Jūnija otrajā pusē Mērijas Grīnbergas (vecākās) atmiņas piedāvā daudz skaistu mirkļu saistībā ar laiku, kad viņa kopā ar vīru Jāni Grīnbergu un abiem bērniem, Mēriju un Emanuelu, uzturējās Krievijā. Varam lasīt par vasaras rītu, kurā uzsākts brauciens uz Pēterburgu pajūgā, kuru pa ceļam svinīgi uzņem kādā ciemā. Tāpat Mērija atceras, kā pirmo reizi redzējusi Jāņu siera pagatavošanas procesu un kopā ar ģimeni baudījusi gardo svētku uzkodu. Neaizmirstamas ir Jāņu dienas priekšvakara svinības Dubrovā - strīpainos svārkos, krāšņā lakatā, vīram saņemot sveicienus un dāvanas Jāņu dienā. Tāpat iespējams iepazīties ar Mērijas izjusto aprakstu par Novgorodas baznīcu apskati un to, kā viņu iedvesmojušas un pārsteigušas šo dievnamu mākslinieciskās vērtības.
Dzīve & stils / Vēsture
Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, ''Mājturības un ārstniecības kalendārā 1933. gadam'' uzskaitīti 10 baušļi tūristiem.
Pirmdien, 22. jūnijā, Cēsīs tiek svinēta Latvijas Uzvaras diena, Cēsu kauju 101. gadadiena. Dienas ievērojamākais notikums ir vēsturnieku diskusija "Cēsu kauju starptautiskais un reģionālais konteksts".
Pirmdien, 22. jūnijā, Cēsīs tiks svinēta Latvijas Uzvaras diena, Cēsu kauju 101. gadadiena. Dienas ievērojamākais notikums būs vēsturnieku diskusija "Cēsu kauju starptautiskais un reģionālais konteksts", kuras tiešraidi no pulksten 10.30 varēs vērot arī LSM.lv.
Kā 1940. gadā notika padomju varas eksports uz Latviju? Kuros gaiteņos izlēma suverēnas valsts likteni? Un mūžīgais jautājums – vai Latvijai bija iespējams cits ceļš?
Jūnija sākums Grosvaldu ģimenes dzīvē šķietami ir diezgan mierīgs, bez plašām un straujām aktivitātēm; dzīve rit. Periodikā tiek reklamēts gan “Ilustrētais Žurnāls” ar Jāzepa Grosvalda gleznas “Parīzes nomale” reprodukciju, gan žurnāls “Taurētājs” ar viņa zīmējumiem no Bēgļu cikla. Ir skaidrs, ka mākslas vidē Džo tiek pieminēts un nekādi netiek aizmirsts.
Šodien aprit 80 gadi kopš Masļenku traģēdijas, kad 1940. gada 15. jūnijā, divas dienas pirms Latvijas okupācijas, Padomju Savienības karaspēka vienības veica vairākus uzbrukumus Latvijas Republikas robežsardzes objektiem Abrenes apriņķī.
“Aizvien biežāk notika liepājniekiem neizprotamas lietas – pazuda cilvēki. Vienīgi par to, ka pateikuši kaut ko, kas jaunajai varai nav paticis. Gada laikā tādu gadījumu skaits pilsētā sniedzās pāri trijiem simtiem.”
Mūsdienu liecības par 101. kilometru – nomaļām vietām, kur nokļuva gan slaisti, gan varai nevēlamie.
No 12. jūnija līdz 5. jūlijam liepu alejā iepretim Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) ēkai Brīvības bulvārī 32 būs apskatāma muzeja ārtelpas stendu izstāde “10 jautājumi vēlētājam. 1920-1990-2020”, informēja muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Imants Cīrulis.
Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, ''Saimniecības un veselības kalendārā 1929. gadam'' uzskaitīti 10 baušļi puķu kopējiem.
Tērvetes dabas parka teritorijā uzieti zemgaļu ugunskapi, un atradums devis jaunas atziņas par zemgaļu apbedīšanas tradīcijām 12.-13. gadsimtā. Sešos apbedījumos atrastas arī daudzas senlietas – bronzas važiņrotas, aproces, gredzeni, zobena maksts, tirgotāja svaru fragmenti un citas vērtības. Atklātais ugunskapu kapulauks apliecina, ka zemgaļiem, līdzīgi kā kuršiem, tolaik izplatītākais apbedīšanas veids bija mirušo kremācija.
Līdztekus tradicionālajām varas un opozīcijas partijām starpkaru Latvijas politikā neiztrūkstošas bija sīkpartijas ar populistisku ievirzi. Daudzas no tām nodibinājās īsi pirms vēlēšanām un pozicionēja sevi kā fundamentālu pretspēku pastāvošajai kārtībai. Politisko censoņu vidū bija arī “bezpartejiska kustība” – “Vislatvijas tautas sapulce”, par ko ironizējis karikatūrists Sergejs Civinskis.
Mājā Austrijā, kur 1889. gada 20. aprīlī piedzima nacistiskās Vācijas vadonis Ādolfs Hitlers, ierīkos policijas iecirkni. Ēkas pārbūvi veiks arhitektu konkursa uzvarētāja – vietējā kompānija “Marte.Marte”.
1920. gadā Latvijā cieņā bija sociālistiskas un revolucionāras idejas. Pat Latviešu zemnieku savienība, kas sevi pieteica kā labējo spēku virsvadītāju cīņā pret sociāldemokrātiem, bija gatava atbalstīt sociālistiskas idejas, ja tās solīja politiskas dividendes. Tomēr Satversmes sapulces vēlēšanu laikā bija divi politiskie spēki, kas konsekventi ieturēja konservatīvu līniju – Latvijas Kristīgi nacionālā partija un Bezpartejisko pilsoņu grupa.
Jaunākie
Interesanti
