Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Dzīve & stils / Vēsture
Stāsts par “Segodņa” (“Сегодня”, “Šodien) varēja kļūt par neoriģinālu vēstījumu par Rīgas laikrakstu-viendienīti krievu valodā mutuļojošo 1918. un 1919. gadu mijā. Par bezjēdzīgu piedzīvojumu pulciņam gados jaunu Latvijas žurnālistu, kas ar grūtībām savelk kopā galus, tomēr izlēmuši izdot savu avīzi.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Daudzi desmiti gadu pagājuši kopš deportācijām uz Sibīriju, bet vēl aizvien plašajos klajumos Krievijā tiek atrastas izsūtīto latviešu līdz šim nezināmu nometņu paliekas un mirušo atdusas vietas. Meklējot sava radinieka kapavietu, Rugāju iedzīvotājam Kārlim Brūveram izdevās atrast iepriekš neapzinātu izsūtīto latviešu nometnes vietu.
Ar plašām un daudzveidīgām norisēm sestdien savu simtgadi svinēs Latvijas Nacionālā bibliotēka. Svinību apmeklētājiem būs iespēja doties īpašās ekskursijās, nokļūt ikdienā nepieejamās "Gaismas pils" vietās, skatīties izstādes, klausīties koncertus, piedalīties spēlēs un piedzīvot vēl daudzus citus notikumus. Aktivitātes notiks visā ēkā, un ieeja pasākumā ir bez maksas.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Saglabājies laikraksta “Segodņa” (“Сегодня”, Šodien, 1919-1940) numuru komplekts un redakcijas sarakstes ar autoriem arhīvs ir unikāls materiāls visdažādāko zinātnes jomu pētniekiem – Latvijas un Krievijas vēstures, filozofijas un mākslas, filoloģijas, folkloristikas, atmiņas pētījumu. Rus.lsm.lv iztaujāja piecus Latvijas zinātniekus par darbu ar šo laikrakstu. Reti kurā no šīm sarunām netika pieminēts Latvijas pētnieka Jurija Abizova vārds.
Pirms simts gadiem, 1919.gada 26.augustā Rīgā notika reģionāla mēroga pretlieliniecisko spēku komandieru apspriede, kurā apsprieda kopīgas darbības plānus. Šajā sanāksmē Grāfa Kellera Rietumu brīvprātīgo korpusa komandieris Pāvels Bermonts-Avalovs piedāvāja plānu, kas paredzēja uzbrukumu Daugavpilij. Bermonta plāns, vācu karaspēka sadumpošanās Jelgavā, uzbrukumi latviešu komandantūrām un Lielbritānijas misijas telpām kļuva par priekšvēstnesi uzbrukumam Rīgai 1919.gada oktobrī.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919.gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Daugavpils cietoksnī līdzās mākslas galerijai “Baltais zirgs” atvērta pastāvīgā ekspozīcija, kas veltīta medicīnas vēsturei. Divās zālēs, kuru kopējā platība ir 250 kvadrātmetru, izvietots daudz priekšmetu, fotogrāfiju un dokumentu, kas vēsta par to, kā ārstēja cilvēkus pagājušajā gadsimtā un agrāk. Viena no zālēm pilnībā veltīta kontracepcijai.
Tikai pusotra mēneša – no idejas līdz dzīvai ķēdei, kas caurvij Lietuvu, Latviju un Igauniju. Tik īsā laikā tapa vērienīgā un nevardarbīgā protesta akcija Baltijas ceļš.
1919.gada 23.augustā Latvijas Tautas padome pieņēma “Likumu par pavalstniecību”, nosakot, kas veidos Latvijas tautu, un kā tajā neietilpstošie var tai pievienoties. Likums noteica piederību valstij, balstoties uz piederību teritorijai, nevis citiem kritērijiem.
Baltijas ceļa norises brīdī 1989.gada 23.augustā plkst.19 Latvijas Radio izskanēja Latvijas Tautas frontes (LTF) līdera Daiņa Īvāna iepriekš ierakstītā runa, ko, rokās sadevušies, savos radioaparātos klausījās vairāki simti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919.gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Jaunākie
Interesanti
