Spēles
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Latvijas Botāniķu biedrība par 2018. gada augu ir izvēlējusies madaras jeb Galium ģinti, informē Latvijas Botāniķu biedrībā.
6. janvārī plkst. 18.30 VEF Kultūras pilī norisināsies viens no Latvijas simtgades gada atklāšanas pasākumiem - koncertuzvedums “Saules mūžu Latvijai!”.
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Biļetes uz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem sāks tirgot 3. martā.
Par godu Latvijas valsts simtgadei misijas “Pirmie Latvijas 100 km kosmosā” komanda ir palaidusi pasaulē pirmo raķeti eglītes formā.
"Piliens pie piliena – sanāk jūra" – tā, citējot kādu no Latvijas folkloras krātuves digitālajā arhīvā atrodamajiem senajiem sakāmvārdiem, var raksturot folkloras krājuma brīvprātīgo palīgu darbu. Kopš pērnā gada vairāki simti cilvēku no brīva prāta iesaistījušies folkloras krātuves digitālā arhīva atšifrēšanā, lai tā saturs pētniekiem būtu vieglāk meklējams un apstrādājams. Daudziem tas kļuvis par pastāvīgu hobiju – brīvajā laikā mājās pie datora atšifrēt kādu pirms simt gadiem rokrakstā fiksētu tautasdziesmu, pasaku vai buramvārdu. Aktīvākos no viņiem šonedēļ sumināja Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
“Es esmu Latvija” - šādu vēsti visā pasaulē mītošie latvieši vēlas nosūtīt savai vai iepriekšējo paaudžu dzimtenei Latvijai tās simtās dzimšanas dienas gadā. Trijos gados ar šo devīzi plānoti 54 projekti, kuru mērķis ir stiprināt vienotības sajūtu diasporā un vēstīt pasaulei par Latvijas sasniegumiem.
2018. gada 3. maijā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32, tiks atklāta valsts simtgadei veltīta izstāde “Latvijas gadsimts”. Tā būs lielākā muzeju kopizstāde pēc valsts neatkarības atjaunošanas – izstādes veidošanā iesaistījušies 63 valsts, pašvaldību un privātie muzeji. Izstādē vienkopus varēs apskatīt izcilas vēstures liecības no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas, kuras iespējami daudzveidīgi atspoguļo Latvijas valsts vēsturi simts gadu garumā.
Visa nākamā gada garumā taps režisores Dzintras Gekas filma „Katra diena simtgadē”, kas īsās epizodēs atspoguļos katru nākamā gada dienu. Pie filmas strādās divas kino grupas un Latvijas reģionālās televīzijas, bet tās veidošanā aicināts iesaistīties arī ikviens Latvijas iedzīvotājs.
Mūzikas dzīvē šobrīd sācies un vēl turpinās gadumijas koncertu uzvaras gājiens Latvijas koncertzālēs, teātros, operas namā. Un šīm programmām jābūt tik dzirkstošām, lai gribētos pacelt glāzi šampanieša. Bet šampanieša glāzi mēs droši varam pacelt arī par visu mūzikas notikumiem bagāto 2017.gadu.
Krievijā ir palaists unikāls interneta resurss: "1914.-1918.gada Lielā kara varoņu atmiņas". Tajā publicēti jau vairāk nekā 2,5 miljoni personīgo kartīšu par bojāgājušajiem, ievainotajiem, gūstā kritušajiem un bezvēsts pazudušajiem Krievijas armijas karavīriem. Aptuveni 25 tūkstoši no viņiem tika iesaukti karā Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, tolaik dēvētās par Vidzemes un Kurzemes guberņu.
Ar operas skaņām Čikāgā ieskandināta Latvijas simtgades programma. Pasākumā uzmirdzēja viena no Latvijas spožākajām opermūzikas pērlēm – Marina Rebeka.
20. decembrī plkst. 15 Bārtas muzejā, kas atrodas Grobiņas novadā, Bārtas ciema centrā, atklās Liepājas muzeja un Bārtas muzeja kopizstādi “Bārta godos”, kas stāsta par Bārtas tautas tērpa darināšanas un valkāšanas tradīcijām.
Jura Podnieka (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) slavenākā, pēc skaita viņa ceturtā pilnmetrāžas dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam?" 1986. gadā satricināja skatītājus ne vien Latvijā un Padomju Savienībā, bet visā pasaulē.
2018. gadā simts gadu apritēs Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, un, atzīmējot trīskāršo jubileju, Baltijas valstu nacionālie operas un baleta teātri sniegs viesizrādes kaimiņvalstīs. Viesizrādes notiks Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valstu simtgades svinību ietvaros. Tik plaša viesizrāžu apmaiņa Baltijas valstu vidū ir unikāls notikums un brīnišķīga iespēja ikvienam ar operas un baleta mākslas starpniecību ieraudzīt kopīgo un arī citādo triju kaimiņu valstu kultūrā, lsm.lv informē Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) pārstāve Irbe Treile.
Latvijas Radio bigbends 2018. gada janvārī dosies uz ASV, lai sniegtu koncertus divās pasaulslavenās pasaules džeza mūzikas koncertvietās – Ņujorkas Linkolna centrā “Dizzy’s Club Coca Cola” 8. janvārī un Vašingtonā Kenedija centrā (The Kennedy Center For Performing Arts) 10. janvārī. Koncerti norisinās Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros.
Par godu Latvijas simtgadei studijas „SB” režisore un producente Dzintra Geka uzsākusi darbu pie vērienīga projekta - dokumentālās filmas "Katra diena simtgadē".
Lai vairāk pievērstu uzmanību Talsu novada lepnumam – Sabiles Vīna kalnam, tas nedēļas nogalē iezaigojās vēl nebijušās krāsās. Šis bija viens no festivāla „Latvijas goda aplis” notikumiem, kas paredzēti Latvijas simtgades programmā. To rīkoja biedrība “Staro 100”.
Tuvojoties Latvijas simtgadei, ir jāizvērtē pagātne, lai būtu labāka nākotne un saliedētāka sabiedrība. To uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzrunājot vēsturniekus.
Īpaša egle iedegta arī Londonā. Aizsākot Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecību simtgades svinības, pirmdien, 4.decembrī, Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons un Latvijas vēstniece Baiba Braže iededza Latvijas dāvāto egli. Sešus metrus augstā egle uz Angliju ceļoja no Valkas – vietas, kurai ir svarīga loma neatkarīgas Latvijas valsts dzimšanā.
Valkā labāk nekā jebkur citur iespējams apzināties, ka valsti mums neviens neuzdāvināja, mēs paši to izveidojām, sestdien sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzstājoties šajā pilsētā notiekošajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Latviešu Pagaidu nacionālā padome - 100".
Gaidot Latvijas simtgadi, atkārtotus izdevumus pieredzēs izdevniecības “Liels un mazs” iecienītākās grāmatas bērniem – Ineses Zanderes dzejoļu krājums “Iekšiņa un āriņa” un Māras Zālītes grāmata “Tango un Tūtiņa ciemos”.
Ar starptautisku zinātnisku konferenci, muzeja ekspozīcijas, piemiņas monumenta atklāšanu un vēl daudziem citiem pasākumiem šodien Valkā atzīmē Latviešu pagaidu nacionālās padomes izveides simtgadi. Pats galvenais dokuments, kuru tolaik pieņem Latviešu pagaidu nacionālā padome, ir deklarācija „Ārvalstīm un tautām”, kurā teikts, ka Latvija, kurā ieiet Vidzeme, Kurzeme un Latgale ir autonoma valstsvienība, kuras stāvokli attiecībās uz ārieni un iekšējo iekārtu noteiks viņas Satversmes sapulce un tautas plebiscīts. Līdz ar to, kā vērtē vēsturnieki, Valkā tika ielikts pamatakmens Latvijas valstij.
Uzsākta biļešu tirdzniecība uz Latvijas valsts simtgades gada atklāšanas multimediālo izrādi “Gaismas raksti”, kas notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 18., 19., 20. un 21. janvārī.
Pēdējā pilsētas domes sēdē Daugavpils domes deputāti vairākumā atbalstīja ideju par godu Latvijas simtgadei izveidot pieminekli "Saules kalnā". Piemineklis būs skaists un nepieciešams pilsētai, lai vairotu nacionālo pašapziņu, saka pieminekļa izveides atbalstītāji. Pretarguments ir finanšu līdzekļi, kuru pašvaldības budžetā nav.
Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) projekta “Katram savu tautastērpu” ietvaros pie lietotājiem nonācis nu jau trešais kalendārs. Pirmie divi bija veltīti etniskajiem rakstiem un arheoloģiskiem tautastērpiem, trešais dienrādis 2018. gadam stāsta par rotām.
Krimuldā sestdienas, 25.novembra, vakarā sāksies jauns festivāls „Latvijas Goda aplis”, kas aicina svinēt Latvijas simtgadi gada garumā, katru nedēļas nogali citā novadā.
Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks nākamgad – Baltijas valstu simtgades gadā – plāno apmeklēt trīs Baltijas valstis, tostarp arī Latviju, LSM informēja Valsts prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis.
Sagaidot Latvijas simtgadi, Saulkrastos veido īpašu Simtgades skvēru. Tajā jau izbūvēti gājēju celiņi un, noslēdzot Patriotu nedēļu, atklāts monumentālais karogs. Skvēra izbūvei pusi nepieciešamo līdzekļu ziedojuši uzņēmēji un vietējie iedzīvotāji.
Vēl pavasarī ārzemju latvieši bija atsūtījuši vien nedaudz vairāk kā 100 rokdarbu, no kuriem kopā veidot milzīgu segu - “Stāstu segu”. Turklāt trūka stāstu no Āfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas tautiešiem. Pašreiz dalībnieku skaits divkārt pārsniedzis autoru cerības, un segā būs pārstāvēti visi apdzīvotie kontinenti.