Grosvaldu ģimenē marta pirmās trīs nedēļas aizritējušas regulārā savstarpējā saziņā, darbu un citu ikdienas jautājumu un problēmu gaismā, kā arī nekur nezūdošajās sērās par neseno Džo nāvi.
Dzīve & stils / Vēsture
Trešdien, 18. martā, apritēja 30 gadi kopš Augstākās Padomes vēlēšanām. Ja nebūtu šo vēlēšanu, kurās pārliecinoši uzvarēja Latvijas Tautas fronte, nebūtu 4. maija un Latvijas neatkarības atjaunošanas. Latvijas Televīzijas (LTV) žurnāliste Madara Līcīte uz sarunu aicināja Augstākās Padomes deputāti un 4. maija deklarācijas kluba prezidenti Veltu Čeboterenoku.
Pēc pusotra mēneša, 4. maijā, apritēs 30 gadu, kopš Augstākā padome nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Gaidot šo gadadienu, Latvijas Radio šoreiz stāsta par zīmīgiem Latvijas Radio raidījumiem un personībām, kas 80. gados sildīja Latvijas sabiedrībā briestošo Atmodas noskaņu.
Viens no Latvijas neatkarības atgūšanas procesa virzītājiem televīzijā bija raidījums “Labvakar”. Divi tā veidotāji - Jānis Šipkēvics un Ojārs Rubenis – dalās atmiņās par raidījuma tapšanu, cenzūru un viltībām, kā to apgāja.
Balvu "Gada vēsturnieks Latvijā 2019" ir ieguvis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, vēsturnieks Ēriks Jēkabsons, informēja Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrībā.
Neilgi pirms nacistiskās Vācijas bruņoto spēku [1] ienākšanas pilsētā (1941. gada 3. jūlijā) daudzi ebreji devās bēgļu gaitās uz Padomju Savienību, savukārt palikušie gandrīz visi gāja bojā nacistu represīvo iestāžu īstenotā holokausta laikā, kurā tika iznīcināti aptuveni 73 000 Latvijas ebreju. [2]
Vatikāns atvēris arhīvus par Otrā pasaules kara laika pāvestu Piju XII. Arhīvi piesaistījuši īpašu interesi. Pijs XII nereti ticis apsūdzēts par nestāšanos pretim nacistiskajai Vācijai par tās īstenoto holokaustu, kritiķi viņu dēvē par "Hitlera pāvestu". Pija XII aizstāvji argumentē, ka viņš strādāja aizkulisēs, ebrejiem dodot patvērumu baznīcās un klosteros.
Vatikāns atslepenojis dokumentus, kas saistīti ar pāvesta Pija XII darbu pagājušā gadsimta vidū. Vēsturnieki uzskata, ka tie ļaus labāk izprast katoļu baznīcas attieksmi pret nacistiskās Vācijas īstenoto holokaustu.
Daiņa Īvāna un Artūra Snipa raksts „Par Daugavas likteni domājot” 1986. gadā izraisīja sprādzienam līdzīgu efektu, panākot Daugavpils hidroelektrostacijas (HES) celtniecības apstādināšanu, kaut arī tai jau bija iztērēti miljoni. Daugavas augšteces gleznainie loki bija izglābti, bet līdzās tam tas bija ļoti svarīgs pagrieziena punkts visos tālākajos Atmodas procesos.
Kad 1918. gada 18. novembrī Tautas padome deklarēja Latvijas neatkarību, starp sanākušajiem valdīja vienprātība – jauno valsti veidos Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale. Bet kur tieši beidzas kultūrvēsturisko novadu un līdz ar to Latvijas ārējā robeža? Noslēdzoties Neatkarības karam, 1920. gadā Latvijai, tāpat kā virknei citu Eiropas valstu, bija jāatrod veids, kā nospraust precīzu valsts robežu.
Februāris – Grosvaldu ģimenei smagākais mēnesis, kas sācies ar dēla, mākslinieka Jāzepa Grosvalda zaudējumu, noslēdzas. Lai arī ārēji ar notikušo visgrūtāk ir samierināties Mamiņai – Marijai Grosvaldei, kuras pašterapija ir rakstīt garas, emocijām pilnas vēstules Oļģerdam un Margarētai, satriekta un apjukusi ir visa Grosvaldu ģimene – viņu dzīve vairāk nekad nebūs tāda kā līdz šim.
Pirms simt gadiem, 1920. gada 28. februārī, pirmais kuģis ar Imantas pulka karavīriem devās 25 000 kilometru tālajā ceļā no Vladivostokas uz Rīgu. Līdz gada beigām Latvijā no Tālajiem Austrumiem atgriezās vairāk nekā 2000 latviešu karavīru, kuri dienēja nacionālajās karaspēka daļās.
Viens no Aizputes simboliem ir Livonijas ordeņa pils, kuras mūris atainots arī pilsētas ģerbonī. Taču 800 gadu senā būve ir kritiskā stāvoklī un draud sabrukt. Beidzot ir izstrādāts konservācijas plāns, kura īstenošana vairākās kārtās varētu sākties šogad.
Februāris Grosvaldu dzimtai sākas ar traģēdiju – 1. februārī no spāņu gripas Parīzē mirst Jāzeps Grosvalds. Sākas sēru un skumju laiks, visas sekojošās telegrammas un vēstules ir tikai un vienīgi par šo traģisko notikumu. Ģimene ir satriekta, īpaši emocionāli sava jaunākā dēla nāvi uztver Mamiņa jeb Marija Grosvalde – viņa reizēm raksta pat vairākas vēstules dienā – garas, uz sīki aprakstītām lapām, atkailinātām emocijām un domu līkločiem – tā viņai ir kā terapija.
Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas” sākta jaunas ekspozīcijas izveide. Lai saprastu, kā izvērtēt vēstures mantojumu un kā parādīt Latvijas vēsturē nozīmīgo, bet neviennozīmīgo personību, ir veikts pētījums. 13. februārī diskusijā tika meklētas atbildes.
Jaunākie
Interesanti
