9. un 10. novembrī Pārdaugavā norisināsies Bermontiādes vēsturei veltītas pastaigas kopā ar vēsturnieku Kārli Silu, kurš ir bijis viens no autoriem LSM.lv iespaidīgajam multimediālajam vēstures atspoguļošanas ciklam #LV99plus. Pastaigā būs iespēja apmeklēt vietas, kur tieši pirms 100 gadiem norisinājās izšķirošie notikumi, Latvijas armijai atbrīvojot Pārdaugavu.
Dzīve & stils / Vēsture
Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919. gada 11. novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis. Ar to apbalvots arī mācītājs Pēteris Apkalns – arī viņa stāsts pašlaik skatāms Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem.
Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919. gada 11. novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis. Šoreiz sērijā par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem trešais stāsts – par Albertu Ameriku, vienīgo trimdas "Lāčplēsi", kurš atgriezās Latvijā.
Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919. gada 11. novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Digitālais projekts #Grosvaldi1919 ik nedēļu vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem.
Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919. gada 11. novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis. Viena no trim ordeņa kavalierēm sievietēm ir Elza Žiglevica. Par viņu Latvijas Radio stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieki Arnis Strazdiņš un Mārtiņš Vāveris.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Pirms simt gadiem, 1919. gada oktobra beigās un novembra sākumā, latviešu strēlnieku padomju divīzija piedalījās niknās kaujās pret ģenerāļa Antona Deņikina armiju. Latviešu “sarkanajiem” strēlniekiem bija svarīga loma šīs krievu “balto” armijas sakaušanā, kura strauji tuvojās Maskavai.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919.gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Latvijas Neatkarības kara (1918–1920) norisēs ārkārtīgi svarīga loma bija ne tikai latviešiem, bet arī citu Latvijā dzīvojošo tautību pārstāvjiem. 1920. gadā Latvijā dzīvoja 91 tūkstotis krievu, 79 tūkstoši ebreju, 66 tūkstoši baltkrievu, 58 tūkstoši vāciešu un 52 tūkstoši poļu. Mazākumtautības bija pārstāvētas gan Latvijas Tautas padomē, gan Latvijas Pagaidu valdībā (vairāki minoritāšu pārstāvji ieņēma ministru un ministru biedru posteņus, kā arī pildīja Valsts kontroliera pienākumus).
Izraēlas arheologi atrakuši Austrumromas impērijas laika baznīcu, kas bijusi veltīta kādam slavenam moceklim, kura vārds gan nav zināms. Tā atklāta netālu no Jeruzalemes pēc trīs gadus ilga arheologu darba.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Zemapziņā pārmantotas bailes. Tā lēmumu piekrist sadarbībai ar Valsts drošības komiteju (VDK), skaidro literatūrzinātnieks, bijušais Augstākās Padomes (AP) deputāts, Latvijas Tautas frontes (LTF) iknedēļas izdevuma “Atmoda” krievu valodā un iknedēļas izdevuma “Балтийское время” (Baltijas laiks) redaktors Aleksejs Grigorjevs. Viņa vārds pēc VDK aģentu kartotēkas publiskošanas pērnā gada decembrī tika atrasts čekas aģentu sarakstā.
Jaunākie
Interesanti
