Vecāki un bērni
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
Kā pierobežas pašvaldībās un pilsētās ar etniski daudznacionālu sastāvu stiprināt piederības sajūtu Latvijai, Eiropas Savienībai, tās informatīvajai, ekonomiskajai telpai – tie ir daži no jautājumiem, uz kuriem Rēzeknē notiekošajā Latgales kongresā mēģina rast atbildes eksperti un vietējie aktīvisti. Viena no diskusijām veltīta arī plašsaziņas līdzekļiem – kā uzrunāt Latgales mazākumtautību pārstāvjus.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās Suvorova (tagad Krišjāņa Barona) ielā astoņas Latvijas politiskās partijas vienojās par Latvijas Tautas padomes (LTP) izveidošanu. LTP 18. novembrī pasludināja Latvijas neatkarību un kļuva par Latvijas Republikas pirmo likumdevēju. Līdz Latvijas Satversmes sapulces sanākšanai 1920. gada maijā LTP aizvadīja astoņas sesijas un noturēja 57 kopsēdes.
Dziesmu un deju svētki 2018
Dziesmu un deju svētki
Nacionālais kultūras centrs pieprasījis atmaksāt naudu, kas iegūta, saņemot no pircējiem samaksu par interneta veikala lietošanu.
Dziesmu un deju svētki
Dziesmu un deju svētki
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Otrdien, 18. decembrī, plkst. 11 Bebrenes muižā tiek atklāta nacionālās enciklopēdijas elektroniskā vietne "www.enciklopedija.lv" – universāls un drošticams informācijas resurss latviešu valodā tiešsaistē, izmantojams bez maksas. Pasākumu bija iespējams vērot tiešraidē sabiedrisko mediju vienotajā portālā LSM.lv un replay.lv.
Fotogrāfijas ir lieliski laikmeta liecinieki un ļoti būtisks atgādinājums par pagātni, dzimtu, valsti un notikumiem. Pēteris Apinis izveidojis albumu "Latvijai 100", apkopojot attēlus no visas Latvijas 100 gadu laika nogrieznī.
Ko īsti nozīmē militārā parāde, un kā tas nākas, ka, vēloties mieru, mēs gatavojamies karam? Kādas simtgades dāvanas saņem tie cilvēki, kuri ikdienā rūpējas par mūsu drošību? Video blogā "Ko svinam" pēta Aleksis Vilciņš. 12. epizode.
Piektdien noslēgsies projekts “Izdziedam 100" un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai tiks dāvināta tā laikā ierakstītā Latvijas tautas kopdziesma, kas ir 512 stundas gara.
“Ir ūdens karavīri, zibens karavīri, ledus karavīri un īstie karavīri” – tā mums paskaidro puika Kadagas dārziņā, kuru apmeklē galvenokārt militārpersonu bērni. Šis stāsts būs par īstajiem karavīriem – Pēteri un Madaru Šastilovskiem.
Divu dienu vizītē Latvijā ieradies Dānijas kroņprincis Frederiks un kroņprincese Mērija. Vizīte tiks aizvadīta Latvijas simtgades noskaņās – Dānija Latvijai sagādājusi vairākas – arī paliekošas dāvanas. Kroņprincim Frederikam Latvija nav sveša zeme – viņš par Baltiju interesējies jau kopš studiju laikiem.
Nozīmīgs notikums Latvijā šogad bija pāvesta Franciska vizīte. Ikdienā reti aizdomājamies, ka šādu lielu pasākumu veiksmīga norise nav pašsaprotama, bet gan daudzu cilvēku rūpīga darba rezultāts. Un viens no tādiem cilvēkiem ir Valsts prezidenta protokola konsultante Skaidrīte Zarāne.
Cilvēks bez izpratnes par sportu, Aleksis Vilciņš, šajā epizodē apskauž sporta fanus: - Jūs varat ģērbties kā klauni, kliegt līdz aizsmakumam un jūs nesodīs par kārtības traucēšanu. Par to, kā Latvijas simtgadē svinam sportu, sērijas "Ko svinam?" 11. epizodē "Valsts sports".
Simtgades programmas iniciatīvu „Latvijas skolas soma”, kuras mērķis ir ļaut ikvienam skolēnam vismaz reizi semestrī piedzīvot kādu kultūras pasākumu, kultūras dzīves rīkotāji vērtē ļoti atzinīgi. Taču praksē parādījušās arī pirmās problēmas – daļa kultūras iestāžu netiek galā ar strauji pieaugušo pieprasījumu un norāda, ka ar „Skolas somai” atvēlēto naudu jaunām programmām un papildu darbiniekiem nepietiek.
Pirmdien uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves ar Latvijas simtgadei veltītu koncertu “Baltijas ceļš” uzstājās ukraiņu operdziedātāja Marija Maksakova, kura savulaik bijusi Maskavas Lielā teātra, Sanktpēterburgas Marijas teātra un Ukrainas Nacionālās operas soliste.
Pirmā jaunās simtgades koncerta “Mīlestības vārdā. 18+” kopējās autoratlīdzību summas pārsniegušas 57 tūkstošus eiro, un konkurss par šī koncerta producēšanu nav bijis rīkots. Mākslinieku izvēle un autoratlīdzību lielums bijis Jāņa Šipkēvica ziņā. Kultūras ministrijā informēja, ka koncerts apstiprināts svētku radošajā padomē, kurā līdz pasūtījuma iegūšanas brīdim vienīgais pārstāvētais mūziķis bijis pats Šipkēvics.
Iznākusi nošu un dziesmu grāmata, kurā apkopotas visu laiku labākās Latvijas simt gadu dziesmas Latvijas iedzīvotāju balsojumā. Grāmatā iekļauti dziesmu vārdi, notis, kā arī nelieli apraksti par šīm dziesmām.
Gaismas uzvedumu „Saules mūžs” klātienē vēroja apmēram 110 tūkstoši cilvēku, pie televizoriem – vēl pusmiljons. Daudziem tas kļuva par svētku kulmināciju, citi bija neizpratnē, kādēļ tik mirklīgam priekam jātērē teju 400 tūkstoši eiro. Uguņošanas dizaina autors bija Kalvis Kalniņš, kura komanda šā gada 18. novembrī pārraudzīja uguņošanu sešās Latvijas pilsētās.
Šodien, 30. novembrī, Berlīnes kultūras centrā “ostPost” un bērnu starptautiskās literatūras grāmatnīcā “Mundo Azul” mazie lasītāji, viņu vecāki un citi interesenti tiks iepazīstināti ar starptautisku atzinību guvušo Latvijas bērnu literatūru, portālu "Lsm.lv" informēja Latvijas vēstniecības Vācijā pārstāvis Kaspars Adijāns.
18. novembra gaismas uzvedums “Saules mūžs” izmaksājis par teju 100 000 eiro vairāk, nekā vēstīts līdz šim. Izrādās, bez 285 tūkstošus eiro vērtā iepirkuma par projekta realizāciju bijuši vēl arī citi – mazāki iepirkumi, kas medijiem paslīdējuši garām nepamanīti. Rīgas dome pārmetumus par patieso izmaksu noklusēšanu noraida, uzsverot – neviens neesot jautājis.
Eiropas Kosmosa aģentūra pirmdien Latvijai pasniedza dāvanu simtgadē - attēlu, kurā redzama Rīga no 800 kilometru augstuma. Attēls uzņemts ar vienu no satelītiem, kas riņķo ap zemi Eiropas Savienības „Copernikus” zemes novērošanas programmā.
Bez naudas nav nekādas valsts un nav nekādas svinēšanas. Aleksis Vilciņš video blogā pēta, kā Latvija svin savu bagātību un spēku: ar biznesa stendu, ar monētām, par kurām neko nevar nopirkt, mazītiņiem zelta stienīšiem un radošu ļaužu sanākšanu biznesa konferencēs. "Ko svinam?" 10.epizodē - "Valsts turība".
29.novembrī 19.00 pirmizrādi "Dirty Deal Teatro" piedzīvos režisora Viestura Roziņa darbs “Piramīda”, kas interaktīvas spēles veidā aicinās skatītāju doties dzirdes, taustes, ožas un garšas piedzīvojumā.
Lai gan oficiālais Latvijas dzimšanas dienas datums ir jau aiz muguras, daži simtgades pasākumi tikai sākas. Viens no tiem ir ceļojošā izstāde Eiropas Komisijā (EK).
Latvijas Universitātes rododendru audzētāji sarūpējuši dāvanu Latvijas simtgadei - piecas jaunas rododendru šķirnes. Tās šoruden reģistrētas Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā Lielbritānijas Karaliskajā dārzkopības biedrībā, un to vidū ir arī sarkanbalti sarkanu ziedu rododendrs.
Emocionālais un saviļņojošais deju lieluzvedums “Abas malas” valsts svētkos “Arēnā Rīga” tika izdejots trīs izrādēs. Tas bija viens no Latvijas simtgades kulminācijas pasākumiem, un satiekoties vairāk nekā pustūkstotim dejotāju un vēl nebijuša vēriena projekcijām, tika izstāstīts Latvijas stāsts. 24. novembrī to varēs noskatīties arī Latvijas Televīzijā un portālā “RePlay.lv”, informēja Latvijas Televīzijas pārstāvji.
Virtuāls piemineklis, grafiti māksla, kādas pilsētas atkalapvienošanās un ikdienas pienākumi kā dāvana simtgadē. Aleksis Vilciņš pēta, kā pilsētas svin Latvijas dzimšanas dienu, video bloga "Ko svinam?" 9. epizodē "Valsts pilsēta".
Visnotaļ veselīgi Latvijas valsts svētkus nosvinēja pulciņš Šveices latviešu – 18. novembra rītā viņi pulcējās sportiskos tērpos ar patriotiska rakstura aksesuāriem, lai izskrietu Latvijas kontūru Cīrihē.
Simtgades svētku kulminācijā neiztika bez tautas sporta aktivitātēm – Brīvības rogainings Kandavā pulcēja 400 dalībniekus, nedaudz vairāk taku skrējēju tikās latviešu strēlnieku vēsturiskajās cīņu vietās Ložmetējkalnā, lai piedalītos svētku skrējienā “Patriots”, savukārt šosejas skrējēji turpināja Rembates apļa 18. novembra tradīcijas Ķeguma novadā, bet citi tajā pašā dienā Līvānos startēja Līvenhofas skrējienā. Valsts svētkos risinājās arī 100 kilometru velobrauciens un neskaitāmi Latvijas kontūras skrējieni vairākās pilsētās. Tikmēr Klusajā okeānā vienatnē svētki pagāja Kārlim Bardelim, bet ASV latviešu izcelsmes maratonists Juris Silenieks skrien olimpiskā līmenī.
Vairāk nekā simt ieslodzīto dažādos cietumos atsaukušies aicinājumam piedalīties Latvijas simtgadei veltītā konkursā. Tajā iesniegti ne tikai zīmējumi un adījumi, bet pat skulptūras un karikatūras. Tie, kuri ieslodzījuma vietu jau pametuši, atzīst, ka nereti tieši šādas nodarbes palīdzinājušas īsināt dienas, kas ieslodzījumā ir absolūti vienādas.
Pusi no saviem 100 gadiem Latvija aizvadījusi padomju režīmā, tāpēc aizkraukliešu dāvana lielajā jubilejā ir pastāvīgā ekspozīcija "Padomju gadi". Ar apjomīgo ekspozīciju, kas aizņem divus ēkas stāvus, tās veidotāji vēlējušies kaut daļēji atdot parādu tiem cilvēkiem, kuri spējuši saglabāt latviskumu visos apstākļos.
Mana filma ir stāsts par divām latviešu mācītājām - Daci Balodi un Jānu Jērumu-Grīnbergu. Drīzāk droši vien jāsaka, ka nevis stāsts, bet neliela pieskaršanās tai plašajai jūrai, pa kuras ūdeņiem uz visai nestabiliem pontoniem peld atslēgas vārdi - sieviete, baznīca, 21. gadsimts, Eiropa, Latvija, 500 gadi pēc reformācijas.
Kā 10 peldētāji pārpeldēja Rīgas jūras līci par godu Latvijas simtgadei? Kāpēc piekrastes tīrīšanas darbs, kas būtu jādara ikdienā, kļūst par svinību sastāvdaļu? Kāpēc latvieši vairs nav nekādi zvejnieki, bet kļuvuši par makšķerniekiem? Aleksis Vilciņš pēta ūdeni video bloga "Ko svinam?" 8. epizodē "Valsts ūdens".
Latvijas vārdu pasaulē nes Latvijas sportisti, liekot par mūsu valsti runāt un apbrīnot to. Viņi sava darba dēļ ļoti bieži ir ārpus savas valsts, un daudzi no viņiem Latvijas simtgadi nevarēja nosvinēt mājās, ģimenes lokā. Taču savus sveicienus ar Latvijas Televīzijas starpniecību viņi sūta Latvijai.
Gaidot valsts simtgadi, LTV cilvēkiem jautā, ko viņiem nozīmē Latvija, kādu viņi mūsu valsti vēlētos redzēt nākotnē un ko tai novēl dzimšanas dienā.