Dzīve & stils / Vēsture
Apmeklētājus muzejā parasti gaida pastāvīgās ekspozīcijas un izstādes. Taču tajās ir tikai neliela daļa priekšmetu no muzeja krājuma, pārējie atrodas glabātavās, un tajās vienkārši tāpat nevar iekļūt. Tomēr Rus.lsm.lv Liepājas muzeja darbinieces izvadāja nelielā ekskursijā.
Trešos nozīmīgākos kristīgās baznīcas svētkus latviski sauc par Vasarsvētkiem – tātad vienā vārdā ir gan vasara, gan svētki… Pirms Pirmā pasaules kara un pirmās republikas laikā bija pieņemts šajos svētkos apsveikt, sūtot atklātnes. Senlaicīgās kartītes no saviem krājumiem šajā publikācijā laipni atļāva izmantot Liepājas un Ventspils muzeji.
Valerija Seile bija spilgta pedagoģe un politiķe, kura 20. gadsimta sākumā bija pirmā sieviete Latgalē ar augstāko pedagoģisko izglītību, vienīgā, kura piedalījās Latgales kongresa organizēšanā un norisē, izveidoja un vadīja Daugavpils Valsts skolotāju institūtu, palīdzēja trūcīgiem cilvēkiem. Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par šo ieguldījumu Latvijas vēsturē, Rēzeknē tuvojoties sabiedriskās darbinieces 130 gadu jubilejai notiek dažādi pasākumi.
Lai gan padomju laikā tautas medicīna – tostarp vārdošana – bija aizliegta, cilvēki turpināja meklēt palīdzību pie dziedniekiem gan tradīcijas, gan pieraduma dēļ, gan arī tāpēc, ka ar klasiskās medicīnas līdzekļiem nesasniedza vēlamo rezultātu, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” pastāstīja folkloras pētnieks, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Aigars Lielbārdis.
“Ģedovščina” jeb ārpusreglamenta attiecības Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) 90. gados sākotnēji tika izskaustas Zemessardzē, taču pilnībā tās izzuda līdz ar profesionālā dienesta ieviešanu, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Tautas frontes muzeja nodaļas organizētajā diskusijā „Varšavas blokam nē, NATO jā!” skaidroja atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Ceturtdien, 20. maijā notika Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Tautas frontes muzeja nodaļas organizēta diskusija „Varšavas blokam nē, NATO jā!”, kurā runāja par PSRS okupācijas karaspēka klātbūtni Latvijā (1940.–1941. g. un 1944.–1994. g.) un Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku veidošanu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā, informēja muzeja direktore Anna Zeibārte.
Turpinot Latvijas valsts un Latvijas Nacionālā arhīva simtgades svinību laikā uzsākto publikāciju sēriju, vēsturnieki un arhīvisti izdevuši grāmatas „Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos” 3. daļu, informēja Latvijas Valsts vēstures arhīva pārstāve Anita Čerpinska. Grāmatas sastādītāji ir Latvijā atzīti vēsturnieki, vēstures doktori Ēriks Jēkabsons un Jānis Šiliņš.
Ar dienasgrāmatas ierakstiem par saviem ceļojumiem ārpus Stokholmas un vērojumiem par Legāciju un Grosvaldu ģimeni #Grosvaldi1921 atkal pievienojas rakstnieks un gleznotājs Kārlis Ieviņš. Ne mazāk interesanti vērojumi lasāmi Jāzepa Grosvalda 1911. gada dienasgrāmatā no viesošanās Londonā. Savukārt Margarēta savā dienasgrāmatā ironizē par ārsta izrakstītajām brillēm, kas saskanēs ar viņas dažiem sirmajiem matiem.
Ventspilī atvērts jauns militārā mantojuma tūrisma objekts – 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas tornis. Tas tika uzbūvēts un nodots ekspluatācijā pirms sākās karš un pirmajā kaujā iesaistījās 1941. gada jūnijā. Tornis ir viens no nedaudziem militārajiem objektiem, kas labi saglabājušies, un ar tā palīdzību var redzēt padomju armijas militārās koncepcijas attīstību no 1939. gada līdz 1994. gadam, kad no Latvijas tika izvests Krievijas karaspēks.
Trīsdesmit vienu gadu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pavisam droši var teikt, ka Abrenes konference, kas notika 1989. gada maijā Francijā latviešiem piederošā pilī "Abrene", bija pavērsiena brīdis Latvijas ceļā uz neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā. Abrenes konference bija notikums, kurā pirmo reizi oficiāli satikās Latvijas Tautas frontes pārstāvji un trimdas organizācijas. Šodien to sauc par lūzuma punktu, par pavērsienu ceļā uz pilnīgu Latvijas neatkarības atjaunošanu raidījumā “Globālais latvietis. 21 gadsimts” sacīja konferences dalībnieki.
Lai arī muzeju durvis apmeklētājiem aizvien ir slēgtas, Viļakā senlietu un retro motociklu kolekcijas īpašnieks nolēma daļu sava krājuma apvienot ekspozīcijā “Abrenes istabas”. Jaunā muzeja eksponāti vēsta par 1920.–1960. gadiem, kad Viļaka un tās apkārtne atradās Abrenes apriņķī.
Galvenais, lai tālrunī būtu lietotne “3D ēkas Liepājā”, kuru izstrādājis Liepājas Digitālo inovāciju parks. Pagaidām pilsētas ainavā var ieraudzīt – gandrīz kā īstas – trīs ēkas, kuru jau sen vairs nav, taču katrai no tām bijusi svarīga loma ne tikai Liepājas vēsturē. Un izstrādātājiem ir lieli plāni.
Krievijas impērijas laikos no šejienes pa dzelzceļu veda maizi uz Libavas (Liepājas) ostu. Pirmās republikas laikā – pienu un cukurbietes no daudzām saimniecībām, Padomju laikā pasažieru vilcieni kursēja četras reizes dienā. Bet 1997. gadā vilcienu satiksme no Liepājas uz Priekuli un Vaiņodi tika slēgta. Kopš tā laika vairāk nekā pirms gadsimta celtās stacijas ēkas stāvoklis kļūst aizvien bēdīgāks…
Par biblioklasmu dēvē mērķtiecīgu grāmatu iznīcināšanu to satura dēļ. Spilgtākais biblioklasma piemērs ir grāmatu sārti, kuri uzliesmoja Vācijā, kad tur pie varas bija nākuši nacisti. Viss sākās ar Berlīnes Seksualitātes izpētes institūta bibliotēkas un arhīva publisku dedzināšanu 1933. gada 10. maijā.
Jaunākie
Interesanti
