Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Dzīve & stils / Vēsture
Salaspils memoriālā jaunā ekspozīcija balstīta uz faktiem un mūsdienu vēsturnieku atziņām. Ekspozīcijas veidotāji norāda, ka tajā apgāž virkni padomju laika mītu. Tā ierīkota galerijā, ko iepriekš izmantoja tehniskām vajadzībām. Telpu remonts un ekspozīcijas izveide izmaksāja 300 tūkstoš eiro.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šajā dienā tieši pirms 100 gadiem sperts plats solis dzimumu līdztiesības virzienā. Lielbritānijā daļa sieviešu ar karaļnama piekrišanu drīkstēja balsot vēlēšanās. Lai gan pilnvērtīga vienlīdzība vēlēšanās panākta 10 gadus vēlāk, šis notikums ir ļoti būtisks dzimumu līdztiesības vēsturē.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
1918. gada 28. janvārī Petrogradā uz savu otro sesiju pulcējās Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP). Sapulces galvenais uzdevums bija pieņemt noteiktu pozīciju laikā, kad Brestļitovskā turpinājās Vācijas un Krievijas miera sarunas, bet lielinieki bija padzinuši demokrātiski ievēlēto Krievijas Satversmes sapulci. Šajā sesijā padome pieņēma vienu no vēsturiski nozīmīgākajiem dokumentiem savas pastāvēšanas vēsturē.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Latvijā esot pat vairāk nekā 60 ielas, bulvāri, laukumi, kuriem ir dots Brīvības vārds, bet tikai Valmierā ir Burkānciems un tajā esošā Brīvības iela. Šodien gan Burkānciema saistība ar šo dārzeni ir visai nosacīta, varbūt kāds arī vēl to savā piemājas dārzā audzē. Būtībā Burkānciems tagad ir viens no prestižiem Valmieras privātmāju rajoniem, kura galvenā iela ir Brīvības iela. Kāpēc tieši šai ielai dots Brīvības vārds, un kā radies Burkānciems?
Kad visur citur Otrais pasaules karš bija beidzies, Latvijā karš turpinājās. Vairāk nekā 100 000 kara bēgļu nevarēja atgriezties dzimtenē. Palikušajiem tika likvidētas šķiras, dibināti kolhozi un atņemti īpašumi. Padomju represiju galvenā iestāde "čeka" pēckara periodā apcietināja vēl vismaz 40 000 cilvēku. Karā pret viņiem atslēga bija – viņu prāts. Vienīgais, ko vēl atņemt.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Pirms 30 gadiem, 1988. gada 31. janvārī, Latvijas Televīzijā pirmoreiz bija skatāms raidījums «Labvakar», un tas ātri kļuva par sinonīmu tautas atmodai un neatkarības alkām. Raidījuma vadītāju nešķiramais trio – Edvīns Inkēns, Ojārs Rubenis un Jānis Šipkēvics –, caurskatot visu vairākus gadus krāto «Labvakar» materiālu arhīvu, šodien piedāvā savu tā laika sižetu izvēli. Tie būs ētērā trešdien, 31. janvārī, pulksten 21.20, LTV1 un vēlāk replay.lv , kad piedzīvosim leģendārā raidījuma «Labvakar» atgriešanos vienā īpašā jubilejas sērijā. Taču atmiņu ir daudz un vienā sērijā visas neietilpst. Piedāvājam jau tagad dažas tādas, ko labvakarieši uzskata par pieminēšanas vērtām.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
1918. gada 28. janvārī Petrogradā uz savu otro sesiju pulcējās Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP). Šajā sesijā padome pieņēma vienu no vēsturiski nozīmīgākajiem dokumentiem savas pastāvēšanas vēsturē. 30. janvāra rezolūcijā LPNP deklarēja, ka Latvijai ir jābūt apvienotai, demokrātiskai un neatkarīgai republikai.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
29.janvāris Skrundā ir īpaša diena. Mastā uzvijas Latvijas valsts karogs un tiek svinēta Karoga diena. Pirms 99 gadiem šī bija diena, kad pulkveža Oskara Kalpaka vīri pirmo reizi Skrundas kaujā uzvarēja lieliniekus, kas apdraudēja nesen iegūto Latvijas neatkarību. Šodien tā ir svētku diena, kad jaunieši izzina vēsturi sacensībās, ir gājiens un daudz pateicības vārdu kalpakiešiem.
Viltotāji tiks nošauti – tieši tik skarbi uzraksti bija lasāmi uz apgrozībā esošām naudas zīmēm pirms 100 gadiem. Simt gadu laikā Latvijā apgrozībā bijuši vairāki desmiti dažādu valstu un valdību banknošu un monētu. Naudai mūsu valstī nudien ir ļoti raiba vēsture – 100 gadu laikā Latvijā apgrozībā bijuši vairāki desmiti dažādu valstu un valdību banknošu un monētu.
1918. gada 18. janvārī Vācijas delegācija Krievijai darīja zināmas savas teritoriālās prasības, pieprasot plašus apgabalus austrumos, tai skaitā Krievijas Baltijas provinces. Pēc nepilnām divām nedēļām 1918. gada 28. janvārī Stokholmā dzīvojošais vācbaltiešu muižnieks Heinrihs fon Štriks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873–1938) iesniedza Padomju Krievijas pārstāvim Zviedrijā Vaclavam Vorovskim (1871–1923) Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes bruņniecības neatkarības deklarāciju. Vācbaltu muižniecība pārmeta Krievijai 1721. gadā noslēgtā Nīštates miera līguma noteikumu pārkāpšanu.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti