Stāsts par iznīcinošo alkatību un igauņu folklorā minēto "Naudas garu" ir pirmais igauņu balets, kas pasaules pirmizrādi Tartu piedzīvoja divus gadus pirms Otrā pasaules kara beigām. Tagad, Latvijai un Igaunijai simtgadē apmainoties viesizrādēm, Rīgā izrādīta “Naudas gara” jaunākā - 2015. gada versija, kurai ar pašu pirmo iestudējumu kopīgs vairs tikai nosaukums un mūzika.
"Tā ir pilnīgi citādāka nekā baleta pirmā versija, jo šeit ir vairāk akrobātikas, kā arī modernā un klasikā baleta elementu.
Pirmā versija, cik zinu, bija vairāk tautiska," stāstīja režisore, horeogrāfe Marina Keslere. "Šeit ir igauņu mūzika, stāsts, dejotāji, horeogrāfija – tas ir kā suvenīrs, ko aizvest uz citām valstīm."
Izvēle izrādīt Rīgā pirmo komponista Eduarda Tubina darbu muzikālajam teātrim esot nākusi viegli – tā apgalvo Igaunijas Nacionālās operas galvenais diriģents Vello Pehns, kurš pēdējo reizi mūsu opernamā pie diriģenta pults bijis astoņdesmitajos gados, kad diriģējis “Karmenu”.
""Naudas garam” ir gara un sarežģīta vēsture saistībā ar baletu un mūsu valsti – tas ir būtisks arī tādēļ, ka tajā, jo sevišķi otrajā izrādes cēlienā, skan daudz igauņu tradicionālās mūzikas tēmu.
Un šī mūzika ir piemērota un atskaņota arī koncertversijās. Un mēs arī domājām, ka šī ir viena no visu laiku labākajām, kas mums ir," teica Pehns.
Kā pēdējo no viesizrādēm igauņu mākslinieki skatītājiem Rīgā ceturtdien, 1. martā, piedāvās operu "Kardijaks".
