Vairākās pilsētās un apdzīvotās vietās Brīvības ielas ir centrālās ielas, kurās atrodas administrācijas ēkas, policijas iecirknis un pašvaldība, skolas, bērnudārzi, bibliotēkas, kultūras nami, slimnīcas u.tml.
Citās, savukārt, Brīvības iela atvēlēta kultūrvēsturiskiem un tūrisma objektiem. Balvos un Bauskā tie ir gleznaini dārzi un parki, Dobelē - Livonijas ordeņa pilsdrupas, Līgatnē - brūzītis, maiznīca un bijušās papīrfabrikas strādnieka dzīvoklis. Talsos - Krišjāņa Barona radinieces kādreizējā rezidence. Jūrmalā, turpretī, ir vienīgā Brīvības iela Latvijā, kurā var lasīt sēnes un ogas.
Īpaši nozīmīgi ir pieminekļi Brīvības cīnītājiem un valsts neatkarības atgūšanai. Ievērojamākais no tiem - Brīvības bulvārī Rīgā. Tukumā, savukārt, atrodas vienīgais Brīvības laukums Latvijā. Šeit ir pirmā vieta valstī, kur demontēja Ļeņina pieminekli. Dundagā par Padomju laikiem joprojām liecina vecā Katlu māja. Nesenāku vēsturi atklāj Brīvības iela Liepājā, kurā slejas kādreiz aktīvais Liepājas Metalurgs.
Daļa Brīvības ielu Latvijā ir ar visnotaļ reliģisku nozīmi. Tajās atrodas vairāki dievnami un klosteri, katrs citai ticībai veltīts. Baznīcās pulcējas draudžu locekļi, notiek dievkalpojumi un tiek slēgtas laulības. Visvairāk baznīcām bagātā Brīvības iela ir Ilūkstē. Šeit atrodas luterāņu baznīca, katoļu baznīca un jezuītu celtā baroka stila baznīca – klosteris.
Aizputē un Aucē Brīvības iela saistās ar mūža mājām. Auces Brīvības ielā atrodas Brāļu kapi un Albrekša kapi. Aizputē, savukārt, Brīvības ielā ir Misiņkalna kapi, kuros apglabāts tautā zināmais mūziķis Mārtiņš Freimanis.
Līdzīgi kā gandrīz katrā Eiropas pilsētā ir Kalna iela un Baznīcas iela, lielākajā daļā Latvijas pilsētu un apdzīvoto vietu ir Brīvības ielas un bulvāri. Ikvienā no tām šai ielai ir sava īpaša nozīme. Mazas un lielas, īsas un garas, tās visas paliek atmiņā.
