No 13 atjaunotās Latvijas Ministru prezidentiem Ministru kabinetā trešdien, 5.septembrī, satikās 11. Klāt nebija vienīgi Valda Dombrovska (“Vienotība”) un Guntara Krasta. Lai arī valdības vadīšanas stils, premjeru personības un valdības vadīšanas laiks atšķīrās, šodien viņu redzējums par daudz ko ir vienots. Savstarpējā diskusijā viņi īpaši uzsvēra izglītības politikas nozīmi, kurai valsts līmenī jāpievērš lielāka uzmanība.
“Tam būtu jābūt pirmajam līdzeklim no pirmās dienas – tā ir izglītība. Pēc manām domām, izglītībai, augstākajai izglītībai latviešu valodā ir jābūt bez maksas. Turpretī izglītību citās valodās, piemēram, angļu valodā, lai Latvijā attīsta par maksu. Un tā ir tā, kas lielā mērā pieturēs cilvēkus, ja tā būs kvalitatīva izglītība,” pauda bijušais Ministru prezidents Valdis Birkavs.
“Tikai izglītots cilvēks ir spējīgs domāt. Ja mēs lasām, kas notiek internetā, ko raksta, arī tie cilvēki iet vēlēt, viņi vienkārši nedomā. Viņi nevar salikt cēloņus ar sekām kopā, kāpēc tas ir tā. Vienīgais, kā to labot, ir panākt, ka cilvēki sāk kritiski domāt, vispār domāt,” sacīja bijušais Ministru prezidents Māris Gailis.
Tieši izglītība esot arī tā, kas ir pamats ekonomikas attīstībai.
“Darba ražīgums, darba ražīgums, darba ražīgums ir tas, kas izšķirs nākamos 10 gadus,” sacīja bijušais premjers Andris Šķēle.
“Ja mēs nemainīsimies, nesāksim domāt, kā nopelnīt naudu, kā attīstīt ekonomiku, mums nebūs līdzekļu sociālo vajadzību apmierināšanai. Un te mums ir jāapstājas pie sevis – mēs nevaram prasīt, lai mums par labu pārdala sabiedriskos līdzekļus. Mums ir jādomā, kā radīt, lai sabiedriskie līdzekļi būtu lielāki,” pauda ekspremjers Aigars Kalvītis.
Un līdzīgi spriedumi bija arī citiem gan bijušajiem valdību vadītājiem, gan esošajam premjeram Mārim Kučinskim (Zaļo un Zemnieku savienība).
Diskusijas savukārt raisījās par to, kā vadīt valdības darbu. Piemēram, vairāki ekspremjeri rosināja atteikties no atklātām valdības sēdēm, jo tas traucējot racionāli pieņemt lēmumus.
Kādus nospiedumus vēstures lappusēs atstās katrs no Ministru prezidentiem, vislabāk varēs novērtēt ar laika distanci, taču politologs Ivars Ījabs atzīst, ka noteikta loma bijusi katram.
“Viens no pienesumiem, ko visi šie 13 kungi, neraugoties uz viņu individuālajām īpašībām, ir tas, ka šie kungi ļoti skaidri un agri Latviju ir pavērsuši Rietumu virzienā uz integrāciju tajās struktūrās, kurām mēs šobrīd piederam. Ja tas nebūtu izdarīts, neatkarīgi no tā, vai tas notika Birkava, Šķēles vai Gaiļa, vai kāda cita laikā, tad mēs atrastos turpat, kur Moldova vai Ukraina. Un nav noliedzams, ka tur mēs negribētu būt,” saka politologs.
Izstāde par valdību vēsturi Ministru kabinetā turpināsies līdz 15.decembrim, un paredzēts, ka to pārsvarā varēs apmeklēt skolēni.
