Spēles
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Galerijā "Māksla XO" no 9.novembra līdz 5.decembrim būs skatāma Ivara Heinrihsona izstāde "Kods".
Priekules centrā vakar, kad vārda dienu svinēja Ikari, atklāja sen loloto novada ģimeņu dārzu, kas ir veltījums Latvijas simtgadei.
Gatavojoties Latvijas simtgades svinībām, Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) piedāvā kanonisku dziesmu laikmetīgas versijas mūzikas izlasē “Mūsu dziesmas 2.0”. Albuma prezentācijas koncerts notiks Kaņepes kultūras centrā 3. novembrī pulksten 19.00.
Atzīmējot 500 gadus kopš reformācijas sākuma un apcerot agrīnā luterisma būtisko ietekmi uz latviešu valodu un kultūru, no 1. novembra Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pirmā stāva ātrijā un izstāžu zālē aplūkojama izstāde “Luters. Pagrieziens.” Tā ļauj Rīgai un Latvijai valsts simtgades programmas ietvaros iekļauties starptautiskajā Martina Lutera un reformācijas piecsimtgades atcerē. Izstādi rīko LNB sadarbībā ar Strasbūras Nacionālo un universitātes bibliotēku (SNUB) un Virtembergas Zemes bibliotēku (VZB) Štutgartē.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tās autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem - Marija Bērza (dzimusi Tišlere). Viņai ir 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī), viņa ir Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam, vīru iesauca armijā. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. (Vairāk par Mariju viņas "Facebook" vai lsm.lv profilā.
1917. gads ir viens no dramatiskākajiem Latvijas un Krievijas vēsturē. Tas ir revolūciju un jaunu ideju dzimšanas laiks. Pirmā pasaules kara grūtību mocītās sabiedrības meklē izeju no strupceļa. Latvijai tā ir izšķiršanās starp pakļaušanos Vācijas okupācijai, iešanu kopā ar Ļeņinu un lieliniekiem vai neatkarību.
Valkai ir bijusi īpaša nozīme Latvijas valsts izveidē, jo tieši šeit pēc Pirmā pasaules kara ieradās daudzi bēgļi, un pilsēta kļuva par latviešu sabiedriskās un kultūras dzīves centru. 1917. gada rudenī Valkā tika dibināta Latviešu Pagaidu nacionālā padome, kas pasludināja Kurzemes, Vidzemes un Latgales nedalāmību. Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros ar plašu programmu 2. decembrī Valkā notiks Latviešu Pagaidu nacionālās padomes 100-gades svinības. Pilsēta šim notikumam gatavojas ar vērienu.
Pastmarku sērijā "Latvijas Republikai 100" izdotas trīs jaunas pastmarkas, ar kurām tiek izcelts Latvijai būtisku zinātnieku veikums un panākumi trīs nozarēs – medicīnā, ķīmijā un astrofizikā, liecina valsts AS "Latvijas pasts" (LP) informācija.
LSM.lv sadarbībā ar LMT aicināja 28.oktobra vakarā no plkst. 18.00 tiešraidē skatīties Latvijas simtgades Dziesmu svētku ieskaņas koncertu “Gido Kokara Dziesmu svētku mantojums”.
Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu šodien norisinās Latvijas un Igaunijas valstu simtgadēm veltīta konference "Tartu loma Latvijas un Igaunijas valstiskuma tapšanā 19.gs.", aģentūru LETA informēja Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Linda Pastare.
Latvijas Universitātes Lielajā aulā šovakar notiek koncerts „Gido Kokara Dziesmu svētku mantojums”, kurā tiks realizēta šogad mūžībā aizgājušā leģendārā diriģenta iecere par dziesmu svētku atklāšanas koncertu.
25. oktobrī “LOKO” mākslas galerijā Tokijā atklāja Voldemāra Johansona personālizstādi, kas veidota pēc izpētes braucienā Fukušimas apgabalā ievākto materiālu apstrādes un intervijām ar Japānas vadošajiem kodolzinātniekiem un aktīvistiem. Izstādē aplūkojama skaņas skulptūra un objektu ansamblis “Uncertainty Drive”, kas no iegūtajiem datiem sintezē skaņas plūsmu, kas balstās neparedzamības priekšstatos. Izstāde Tokijā apskatāma līdz 18. novembrim.
Nule Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā norisinājās nu jau otrie Reģionālie kultūras svētki, kuros pulcējās ap 800 dalībnieku – latviešu kori, dejas kopas un skatītāji no vairākām Eiropas valstīm, tai skaitā arī no Latvijas, informēja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve Ingūna Grietiņa-Dārziņa.
24.oktobra vakarā kinoteātrī „Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvoja otrā Latvijas simtgades filma “Ievainotais jātnieks” (režisore Ilona Brūvere), kas stāsta par latviešu tēlnieku Kārli Zāli un nacionālās apziņas simbola Brīvības pieminekļa celtniecību. Kinoteātros filma skatāma no 26.oktobra.
Jauno vecāku lēmums par to, kādu vārdu likt bērnam, ir ļoti individuāls un personīgs, tomēr neapšaubāmi ir vērojama vārdu mode. Pēdējo triju gadu laikā populārākie jaundzimušo rīdzinieku vārdi zēniem ir Roberts, Aleksandrs, Artjoms, Gustavs un Kārlis, bet meitenēm Sofija, Anna, Emīlija, Marta un Alise.
Gatavojoties Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošajiem Dziesmu un deju svētkiem, 28. oktobrī plkst. 18.00 koncertā “Gido Kokara Dziesmu svētku mantojums” Latvijas Universitātes Lielajā aulā Latvijas virsdiriģenti, komponisti, kori, dejotāji un daudzi citi atskaņotājmākslinieki ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC), izdevniecību “Musica Baltica” realizēs leģendārā kordiriģenta Gido Kokara (1921 - 2017) ieceri par svētku atklāšanas koncertu. Koncerta radošā grupa – Ints Teterovskis, Agita Ikauniece, Juris Jonelis, Nora Ikstena.
Gaidot Latvijas simtgadi, skolēni no dažādām Jelgavas izglītības iestādēm izveidojuši uzvedumu “Tu esi Latvija”. Tas veidots kā 1918. gada notikumu teatralizēta rekonstrukcija, atainojot arī dažādo sabiedrības noskaņojumu.
Cēsīs tapusi jauna galda spēle, kurā apkopoti dažādi interesanti fakti par notikumiem mūsu valstī kopš 1918. gada. Spēle “Latvijai 100” rosina izzināt nozīmīgus vēstures notikumus un personības, kas ietekmējušas dzīvi Latvijā gadsimta garumā. Galda spēles tapšanā piedalījušies Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālisti, kā arī bērni.
No 11. novembra līdz 19. novembrim notiks Latvijas valsts simtgadei veltīts festivāls “Trīs zvaigznes”. Festivāla mērķis ir iespējami daudzveidīgāk un saistošāk interpretēt Latvijas mūziku – gan orķestra mūziku un vokāli instrumentālo mūziku, gan akadēmisko klasisko mūziku un neakadēmisko jeb populāro mūziku.
Ceturtdien, 19.oktobrī, klātesot amatpersonām, durvis skatītājiem vērusi Latvijas Nacionālā teātra ēkas jaunā piebūve. Turpmāk teātra skatītājiem ieeja LMT Jaunajā zālē būs no pilsētas kanāla puses.
Daugavas vidū – uz AB dambja – uzbūvētais monumentālais Latvijas karoga masts nu svinīgi atklāts. Ieceres īstenotāja ir biedrība “Latvijas karogs”, un tas tapis par piecu mecenātu ziedojumiem.
Izdevniecība “Latvijas Mediji” laidusi klajā Lias Guļevskas un Gunāra Jākobsona grāmatu “Tikai dziesma nenosalst. “Mikrofons” – Latvijas leģenda”.
Koru kari, kurus iepriekš bija iecerēts rīkot ārpus Dziesmu svētkiem, raisot dažādu iesaistīto pušu domstarpības, tomēr norisināsies Dziesmu svētku laikā. Savukārt svētku gājiens plānots pasākuma sākumā. To intervijā Latvijas Radio atklāja svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.
Lai uz Latvijas simtgadi iestudētu savulaik tik pieprasīto uzvedumu “Suitu kāzas”, Alsungas novadā izgatavoti etnogrāfiski precīzi tautastērpi. To darināšanā galvenokārt iesaistījušies vietējie ļaudis.
Liepājas teātrī pašlaik notiek darbs režisora Valda Lūriņa vadībā. Viņš, iedvesmojoties no Andra Bergmaņa, Andžila Remesa, Ērika Hānberga un Ulda Brieža, veido izrādi “Esi sveicināta, bohēma!”. Par pamatu ņemot A. Bergmaņa memuārus, kā arī grāmatas “Reiz Liepājā” un “Vāgūzis”, top stāsts par laiku un Latviju 20. gadsimta 70. un 80. gados.
”ES.AIZ.AIZ.PUT.ES.” – ar šādu nosaukumu Aizputes novada Tūrisma informācijas un mūžizglītības centrā skatāma Liepājas mākslinieces Agneses Rudzītes darbu izstāde. Māksliniecei raksturīgi darbi taktilajā tehnikā, kad cilvēki var ne tikai apskatīt mākslas darbus, bet tos arī aptaustīt.
Vēl šodien, 15.oktobrī, iespējams mājaslapā ainavudargumi.lv nobalsot par sev nozīmīgākajām Latvijas ainavām. Populārākās ainavas vēlāk iekļūs elektroniskā ainavu dārgumu krātuvē.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnika piektdien, 13.oktobrī, no plkst. 14 līdz 17 organizēja simpoziju par Latvijas tautas emocionālo veselību "Esi reālists, prasi neiespējamo!". Pasākums notika Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas telpās Rīgā, Kapseļu ielā 23, un to varēja vērot arī portāla LSM video tiešraidē.