"Vēl viena lieta. Uzmanieties, jebkurā gadījumā jums tās smiltis noteikti trāpīsies acīs, bet nevajadzētu sākt berzēt acis un stāvēt uz vietas." Dejot smiltīs jūras krastā nav ierasta lieta, tādēļ Daņiļevičs mēģinājumā dod gluži praktiskus norādījumus, kā dejotājiem reaģēt dažādās situācijās. Vienlaicīgi smiltis ir arī ļoti ietilpīgs simbols, kas ļoti labi saderas ar uzveduma vēstījumu.
"To sajūtu arī radām tādu, ka tās smiltis ir kaut kas tāds neapstādināms. Kā smilšu pulkstenī tās birst, un tu nevari laiku apturēt."
Izrāde "No zobena saule lēca" caur deju un mūziku izstāsta stāstu par seno baltu dzīvi, rituāliem, likteņa pārbaudījumiem, cīņu, arī upurēšanos. Tas ir stāsts tiklab kā par senatni, tā par šodienu. Izrādē piedalās vairāk nekā 40 Latvijas deju kolektīvi, bungu un dūdu grupa "Auļi", kori un etnomūziķi.
Izrāde līdz šim rādīta Kongresu namā, Ķīpsalā, pirms diviem gadiem arī Dikļos, Neikenkalna dabas koncertzālē, bet tagad būs iecelta pavisam neparastā vidē – Vecāķu pludmalē.
"Es nezinu tādu variantu, kad dejotāji dejojuši smiltīs, jūras krastā, arī ūdenī. Mūs priecēs arī saulriets, jūras šalkoņa un visa vide. Principā vienīgā lielā tehniskā konstrukcija ir skatītāju vietas, pārējais viss ir ļoti, ļoti tuvu dabai un maksimāli netraucējot dabai būt tādai, kāda tā ir," saka Daņiļevičs.
Ideja, ka izrāde jārāda zem klajas debess, jo dabā tā vislabāk iederas – pieder režisoram Uģim Brikmanim. Dejotāji stāsta, ka šoreiz ļoti pietrūkst viņa iedvesmas vārdu, ko viņš tik trāpīgi spēja pateikt pirms katras izrādes, tomēr iestudējumā skanēs viņa balss.
"Bija tā, ka iepriekšējās izrādēs Uģis palūdza ierakstīt balsi, un te nu mēs esam, ka šajā izrādē piedalās Uģis ar savu gara spēku un skanēs arī viņa balss. Visu laiku mani nepamet tā sajūta, ka viņš ir tepat blakus. Tā kā "Mauglī" – mēs esam tepat blakus," atzīst Daņiļevičs.
Brikmaņa un Daņiļeviča personībām, viņu idejām un aizrautībai savulaik arī bija noteicošā loma, ka uzvedums izdevās tik emocionāli iedarbīgs, atzīst Edžus Arums. Viņš pats savukārt ir visa projekta idejas autors, pirms deviņiem gadiem sarīkojis pirmo izrādi, tolaik veltītu Limbažu tautas deju ansambļa "Katvari" 90.jubilejai.
"Agris piesaistīja vienā brīdī arī Uģi Brikmani, un viņš mūs aizveda pavisam citā dimensijā, un mēs pilnībā "atdevāmies" šiem diviem cilvēkiem, viņi mūs mīcīja kā mālus, un mēs no tā guvām ārkārtīgi lielu enerģiju. Man liekas – tā panākumu atslēga ir tā, ka tā mūsu enerģija nāca ārā pārpārēm no mūsu ķermeņiem un dvēseles, un katrs, kas mūs redzēja, aizrāvās līdzi. Un tas tā neuzspiesti, pašsaprotami auga," stāsta Arums.
Mēģinājumā Latvijas Radio sastapa Jāni no deju kolektīva "Zeperi", kurš dejojis arī pirmajā lielformāta uzvedumā 2010.gadā un atzīst to par ļoti aizkustinošu piedzīvojumu.
Šī gada uzvedums savukārt esot visizaicinošākais no visiem, jo smiltīs dejot ir ļoti specifiski. "Jādara ir viss, lai skatītājs neredzētu to, ka mums ir salīdzinoši grūtāk, nekā uz cietas grīdas dejot.
Tur ir priecīgas, jautras dejas, un tad ir karš un nāve, un tam visam ir jāizdzīvo cauri," norāda kolektīva "Zeperi" dejotājs Jānis.
Sandra Saltā no deju kolektīva "Daiļrade" atzīst, ka viņai ik reizi piedalīšanās šajā uzvedumā ir īpašs pārdzīvojums un aizkustinājums. "Šis ir kaut kas tik ļoti no "saknēm", ka mēs nevaram tā vispār nekad bez aizkustinājuma nodejot šo uzvedumu. It sevišķi vēl šobrīd, kad tas saistās ar mūsu režisoru tik ļoti. Jau tagad runājot, es jūtu, ka man viss iekšā dreb. Tas bija apbrīnojami, ka viņš vienmēr atrada tieši tos vārdus, kas bija vissvarīgākie, ko pirms izrādes pateikt. Tā kā šīs izrādes būs veltītas viņam."
Deju uzvedums "No zobena saule lēca" četrās izrādēs Vecāķu pludmalē būs skatāms piektdien, 24.augustā, un sestdien, 25.augustā.
