Katra ar savu raksturu un katra ar savu tautas tērpu, kas nepretendē uz autentiskumu, bet tomēr atklāj, cik daudzveidīga ir mūsu Latvija. Tāds ir 100 māla tautumeitu ''koris'', kas pašreiz mājvietu radis mūsu dižgaru Raiņa un Aspazijas vasarnīcā.
“Kaut gan mēs pielietojam speciālas krāsas, ko var pieskaņot, bet visi tā aizrāvās ar savu darbu, un radās pašiem savas idejas klāt. Tās ir versijas, bet tautas tērps jau arī ir versija zināmā mērā,” stāsta keramikas skolotāja, māksliniece Inese Āboliņa.
Māla tautumeitas veidojuši visdažādākie cilvēki. Gan tādi, kam kabatā ir keramiķa diploms, gan tādi, kas mālu rokās turēja pirmoreiz. Bet viss sācies pagājušajā gadā ar keramikas stundu Jūrmalas Mākslas skolā, kad otrā kursa audzēkņiem vajadzēja izveidot meiteni tautas tērpā.
“Tad, kad Inese Āboliņa un Ingrīda Sproģe šo mācību uzdevumu bija veikušas, uz palodzes stāvēja gandrīz 70 lelles. Tā kā nāca simtgade, tad radās doma - kāpēc to visu slēpt tikai skolas telpās, ja, piesaistot arī citus cilvēkus, var uztaisīt tādu kārtīgu akciju, lai jebkurš, ne tikai bērns, bet arī pieaugušie sāktu aizdomāties par savu tautas tērpu,” stāsta projekta vadītāja Dace Ziemele.
Ceļojošo izstādi papildina Jūrmalas muzeja fotoattēli par tautas tērpa lietošanu pirmās brīvvalsts laikā un padomju gados, Laimas Akmentiņas gleznu cikls ''Dziesma'' un arī trīs seni tautas tērpi.
“Vienam ir vairāk nekā 100 gadi, viens ir bijis pāri okeānam Amerikā Dziesmu svētkos, un trešais ir padomju laika, kas arī rāda savu iezīmi tautas tērpa valkāšanā,” atklāj Dace Ziemele.
Izstāde Jūrmalā būs apskatāma līdz 25. aprīlim, bet pēc tam tā dosies uz Latvijas Nacionālo bibliotēku un Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, lai Jūrmalā atgrieztos rudenī.
