdienā, dzīvojot tik tuvu dzimtenei, bet tomēr prom no tās, uztur savu latvietību.
«Ieviņa Āfrikā» jeb kā latvieši meklē iespējas Āfrikā
«Ieviņa Āfrikā» jeb kā latvieši meklē iespējas Āfrikā
Āfrika līdz šim pie mums ir līdz galam nenovērtēta iespēju zeme. Diasporas profesionāļi maina attieksmi un meklē iespējas – ir aizsākts izglītības un uzņēmējdarbības attīstības projekts "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā meitenēm un sievietēm Āfrikas kontinentā". Par apmācību programmu jaunām sievietēm Latvijas valsts pirmajā projektā Namībijā un Zambijā Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" saruna ar kustības #esiLV pārstāvjiem un sabiedrotajiem no Rīgas Biznesa skolas.
Speciālisti: Drīzumā obligātā eID karte varēs ļoti noderēt arī diasporas pārstāvjiem
Speciālisti: Drīzumā obligātā eID karte varēs ļoti noderēt arī diasporas pārstāvjiem
No 2023. gada 1. maija Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, personas apliecība jeb eID būs obligāta. Savukārt diasporai personas apliecība būs jāiegūst līdz 2024. gada beigām, pensionāriem šis periods ir līdz 2030. gada beigām. Diasporā gan jau kādu ilgāku laiku valda negatīva rezonanse par to, ka personas apliecība ir obligāta, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Globālais latvietis. 21. gadsimts", skaidrojot, kāds labums no eID varētu būt tieši diasporai.
Lai latvieši dzied un dejo, bet politikā nemaisās. Jaunību trimdā atceras aktīvisti Mārtiņš Zandberg...
Lai latvieši dzied un dejo, bet politikā nemaisās. Jaunību trimdā atceras aktīvisti Mārtiņš Zandbergs un Viktors Grigulis
Kas vieno "Mārtiņa dziesmu grāmatu" sastādītāju Mārtiņu Zandbergu Rīgā un "Londona dejo" dibinātāju deju meistaru Viktoru Griguli Londonā? Sarunā ar abiem latviešu tradīciju kopējiem un Eiropas latviešu jaunatnes apvienības (ELJA) 20. gadsimta 70. gadu aktīvistiem Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" viņi atklāja, ka pat Anglijā viņu jaunībā nav bijis tik vienkārši paust savu politisko nostāju.
Pateikt bērnam «Es tevi mīlu» var tikai savā sirds valodā jeb kā mudināt tautiešus doties uz latvieš...
Pateikt bērnam «Es tevi mīlu» var tikai savā sirds valodā jeb kā mudināt tautiešus doties uz latviešu skolām diasporā
Viens no atbalstiem latviešu valodas un kultūras uzturēšanai diasporā ir latviešu skolas. Vecāki, kuri cenšas ar bērniem ģimenē runāt latviski, ar laiku saprot, ka ar tā dēvēto virtuves valodu ir par maz. Nenoliedzami, lai bērnus un arī vecākus piesaistītu diasporas skolām,  mācību darbam jākļūst arvien mūsdienīgākam.
Pamodināt dusošo princesi jeb kā vēl uzrunāt diasporu dalībai vēlēšanās
Pamodināt dusošo princesi jeb kā vēl uzrunāt diasporu dalībai vēlēšanās
14. Saeimas vēlēšanas ir rokas stiepiena attālumā. Diasporas organizācijas informē un mudina ārpus Latvijas dzīvojošos tautiešus piedalīties vēlēšanās, norādot uz to, cik svarīga ir katra diasporā dzīvojošā balss. Raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" pārrunāja gan gaidāmo vēlētāju aktivitāti, kā arī to, kas vēl var mudināt doties uz vēlēšanām, zinot, ka pieteikšanās atvieglotai balsošanai pa pastu termiņš beidzies.
Svešinieks starp savējiem. Reemigrantiem ne vienmēr viegli atkal iejusties Latvijā
Svešinieks starp savējiem. Reemigrantiem ne vienmēr viegli atkal iejusties Latvijā
Atgriešanās šoks un atsvešinātība – tādas sajūtas mēdz piedzīvot cilvēki, kuri pēc ilgāka prombūtnē nodzīvota laika atgriežas Latvijā. Daži neiztur, tāpēc pārceļas atpakaļ uz savu mītnes zemi, un kā Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis" skaidroja klīniskā psiholoģe Iveta Ozola-Cīrule, reemigranti nereti piedzīvo vilšanos par sadzīvi šeit, kā arī jūtas kā svešinieki starp savējiem.
Sajūtas ar vārdiem neizskaidrot. Uz Dziesmu svētkiem ASV atskatās rīkotāji un dalībnieki
Sajūtas ar vārdiem neizskaidrot. Uz Dziesmu svētkiem ASV atskatās rīkotāji un dalībnieki
"Tie ir vairāk nekā svētki," kādā intervijā teicis Amerikas latviešu Dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdis Ansis Vīksniņš. Amerikāņu sabiedrībai šķiet, ka tas būs kāds muzikāls pasākums, koru sacensība vai džeza festivāls, bet latviešiem dziesmu svētki ir identitāte. Izskaidrot to citiem ar vārdiem ir grūti, tāpēc – jārāda un jāiesaista!
Vītolu fonda dibinātājs: Dzīvojot Venecuēlā, sapratām – izglītība ir vienīgā iespēja atsperties
Vītolu fonda dibinātājs: Dzīvojot Venecuēlā, sapratām – izglītība ir vienīgā iespēja atsperties
2002. gadā dibinātais Vītolu fonds nu jau 20 gadu garumā palīdz iegūt augstāko izglītību Latvijas jauniešiem, arī Likteņdārzs ir viens no Martas un Viļa Vītolu projektiem. Abi ir vecāki pieciem bērniem un kopā ir jau 60 gadus. "Katrs cilvēks piedzimst ar vienu zināmu daudzumu patriotisma. Mūsu ģimenē tā patriotisma deva bija lielāka," Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" sacīja Vilis Vītols, norādot, ka tas trimdas gados Venecuēlā palīdzējis saglabāt savu latvietību, savukārt, vērojot, kā tur dzīvo vietējie, nāca atklāsme par to, cik liela loma ir izglītībai.
Pēc divarpus gadu ilga pārtraukuma Rīgā pulcējas Pasaules Brīvo latviešu apvienība
Pēc divarpus gadu ilga pārtraukuma Rīgā pulcējas Pasaules Brīvo latviešu apvienība
Pandēmija Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) pārstāvju iespējās tikties klātienē iecirta divarpus gadu ilgu robu. Jūnija sākumā PBLA valde beidzot sabrauca uz trīs dienu garu klātienes kopsapulci Rīgā. Šāds formāts ir svarīgs, jo nekas "nespēj aizstāt acu kontaktu" un iespēju diskutēt un arī strīdēties par būtisko vienā telpā, Latvijas Radio raidījumam "Globālais latvietis. 21. gadsimts" atzinuši PBLA pārstāvji. Turklāt šī bija pirmā reize, kad vaigā viens otru skatīja pērnā gada nogalē ievēlētā organizācijas valde, kuru vada Pēteris Blumbergs.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd