Dzīve & stils / Vēsture
#Grosvaldi1920. Vasara, Jāņu siers un svinības – ieskatāmies Mērijas atmiņās
Jūnija otrajā pusē Mērijas Grīnbergas (vecākās) atmiņas piedāvā daudz skaistu mirkļu saistībā ar laiku, kad viņa kopā ar vīru Jāni Grīnbergu un abiem bērniem, Mēriju un Emanuelu, uzturējās Krievijā. Varam lasīt par vasaras rītu, kurā uzsākts brauciens uz Pēterburgu pajūgā, kuru pa ceļam svinīgi uzņem kādā ciemā. Tāpat Mērija atceras, kā pirmo reizi redzējusi Jāņu siera pagatavošanas procesu un kopā ar ģimeni baudījusi gardo svētku uzkodu. Neaizmirstamas ir Jāņu dienas priekšvakara svinības Dubrovā - strīpainos svārkos, krāšņā lakatā, vīram saņemot sveicienus un dāvanas Jāņu dienā. Tāpat iespējams iepazīties ar Mērijas izjusto aprakstu par Novgorodas baznīcu apskati un to, kā viņu iedvesmojušas un pārsteigušas šo dievnamu mākslinieciskās vērtības.
#Grosvaldi1920. Mākslas pasaule piemin Džo. Mērija uzzina par brāļa nāvi
Jūnija sākums Grosvaldu ģimenes dzīvē šķietami ir diezgan mierīgs, bez plašām un straujām aktivitātēm; dzīve rit. Periodikā tiek reklamēts gan “Ilustrētais Žurnāls” ar Jāzepa Grosvalda gleznas “Parīzes nomale” reprodukciju, gan žurnāls “Taurētājs” ar viņa zīmējumiem no Bēgļu cikla. Ir skaidrs, ka mākslas vidē Džo tiek pieminēts un nekādi netiek aizmirsts.
Aprit 80 gadi kopš Masļenku traģēdijas
Šodien aprit 80 gadi kopš Masļenku traģēdijas, kad 1940. gada 15. jūnijā, divas dienas pirms Latvijas okupācijas, Padomju Savienības karaspēka vienības veica vairākus uzbrukumus Latvijas Republikas robežsardzes objektiem Abrenes apriņķī.
Tērvetē atrastie ugunskapi sniedz jaunas atziņas par zemgaļu tradīcijām
Tērvetes dabas parka teritorijā uzieti zemgaļu ugunskapi, un atradums devis jaunas atziņas par zemgaļu apbedīšanas tradīcijām 12.-13. gadsimtā. Sešos apbedījumos atrastas arī daudzas senlietas – bronzas važiņrotas, aproces, gredzeni, zobena maksts, tirgotāja svaru fragmenti un citas vērtības. Atklātais ugunskapu kapulauks apliecina, ka zemgaļiem, līdzīgi kā kuršiem, tolaik izplatītākais apbedīšanas veids bija mirušo kremācija.
Būs zili brīnumi! 1928. gada karikatūra par sīkpartiju centieniem iekļūt parlamentā
Līdztekus tradicionālajām varas un opozīcijas partijām starpkaru Latvijas politikā neiztrūkstošas bija sīkpartijas ar populistisku ievirzi. Daudzas no tām nodibinājās īsi pirms vēlēšanām un pozicionēja sevi kā fundamentālu pretspēku pastāvošajai kārtībai. Politisko censoņu vidū bija arī “bezpartejiska kustība” – “Vislatvijas tautas sapulce”, par ko ironizējis karikatūrists Sergejs Civinskis.
Hitlera dzimto māju pārbūvēs par policijas iecirkni
Mājā Austrijā, kur 1889. gada 20. aprīlī piedzima nacistiskās Vācijas vadonis Ādolfs Hitlers, ierīkos policijas iecirkni. Ēkas pārbūvi veiks arhitektu konkursa uzvarētāja – vietējā kompānija  “Marte.Marte”.
Likums un kārtība - konservatīvo vīzija Latvijai Satversmes sapulces laikā
1920. gadā Latvijā cieņā bija sociālistiskas un revolucionāras idejas. Pat Latviešu zemnieku savienība, kas sevi pieteica kā labējo spēku virsvadītāju cīņā pret sociāldemokrātiem, bija gatava atbalstīt sociālistiskas idejas, ja tās solīja politiskas dividendes. Tomēr Satversmes sapulces vēlēšanu laikā bija divi politiskie spēki, kas konsekventi ieturēja konservatīvu līniju – Latvijas Kristīgi nacionālā partija un Bezpartejisko pilsoņu grupa.
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt