Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Dzīve & stils / Vēsture
Līdz šim ilgākais laiks, lai ievēlētu Valsts prezidentu, ir bijis nepieciešams 2. un 3. Saeimai. Tikai pēc desmit balsojumiem trīs sēdēs 1927. gada 8. aprīlī Valsts prezidenta amatu ieguva Gustavs Zemgals, vēstīja “LV portāls”.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, ''Mājturības un ārstniecības kalendārā 1933. gadam'' uzskaitīta virkne noderīgu padomu.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde uzsākusi pieminekļa statusa atjaunošanas procesu Atašienes pilskalnam, vēstīja Latvijas Televīzija.
Ceturtdien, 23. maijā, Babītes novada Piņķos pieminēja pirms 100 gadiem notikušo kauju par Rīgu. Tā bija viena no pirmajām nozīmīgajām kaujām, ko Neatkarības karā izcīnīja Latvijas Pagaidu valdības bruņotie spēki.
Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, L. Audzes "Mājturības kalendārā 1937. gadam" uzskaitīti noteikumi teātra un koncerta apmeklētājiem.
Pēc Rīgas atbrīvošanas 1919. gada 22. maijā sākās plašas represijas pret komunistu režīma aktīvistiem un atbalstītājiem. Daudzus no viņiem nogalināja. Precīzs bojā gājušo skaits gan nav zināms – dažādos avotos atrodami ļoti atšķirīgi skaitļi – no 174 (šādu skaitli 1924. gadā liecībā tiesai minēja Rīgas Žandarmērijas priekšnieks Herberts Persijs Trukharts) līdz pat 4–5 tūkstošiem cilvēku (sociāldemokrātu un komunistu aplēses). Masveida nāvessodi Rīgā tika pārtraukti 1919. gada jūnija sākumā pēc Sabiedroto valstu (Lielbritānijas, Francijas un ASV) pārstāvju iejaukšanās.
23. maijā Valmierā sākas un visu nedēļas nogali noritēs atceres pasākumi par godu simtajai gadadienai, kopš pilsēta atbrīvota no lieliniekiem. Šie notikumi ir saistāmi arī ar Cēsu skolnieku rotas izveidi, kuras pamats bija Valmieras skolnieku brīvprātīga iesaistīšanās kaujas un pašaizsardzības vienībās; vēlāk jau šī skolnieku rota kļuva par regulārā karaspēka daļu, kas piedalījās arī Cēsu kaujās. Cēsu kaujas tiek uzskatītas par būtisku pagriezienu Latvijas brīvības cīņās. Jūnijā ar plašiem pasākumiem to simtgadi atzīmēs Cēsīs.
Svešumā Valdemārs Ģinters gadiem ilgi makā glabāja sarkalbaltsarkano karodziņu, kas tagad atgriezies dzimtenē un nonācis viņa bijušajā darba vietā - Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM). Bijušā muzeja direktora ģimene LNVM atdāvinājusi vērtīgus dokumentus un lietas, kā arī simtiem unikālu, krāsainu diapozitīvu, kas tapuši pirms 75 gadiem. Tajos iemūžināti muzeja priekšmeti, kuri pēc nacistu iestāžu rīkojuma bija jāevakuē uz Vāciju.
Pirms simts gadiem, 1919. gada 22. maijā, vācbaltiešu, latviešu un krievu apvienotie spēki atbrīvoja Rīgu no komunistiem, kuri Latvijas galvaspilsētā bija valdījuši četrarpus mēnešus. Rīgas atbrīvošana bija viena no sava laika spīdošākajām militārajām operācijām. Tās rezultātā sabruka Padomju Latvija, un uz divdesmit gadiem tika likvidēta Latvijas komunistiskās attīstības alternatīva. Lielākā daļa sarkanarmiešu atkāpšanās laikā dezertēja. Arī komunistiskās partijas biedru lielākā daļa kaut kur nozuda, bet Pētera Stučkas vadītās padomju valdības komisāri ātrvilcienā steidzās uz Rēzekni, lai pēc tam dotos tālāk uz Krieviju.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, ''Mājsaimniecības kalendārā 1923. gadam'' minēti padomi dārzkopjiem.
Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, ''Zīslaka Kurzemes un Vidzemes laika grāmatā 1904. gadam'' sniegti padomi, kā uzturēt veselību.
Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, ''Mājturības un ārstniecības kalendārā 1933. gadam'' uzskaitīti 10 baušļi tūristiem.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Tiem, kas ir piedzīvojuši 80. gadu nogales deficītu, tukšos veikalus un nebeidzami garas rindas vai 90. gadu sākuma nabadzību, badu iedomāties droši vien ir vieglāk. Tomēr situācija, kāda valdīja Latvijā pirms simt gadiem, 1919. gadā, bija daudzkārt sliktāka. 1919. gada maija sākumā Rīgā tika fiksēti vairāki veselu ģimeņu bada nāves gadījumi. Nepietiekošs uzturs veicināja noziedzības un slimību epidēmiju izplatību. Bada pārvarēšana neizbēgami kļuva par vienu no svarīgākajiem (varbūt pat svarīgāko) valdošās varas izaicinājumiem. Galu galā - Latvijas Neatkarības karā (1918–1920) uzvarēja tā puse, kura spēja pabarot iedzīvotājus.
Jaunākie
Interesanti