Sadaļas Sadaļas
Dzīve & stils / Vēsture
No Kurzemes vēstures. Apsveikumi Vasarsvētkos
Trešos nozīmīgākos kristīgās baznīcas svētkus latviski sauc par Vasarsvētkiem – tātad vienā vārdā ir gan vasara, gan svētki… Pirms Pirmā pasaules kara un pirmās republikas laikā bija pieņemts šajos svētkos apsveikt, sūtot atklātnes. Senlaicīgās kartītes no saviem krājumiem šajā publikācijā laipni atļāva izmantot Liepājas un Ventspils muzeji.
Atzīmē pedagoģes un politiķes Seiles 130. gadadienu 
Valerija Seile bija spilgta pedagoģe un politiķe, kura 20. gadsimta sākumā bija pirmā sieviete Latgalē ar augstāko pedagoģisko izglītību, vienīgā, kura piedalījās Latgales kongresa organizēšanā un norisē, izveidoja un vadīja Daugavpils Valsts skolotāju institūtu, palīdzēja trūcīgiem cilvēkiem. Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par šo  ieguldījumu Latvijas vēsturē, Rēzeknē tuvojoties sabiedriskās darbinieces 130 gadu jubilejai notiek dažādi pasākumi.
Kā padomju laikā apgāja liegumu izmantot tautas medicīnu
Lai gan padomju laikā tautas medicīna – tostarp vārdošana – bija aizliegta, cilvēki turpināja meklēt palīdzību pie dziedniekiem gan tradīcijas, gan pieraduma dēļ, gan arī tāpēc, ka ar klasiskās medicīnas līdzekļiem nesasniedza vēlamo rezultātu, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” pastāstīja folkloras pētnieks, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Aigars Lielbārdis.
Kā Latvijas armijā izskauda «ģedovščinu»
“Ģedovščina” jeb ārpusreglamenta attiecības Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) 90. gados sākotnēji tika izskaustas Zemessardzē, taču pilnībā tās izzuda līdz ar profesionālā dienesta ieviešanu, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Tautas frontes muzeja nodaļas organizētajā diskusijā „Varšavas blokam nē, NATO jā!” skaidroja atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube.
VIDEO: PSRS okupācijas karaspēks un Latvijas NBS veidošanās
Ceturtdien, 20. maijā notika Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Tautas frontes muzeja nodaļas organizēta diskusija „Varšavas blokam nē, NATO jā!”, kurā runāja par PSRS okupācijas karaspēka klātbūtni Latvijā (1940.–1941. g. un 1944.–1994. g.) un Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku veidošanu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā, informēja muzeja direktore Anna Zeibārte.
Izdota grāmata par militārajiem un politiskajiem notikumiem Latvijā Neatkarības kara laikā
Turpinot Latvijas valsts un Latvijas Nacionālā arhīva simtgades svinību laikā uzsākto publikāciju sēriju, vēsturnieki un arhīvisti izdevuši grāmatas „Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos” 3. daļu, informēja Latvijas Valsts vēstures arhīva pārstāve Anita Čerpinska. Grāmatas sastādītāji ir Latvijā atzīti vēsturnieki, vēstures doktori Ēriks Jēkabsons un Jānis Šiliņš.
#Grosvaldi1921. Par Grosvaldiem savā dienasgrāmatā skarbi ironizē rakstnieks Kārlis Ieviņš
Ar dienasgrāmatas ierakstiem par saviem ceļojumiem ārpus Stokholmas un vērojumiem par Legāciju un Grosvaldu ģimeni #Grosvaldi1921 atkal pievienojas rakstnieks un gleznotājs Kārlis Ieviņš. Ne mazāk interesanti vērojumi lasāmi Jāzepa Grosvalda 1911. gada dienasgrāmatā no viesošanās Londonā. Savukārt Margarēta savā dienasgrāmatā ironizē par ārsta izrakstītajām brillēm, kas saskanēs ar viņas dažiem sirmajiem matiem.
No Ventspils vēstures. Baterija atkal lūdz uguni
Ventspilī atvērts jauns militārā mantojuma tūrisma objekts – 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas tornis. Tas tika uzbūvēts un nodots ekspluatācijā pirms sākās karš un pirmajā kaujā iesaistījās 1941. gada jūnijā. Tornis ir viens no nedaudziem militārajiem objektiem, kas labi saglabājušies, un ar tā palīdzību var redzēt padomju armijas militārās koncepcijas attīstību no 1939. gada līdz 1994. gadam, kad no Latvijas tika izvests Krievijas karaspēks.
Kāda loma bija Abrenes konferencei Francijā ceļā uz Latvijas neatkarības atjaunošanu?
Trīsdesmit vienu gadu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pavisam droši var teikt, ka Abrenes konference, kas notika 1989. gada maijā Francijā latviešiem piederošā pilī "Abrene", bija pavērsiena brīdis Latvijas ceļā uz neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā. Abrenes konference bija notikums, kurā pirmo reizi oficiāli satikās Latvijas Tautas frontes pārstāvji un trimdas organizācijas. Šodien to sauc par lūzuma punktu, par pavērsienu ceļā uz pilnīgu Latvijas neatkarības atjaunošanu raidījumā “Globālais latvietis. 21 gadsimts” sacīja konferences dalībnieki.
Viļakā vēsturiskā ēkā izveido «Abrenes istabas»
Lai arī muzeju durvis apmeklētājiem aizvien ir slēgtas, Viļakā senlietu un retro motociklu kolekcijas īpašnieks nolēma daļu sava krājuma apvienot ekspozīcijā “Abrenes istabas”. Jaunā muzeja eksponāti vēsta par 1920.–1960. gadiem, kad Viļaka un tās apkārtne atradās Abrenes apriņķī.
Liepājā, kuras vairs nav, tagad palīdz atgriezties viedtālrunis
Galvenais, lai tālrunī būtu lietotne “3D ēkas Liepājā”, kuru izstrādājis Liepājas Digitālo inovāciju parks. Pagaidām pilsētas ainavā var ieraudzīt – gandrīz kā īstas – trīs ēkas, kuru jau sen vairs nav, taču katrai no tām bijusi svarīga loma ne tikai Liepājas vēsturē. Un izstrādātājiem ir lieli plāni.
No Kurzemes vēstures. Gavieze, stacija zudušajam dzelzceļam
Krievijas impērijas laikos no šejienes pa dzelzceļu veda maizi uz Libavas (Liepājas) ostu. Pirmās republikas laikā – pienu un cukurbietes no daudzām saimniecībām, Padomju laikā pasažieru vilcieni kursēja četras reizes dienā. Bet 1997. gadā vilcienu satiksme no Liepājas uz Priekuli un Vaiņodi tika slēgta. Kopš tā laika vairāk nekā pirms gadsimta celtās stacijas ēkas stāvoklis kļūst aizvien bēdīgāks…
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt