Dzīve & stils / Vēsture
Nogriezt bizes, lai būtu kā visām. Trīs stāsti par latviešu iedzīvošanos trimdā
Otrā pasaules kara beigās daudzi latvieši, glābjoties no padomju okupācijas, devās bēgļu gaitās. Latvieši bija spiesti iedzīvoties trimdā, taču daļai tas pa īstam neizdevās pat divās paaudzēs. Zuze Krēsliņa-Sila, kuras vecāki bēgļu gaitās devās uz Vāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV),  Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” atklāja, ka joprojām nejūtas piederīga nevienai no valstīm. Savukārt Mārtiņš Andersons, kura vecāki pēc Otrā pasaules kara savu dzīvi turpināja ASV, atzina, ka pašam šķiet – ja viņš nestāstītu, tad apkārtējie nezinātu par viņa latviešu izcelsmi. Aija Priedīte, kura četru gadu vecumā nonāca Zviedrijā, stāstīja, ka distanci starp iebraucējiem un vietējiem radījusi arī neizpratne par vēsturisko situāciju. 
Audriņu traģēdijas 80. gadadienā Rēzeknē notiek izstādes un zinātniskie lasījumi (papildināts)
Traģēdija Audriņos pirms 80 gadiem kļuva par vienu no baisākajiem nacistiskās Vācijas okupācijas laikā pastrādātajiem noziegumiem pret vietējiem civiliedzīvotājiem. Tolaik par izbēgušu sarkanarmiešu atbalstīšanu Audriņu ciems pilnībā nodedzināts, savukārt tā iedzīvotāji, tostarp arī sirmgalvji un bērni – nošauti. Pieminot traģiskos notikumus otrdien, 4. janvārī, Rēzeknē un tās apkārtnē aizvadīti vairāki pasākumi, izveidotas tematiskas izstādes un sarīkoti zinātniskie lasījumi.
«Tieksme pēc zināšanām». Krievu valodā iznākusi grāmata par skolu vēsturi Līvā-Libau-Libavā
Kad pirms diviem gadiem liepājniece Anna Protčenko bija tikko sākusi rakstīt šo grāmatu, viņa bija iecerējusi tikai vienu sējumu. Taču materiālu atradās negaidīti daudz, tāpēc “Стремление к свету” (“Tieksme pēc zināšanām”) vēsta par pilsētas mācību iestādēm līdz 1918. gadam, neatkarīgās Latvijas Republikas izveidošanas brīdim. XX gadsimta izglītības vēsture kļūs par otro sējumu.
Audriņu traģēdijai – 80. Kad nacisti likvidēja gandrīz visus nelielās Latgales sādžas iedzīvotājus
Otrā pasaules kara laikā Latvijas teritorija piedzīvoja divu okupācijas varu – Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas – represiju viļņus. Tās skāra dažādas iedzīvotāju grupas. Pirms 80 gadiem nelielā Latgales ciemā – Audriņos risinājās notikumi, kuru rezultātā gāja bojā teju visi šīs apdzīvotās vietas iedzīvotāji. Šoreiz stāsts par audriņiešiem un viņu traģēdiju.
#Grosvaldi1921. Margarēta Ziemassvētkos saņem cigarešu etviju
Decembra otrajā pusē periodiskie izdevumi turpina ziņot par aktuālajiem notikumiem Latvijas iekšpolitikā un ārpolitikā, tāpat arī saistībā ar Ziemassvētkiem un tajos paredzētajiem pasākumiem. Margarēta turpina izklaides programmu un arī aizvada svētkus, kuros bijis pat pārģērbies Ziemassvētku vecītis un elegantas dāvanas. Džo (1911) apraksta dienesta piedzīvojumus, izbauda treniņus, kas atgādina bērnībā spēlētus "kariņus", kā arī svētku brīvdienās dodas uz Latviju – pavada laiku ar ģimeni, apciemo dažādus draugus un paziņas, aicina tos pie sevis un pat dodas uz Lielupi slidot.
Libavas-Romnu dzelzceļam – 150. No uzplaukuma līdz… šodienai
Pirms pusotra gadsimta tika atklāta dzelzceļa līnija Libava-Košedari, kas piecus gadus vēlāk pēc apvienošanās ar vēl vienu līniju oficiāli pārvērtās jau par to pašu Libavas-Romnu dzelzceļu, ko kura sākās Libavas (Liepājas) straujā ekonomiskā izaugsme.
Mordehajs Nuroks. Cionists, kurš «izveidoja» Latvijas valdību
Decembrī aprit 95 gadi kopš sāka darbu Marģera Skujenieka vadītais Ministru kabinets. Politiskie pretinieki to dēvēja par “Nuroka valdību” – it kā tās “pelēkais kardināls” bijis rabīns un Saeimas deputāts Mordehajs Nuroks. Mīts par “aizkulišu ietekmi” ir viens no daudziem, kas saistīts ar šo cilvēku. Viņš bijis kopumā deviņu sasaukumu deputāts divu valstu parlamentos, viņu represēja padomju “orgāni” un viņš zaudēja ģimeni holokaustā. Par Mordehaju Nuroku Rus.lsm.lv sarunājās ar muzeja “Ebreji Latvijā” direktoru Iļju Ļenski.
Apritējuši simt gadu Jurijam Ņikuļinam, kurš bija… Rīgas mākslinieks un Valmieras goda pilsonis
Šomēnes, 18.decembrī, apritēja simt gadu, kopš dzimis dižais aktieris, klauns un unikāls cilvēks Jurijs Ņikuļins. Viņu mīlēja, šķiet, visi, un nepārsteidz, ka nesen Latvijā, domājot par jubileju, iznāca Ievas Požarskas grāmata latviešu valodā. Taču patiešām ir arī pavisam unikāli fakti, ar kuriem mūsu redakciju iepazīstināja bijusī Rīgas cirka direktore, vingrotāja Lolita Lipinska, un par to sakām viņai milzīgu paldies.
Šī diena vēsturē: Ar direktīvu nosaka valstiskā sintoisma izskaušanu Japānā
Viens no pirmajiem rietumvalstu okupācijas administrācijas soļiem Otrajā pasaules karā sakautajā Japānā bija 19. gs. otrajā pusē izveidotā t.s. valstiskā sintoisma izskaušana ar īpašu direktīvu 1945. gada 15. decembrī. Tas nozīmēja arī izskaust no publiskā diskursa priekšstatu par imperatora dievišķo dabu un japāņu nācijas izredzētību.
#Grosvaldi1921. Jāzeps ielūgts uz Ziemassvētku svinēšanu – bijusi pat eglīte un dažādas tukšas runas
Decembris aktīvs dažādās jomās – šķiet, ka noslēgusies diskusija par Latvijas nosaukumu franciski; prese raksta par Oļģerda tālākām aktivitātēm Latvijā (piemēram, Ūziņu biedrības nama atklāšanas apmeklēšana), kā arī par drīzo atgriešanos Parīzē un jaunajiem pienākumiem. Margarēta turpina ierasto aktīvo dzīvi, kas pilna mākslas, mūzikas, izklaižu un komplimentu. Tikmēr Jāzepam (1911) Vilkavišķos turpinās karadienesta dzīve, tai skaitā – svinēti Ziemassvētki pēc jaunā stila un saņemti ielūgumi, apciemot paziņas Mariampolē.
Svarīgākais šobrīd

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt