Dzīve & stils / Vēsture
#Grosvaldi1919. Mērijas Ziemassvētki Krievijā – sveces dega visu nakti
1919. gads tuvojas noslēgumam. Kāds tas bijis Grosvaldu dzimtai? Gads sācies ar bēgšanu no lielinieku ieņemtās Rīgas un sava dzimtas nama Teātra bulvārī 2. Dramatiskais Neatkarības karš Latvijā turpinājās. Visi Grosvaldi iesaistījās jaunās Latvijas topošajā ārlietu dienestā – Londonā, Stokholmā, Parīzē. Pēc Mezopotāmijas ekspedīcijas Britu armijas sastāvā ģimenes klēpī ir atgriezies Džo jeb mākslinieks Jāzeps Grosvalds. Decembrī darbību izbeidz Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē, bet darbs pie Latvijas atzīšanas de iure tiks turpināts. Margarēta Grosvalde savā sirdī nēsā neatbildētas mīlestības jūtas.
Latvijas un Polijas alianse - pēdējais solis pirms Latgales atbrīvošanas
Pirms simt gadiem, 1919. gada 30. decembrī, Rīgā tika noslēgts Latvijas un Polijas militārās sadarbības līgums. Šo līgumu parakstīja Latvijas armijas Virspavēlnieks Jānis Balodis, štāba priekšnieks Pēteris Radziņš un Polijas armijas pārstāvis Aleksandrs Miškovskis. Minētais līgums kļuva par pamatu sekmīgajai Latgales atbrīvošanas operācijai, kas sākās jau 1920. gada 3. janvārī un nepilna mēneša laikā noslēdzās ar Latvijas austrumu daļas atbrīvošanu no Krievijas Sarkanās armijas.
Pēdējā osta ceļā uz «fāterlandi». Kā vācieši aizbrauca no Liepājas
“Tanī pašā laikā nāca Hitlera vēstījums par vāciešu repatriāciju. Vietējie vācieši bija spārnos. Tiklīdz mūsu valdība bija devusi savu principiālo piekrišanu vācu aizceļošanai, tie drudžaini sāka likvidēt savas iedzīves, izsludinot laikrakstos savu mantu izpārdošanu. Sākās pārējo iedzīvotāju interese un uzpirkšanas drudzis. Vācu dzīvokļos no rīta līdz vakaram plūda pircēju rindas, gan turīgo, gan nabadzīgāko aprindu ļaudis. Pirka mēbeles, traukus, grāmatas un citus sīkumus. Sākumā cenas bija zemas, jo piedāvājumi bija lieli, un vācieši bija informēti, ka līdz varēšot ņemt vienīgi rokas bagāžu.” Šādu ierakstu Liepājas muzeja dibinātājs un direktors Jānis Sudmalis savā dienasgrāmatā izdarījis 1939. gada oktobrī.
«Tava kartiņa būs uz visiem stūriem». Intervija ar Arvīdu Ulmi
Laiks, kad par ieročiem tika uzskatīti burti, dziesmas un dzejoļi, sev līdzi nes “čekas maisus”. Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme atskatās uz laiku, kad daudzi “apdubļoti” ar čekas aģentu kartītēm un kad glābiņš no došanās uz Černobiļu ir iebēgšana Tērvetes dižsilā. Bijušais Augstākās Padomes deputāts, kura vārds arī ir atrodams Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkā, ir pārliecināts, ka šie dokumenti nav nejauši atstāti.
PSRS mašīnrakstītāja «dāvana» un lielā spiegu prāva Rēzeknē 1928. gadā
Ik pa laikam dažādās pasaules valstīs aktualizējas spiegošana. Arī starpkaru periodā šis temats periodiski nokļuva sabiedrības un vietējo mediju uzmanības centrā, tostarp Latvijā. Pēckara apstākļos viena no būtiskākajām problēmām bija kārtības ieviešana uz Latvijas un Padomju Krievijas robežas. Neskatoties uz 1920. gada 11. augustā oficiāli noslēgto robežlīgumu, turpmākajos gados notika vairāki starpgadījumi, kuri nereti skāra arī Latvijas nacionālās drošības intereses. 1927. gada oktobrī Latgales un visas Latvijas sabiedrības mierīgo ikdienas dzīvi satricināja ziņa par plaša mēroga spiegošanu Padomju Savienības labā.
Lestenē piemin Ziemassvētku kaujas
23. decembris – diena, kas mūslaikos asociējas ar līksmu kopābūšanu un gatavošanos svētkiem, pirms 75 gadiem daudziem latviešu vīriem un zēniem pagāja sasalušos ierakumos, ložu un granātu ielenkumā. Tie, kas izdzīvoja un par Ziemassvētku kaujās pieredzēto spēj pastāstīt vēl šodien, saka – toreiz prātā bijusi tikai viena doma – nosargāt.
«Pazudušā karavīra atmiņas» stāsta par skrundenieka pieredzi Otrajā pasaules karā
“Pazudušā karavīra atmiņas” ir grāmata ne tikai par viena karavīra piedzīvoto Otrajā pasaules karā, bet stāsts par nozīmīgu posmu Latvijas vēsturē, kad daudzi latvieši par savu zemi cīnījās vācu pusē. Tās autors skrundenieks Jānis Blūms atmiņas sācis rakstīt vēl padomju gados, lai tās saglabātu dzimtas arhīvā. Tomēr vairāku cilvēku rosināts un ar viņu atbalstu atmiņas nu nodevis ikviena interesenta rokās.
Bez maksas un dzimtajā valodā. Kā Latvija pirms 100 gadiem izveidoja unikālu skolu sistēmu
1919. gadā Latvijā, vēl pirms Neatkarības kara beigām, tika izveidota jauna skolu sistēma. Tā katram bērnam garantēja bezmaksas izglītību, turklāt – dzimtajā valodā. “Ja runājam par demokrātiju, tad tika maksimāli pilnīgi ņemtas vērā visu iedzīvotāju intereses,” LSM.lv skaidro vēstures doktore Irēna Saleniece. Latvijas pieredze ir tam laikam tikpat kā unikāla no likumdošanas viedokļa. Likumi, kas bija šīs sistēmas pamatā, stājās spēkā tieši pirms simt gadiem.
Par Valmieras komjauniešu prāvu 1919. gadā arvien daudz nezināmā
Šajā dienā pirms 100 gadiem Valmierā risinājās kāds traģisks notikums, kas liecina, cik sarežģīts un pretrunīgs bija laiks, kad veidojās jaunā Latvijas valsts. Šajā dienā izpildīts kara tiesas piespriestais nāves sods 11 jauniem cilvēkiem – tā sauktajiem 11 Valmieras komjauniešiem. Viņu vidū bija arī sešas sievietes, jaunākajai bija tikai 16 gadi. Padomju gados šis notikums bija ideoloģiski pateicīgs, lai veidotu leģendu par 11 Valmieras varoņiem. Kas bija šie jaunie cilvēki? 
Jaunākie
Interesanti