Rīgas Lutera draudzes koris, kuru vada diriģents Matīss Tučs, ir viens no retajiem draudžu koriem Latvijā, kurš ir ceļā uz Dziesmu un deju svētkiem, lai arī atjaunots vien pirms trim gadiem.
Mūziķis Kaspars Zemītis, kad vien var, pievienojas koristu pulkam, kā pats saka - „kad iespēja, nāku un dziedu pie vīriem, kuru ir mazāk”. Arī viņa sieva Anda Zemīte atzīst, ka nav regulārākā mēģinājumu apmeklētāja, jo dzied vēl citā korī. Taču, kad ir brīvs vakars, ir klāt mēģinājumā. Anda dziedāšanu korī vairāk uztver kā kalpošanas darbu. „Viena no dāvanām, ko Dievs man ir devis, ir mana balss, viņa tamdēļ man ir jālieto, un kur nu vēl labāk, kā palīdzēt draudzes korim,” uzskata Anda.
Arī Kaspars līdzdalību šajā korī uztver kā kalpošanas darbu, jo ikdienas dzīvē mūzikas pietiek. „Mirkļos, kad redzu, kaut vai skatē, ka koris sanāk, ir cilvēki, kas ikdienā nav mēģinājumos, bet tie nav nopirkti izpalīgi, tie ir mūsu draudzes cilvēki, kas īstajā brīdī ir klāt.
Un koris skan. Cilvēki, kas spēj īstos brīžos sanākt kopā un sevi skaisti prezentēt. Tādos brīžos esmu baigi lepns,” tā Kaspars Zemītis.
Svarīgi būt svētku dalībniekiem
„Būt par svētku dalībniekiem ir svarīgi, jo mēs mīlam mūziku, mīlam dziesmu, mīlam ar savu balsi muzicēt. Kad atjaunojām kori, bija saruna, kurā vienojāmies, ka dziedāsim gan garīgu, gan laicīgu repertuāru. Saņēmām atbalstu no draudzes mācītājiem kā svētību šiem abiem ceļiem. Tādēļ esam vieni no retajiem, kas to dara, bet ne vienīgie,” atklāj Matīss Tučs.
Rīgas Lutera draudzes baznīcas pagrabtelpās reizi nedēļā otrdienās sanāk dziedātāji, vingrina balsis diriģenta Matīsa Tuča vadībā. Pateicoties veiksmīgai dalībai skatēs 2017. gada pavasarī, koris var sevi saukt par pilntiesīgiem XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku dalībniekiem. Atjaunotais Rīgas Lutera draudzes jauktā kora pirmais mēģinājums notika 2015. gada 10. novembrī. Pakāpeniski izveidojot un nostiprinot četras balsu grupas, tagad korī aktīvi darbojas ap 40 dziedātāju, lielākā daļa ir draudzes locekļi.
Ikdienā dziedātājiem ir Dziesmu svētku repertuāra grāmatiņa. Vēl ir arī garīgā repertuāra dziesmas. „Mums būs gods un iespēja piedalīties Dziesmu svētku garīgās mūzikas koncertā, un tas nozīmē, ka papildus vēl jāiemācās kādas 7 – 8 garīga rakstura dziesmas, ko dziedāsim 1. jūlijā Doma baznīcā kopā ar citiem draudžu koriem un ar visiem Latvijas profesionālajiem koriem, solistiem, orķestriem. Esam diezgan satraukušies par to,” stāsta diriģents.
Lai kļūtu par kora dziedātāju, svarīgākais ir vēlme dziedāt, tai seko iepazīšanās, saruna ar diriģentu par motivāciju, tiek izskatīta iepriekšējā muzikālā pieredze, ja tāda ir, bet kora dalībnieki ir arī bez muzikālās pieredzes.
„Uzņēmām cilvēkus ar nopietnu kora pieredzi, kā arī tādus, kas nekad dzīvē nebija dziedājuši, bet ar vokālu talantu,” skaidro Matīss Tučs.
Lielākoties koristi ir rīdzinieki, bet koriste Dina uz mēģinājumiem brauc no Jelgavas. Svētki, protams, ir viens motivators, lai iesaistītos korī, bet viņa arī atzīst, ka svarīga ir diriģenta attieksme pret kori un kolektīvu. Daina Vārpiņa atklāj, ka par kori dzirdējusi dievkalpojumā. „Sen jau biju domājusi iesaistīties kādā korī, bet nevarēju saņemties, šķita, ka nav laika un iespēju. Nebiju dziedājusi kopš 1995. gada, šaubījos, vai varu atgriezties,” stāsta Daina Vārpiņa. Sarunās ar citiem koristiem atklājies, ka viņiem ir līdzīga pieredze. Tagad koris ir nozīmīga Dainas dzīves daļa.
Varen ģimenisks koris
Rīgas Lutera draudzes jaukto kori noteikti var saukt par ģimenisku kolektīvu, uz mēģinājumiem kopā nāk sievas un vīri, vecāki un bērni. Kāda mamma ir atvedusi līdzi savu dēlu, viņu motivācija pievienoties dziedātāju pulkam ir tieši vasarā gaidāmie svētki.
Anita un Armands Krūzes ir pieredzējuši koristi, kas dziedājuši vairākos koros. Dziedot Jāņa Grigaļa vadītajā korī „Mozaīka”, arī iepazinušies. Šajā korī nolēmuši iesaistīties, jo abi ir Lutera draudzes locekļi, pirms apmēram 30 gadiem nākuši uz draudzi uz mācībām, iesvētījušies.
„Svarīgs ir diriģents, kāds diriģents, tāds ir arī koris. Matīss ir brīnišķīgs diriģents,” uzskata Anita.
Viņa arī vērtē, ja ģimenē gan vīrs, gan sieva dzied korī, vienmēr var apspriest, kā dziedājuši, kas izdevies. Papildu bonuss – kad vienam uznāk slinkums, otrs pamudina, ka ir taču jāiet uz mēģinājumu!
„Dziesmu svētki ir grandiozs notikums un arī sakrāls moments. Esmu piedalījusies piecos sešos svētkos, katru reizi bijis kāds mirklis, par kuru var teikt, ka tas bijis svēts,” bilst Anita.
Arī Ilze un Andris Lazdiņi Rīgas Lutera draudzi sauc par savējo, jo šajā draudzē viņi ir kristīti, iesvētīti un laulāti. Ilze gan pati vairs šajā korī nedzied, jo ir saistīta ar citu kolektīvu, toties tagad kora dalībnieks ir Andris. Abi ar dziedāšanu ir saistīti kopš bērnības, un dziesma un koris arī šo pāri savedis kopā.
„Es gaidu to kopā būšanu. Patīk mēģinājumu process. Piedalīšos ne ar Rīgas kori, un tā ir kopā būšana ārpus Dziesmu svētku estrādes, dzīvošana skolā. Tas piesaista, tur ir otri dziesmu svētki. Kopības sajūta aicina būt estrādē, piedalīties gājienā. Vēl liels pārdzīvojums, ja vari piedalīties dziesmu karos. Tās izjūtas ir neizmērojamas. Tikt līdz koru kariem ir liels gods. Tas ir augstākais, ko var sasniegt,” atzīst Ilze.
Un vēl beigās
Andas un Kaspara Zemīšu, kuri kopš skolas laikiem ir piedalījušies un baudījuši visus svētkus, novēlējums: izbaudīt par visiem simt! Jo nav nekā līdzvērtīga kaifam, ko sniedz iespēja būt uz skatuves Dziesmu svētkos un dziedāt.
