Dzīve & stils / Vēsture
Aprit 30 gadi kopš Augstākās Padomes vēlēšanām. Saruna ar Veltu Čeboterenoku
Trešdien, 18. martā, apritēja 30 gadi kopš Augstākās Padomes vēlēšanām. Ja nebūtu šo vēlēšanu, kurās pārliecinoši uzvarēja Latvijas Tautas fronte, nebūtu 4. maija un Latvijas neatkarības atjaunošanas. Latvijas Televīzijas (LTV) žurnāliste Madara Līcīte uz sarunu aicināja Augstākās Padomes deputāti un 4. maija deklarācijas kluba prezidenti Veltu Čeboterenoku.
Otrā pasaules kara laika pāvesta Pija XII arhīvu atvēršana raisa īpašu interesi
Vatikāns atvēris arhīvus par Otrā pasaules kara laika pāvestu Piju XII. Arhīvi piesaistījuši īpašu interesi. Pijs XII nereti ticis apsūdzēts par nestāšanos pretim nacistiskajai Vācijai par tās īstenoto holokaustu, kritiķi viņu dēvē par "Hitlera pāvestu". Pija XII aizstāvji argumentē, ka viņš strādāja aizkulisēs, ebrejiem dodot patvērumu baznīcās un klosteros.
Vatikāns atslepeno pāvesta Pija XII laika dokumentus
Vatikāns atslepenojis dokumentus, kas saistīti ar pāvesta Pija XII darbu pagājušā gadsimta vidū. Vēsturnieki uzskata, ka tie ļaus labāk izprast katoļu baznīcas attieksmi pret nacistiskās Vācijas īstenoto holokaustu.
Raksts, kas 1986. gadā apturēja Daugavpils HES celtniecību
Daiņa Īvāna un Artūra Snipa raksts „Par Daugavas likteni domājot” 1986. gadā izraisīja sprādzienam līdzīgu efektu, panākot Daugavpils hidroelektrostacijas (HES) celtniecības apstādināšanu, kaut arī tai jau bija iztērēti miljoni. Daugavas augšteces gleznainie loki bija izglābti, bet līdzās tam tas bija ļoti svarīgs pagrieziena punkts visos tālākajos Atmodas procesos.
Liellatvija vai Mazlatvija? Valsts robežu noteikšana 1920. gadā
Kad 1918. gada 18. novembrī Tautas padome deklarēja Latvijas neatkarību, starp sanākušajiem valdīja vienprātība – jauno valsti veidos Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale. Bet kur tieši beidzas kultūrvēsturisko novadu un līdz ar to Latvijas ārējā robeža? Noslēdzoties Neatkarības karam, 1920. gadā Latvijai, tāpat kā virknei citu Eiropas valstu, bija jāatrod veids, kā nospraust precīzu valsts robežu.
#Grosvaldi1920. Februārim beidzoties, Grosvaldi cenšas sadzīvot ar Jāzepa nāvi
Februāris – Grosvaldu ģimenei smagākais mēnesis, kas sācies ar dēla, mākslinieka Jāzepa Grosvalda zaudējumu, noslēdzas. Lai arī ārēji ar notikušo visgrūtāk ir samierināties Mamiņai – Marijai Grosvaldei, kuras pašterapija ir rakstīt garas, emocijām pilnas vēstules Oļģerdam un Margarētai, satriekta un apjukusi ir visa Grosvaldu ģimene – viņu dzīve vairāk nekad nebūs tāda kā līdz šim.
Centīsies glābt Aizputes ordeņa pili
Viens no Aizputes simboliem ir Livonijas ordeņa pils, kuras mūris atainots arī pilsētas ģerbonī. Taču 800 gadu senā būve ir kritiskā stāvoklī un draud sabrukt. Beidzot ir izstrādāts konservācijas plāns, kura īstenošana vairākās kārtās varētu sākties šogad.
#Grosvaldi1920. Februāris dzimtā sākas ar traģēdiju – mirst Jāzeps Grosvalds
Februāris Grosvaldu dzimtai sākas ar traģēdiju – 1. februārī no spāņu gripas Parīzē mirst Jāzeps Grosvalds. Sākas sēru un skumju laiks, visas sekojošās telegrammas un vēstules ir tikai un vienīgi par šo traģisko notikumu. Ģimene ir satriekta, īpaši emocionāli sava jaunākā dēla nāvi uztver Mamiņa jeb Marija Grosvalde – viņa reizēm raksta pat vairākas vēstules dienā – garas, uz sīki aprakstītām lapām, atkailinātām emocijām un domu līkločiem – tā viņai ir kā terapija.
Jaunākie
Interesanti