Koris ilgstoši izmisīgi meklējis dziedošos asistentus, kas varētu atvest koristus uz mēģinājumiem, un beidzot tas atrisinājies. Nu tam ir gan dziedošie asistenti, gan mammas un pat pirmais tētis sācis dziedāt, sarunā ar Latvijas Radio raidījumu “Ģimenes studija” atklāj fonda vadītāja Sarma Freiberga.
Kora diriģents ir Rūdolfs Bērtiņš, un viņa uzdevums ir sagatavot kori Dziesmu un deju svētkiem. Koristi uzskata, ka šie svētki ir arī iespēja apliecināt, ka
arī koris, kurā dzied cilvēki ar īpašām vajadzībām, spēj iekļauties Dziesmu svētku lielajā kopkorī.
Latvijas Radio viesojas kora mēģinājumā, lai izprastu, kā tad gatavošanās svētkiem notiek. Tur kora diriģentu cildina visi dziedātāji un arī fonda vadītāja.
"Viens ir strādāt ar cilvēkiem, kam ir viena veida traucējumi, piemēram, neredzīgi cilvēki, tad tu zini, ka viņi neredz, bet labi dzird, un tu vari dot viena veida darba uzdevumus. Bet, ja ir cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem, tas ir kas cits. Viņiem ir jāsaka daudzas reizes, viņš neatceras tik ātri. Ilgi, kamēr ieiet. Ja vēl kopā intelekta traucējumi un redzes traucējumi..," saka Freiberga un norāda, ka diriģentam ir jābalansē starp visiem šiem dažādajiem dziedātgribētājiem.
Pats diriģents atzīst, ka darbs ar kori prasa daudz enerģijas, un ar laiku viņš arvien vairāk saprot, ko katram dziedātājam pateikt, lai lielo mērķi sasniegtu ātrāk.
“Viņi man daudz vairāk dod dzīvē, nekā es viņiem spēju iedot.
Viņi man iemāca pacietību. Esmu diezgan nepacietīgs cilvēks, gribu visu ātri. Brīdī, kad gribu bļaut, es smaidu. Viņi labi jūt manu iekšējo emocionālo stāvokli,
kāds atnāku uz mēģinājumu,” atklāj Bērtiņš.
Korī ir iesaistījusies arī diriģenta sieva Maija. Viņa stāsta, ka ir atsākusi studijas, tāpēc nevar atvēlēt laiku mēģinājumiem ansamblī, kurā dzied jau vairāk nekā 20 gadus. Lai nezaudētu dziedāšanas prasmes un pavadītu ar vīru kopā arī svētdienas pēcpusdienas, iesaistījusies korī.
“Superīgi, ka korī esam ļoti dažādi – sēdoši, stāvoši, staigājoši, redzīgi, neredzīgi, tas vieno! Cilvēks ir tāds, kāds viņš ir, un skan taču brīnišķīgi, pat labāk nekā dažām citam korim,” klāsta Maija.
Baiba, Līvas Paulas Palejas mamma, kas arī iesaistījusies korī, atzinīgi vērtē to, ka bērni dzied kopā ar vecākiem, tas nozīmē, ka svētdiena vairs nav pienākums, bet pašai arī prieks. Esot forša svētdiena! Tiesa, pašai viņai vajadzējis saņemties, lai atkal dziedātu.
Vienīgais tētis, kas pievienojies korim, ir Uldis, kurš dzied kopā ar dēlu Robertu. Pēdējo reizi viņš dziedājis, mācoties 3. klasē, bet viņš atzīst, ka rūpīgi seko, ko māca diriģents un kormeistars, un pamazām arī izdodas dziedāt uz balsīm.
Par vienu no kora balsīm kļuvusi arī operdziedātāja Evita Zālīte. Līdz šim viņa kā soliste uzstājusies kopā ar kori.
„Attālums no Ziemassvētkiem līdz Ziemassvētkiem ir tāls, pa vidu arī gribas būt kopā. Tagad būs Dziesmu svētki, skates, tagad ir īstais brīdis būt kopā,” atzīst operdziedātāja. Viņa arī kori sauc par vienu no savām ģimenēm.
““Nāc līdzās!” kopiena, komanda un ideja ir īpaša un neaprakstāma. Manā izpratnē tādai būtu jābūt pasaulei, tā ir ideāla pasaule, kādā būtu jādzīvo.
Cik vērīgi, uzmanīgi cits pret citu esam, kā viens otru izprotam un pieņemam. Rūdolfs tam ir pierādījums, ar kādu mīlestību un rūpību viņš strādā ar šo kori.”
Fonda “Nāc līdzās” koris darbojas jau piekto sezonu. Šo gadu laikā kora dziedātprasme ir nostabilizējusies, to veicina regulāri koncerti, kas pārsvarā notiek veco ļaužu pansionātos, kā arī līdzdalība koru sadziedāšanās koncertos. Nozīmīgs notikums korim bija koncertturneja Anglijā pagājušā gada rudenī. Kora paplašināšanās notikusi dabiski. Ik gadu dziedātāji satiekas vasaras nometnēs, kurā gatavojas jaunajai sezonai, Ziemassvētku koncertam.
