Dzīve & stils / Vēsture
«Jāpaklausās, ko amerikānis saka» jeb Rietumu raidstaciju nozīme dzelzs priekškara sairšanā
4. maijā apritēs 30 gadu, kopš Augstākā Padome nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Gaidot šo gadadienu, Latvijas Radio turpina stāstīt par mediju lomu ceļā uz brīvību. Sava nozīme bija arī “naidīgajām radiobalsīm” - tā padomju laikā mēdza dēvēt Rietumu raidstacijas, kas klausītājiem aiz dzelzs priekškara translēja ziņas no brīvās pasaules un apšaubīja padomju propagandas potēto informāciju. Par spīti padomju varas centieniem slāpēt šos radio signālus, gan “Amerikas balss”, gan “Radio Brīvā Eiropa” un citas Rietumu radio stacijas slepus skanēja daudzās mājās.
«Vienvīra» un «divvīru» frakcijas. Karikatūra izgaismo Saeimas sadrumstalotību 1928.gadā
Pagājušā gadsimta 20. gados tapušais karikatūrista Sergeja Civinska darbs "Pie Bābeles torņa" ironiski ataino tolaik valdošo politisko situāciju, kad teju katra sabiedrības grupa centās panākt savu pārstāvju ievēlēšanu varas institūcijās. Sākotnēji kandidātu sarakstu iesniegšanai atlika savākt vien 100 parakstu, tikai vēlāk ieviesa arī prasību iemaksāt 1000 latu drošības naudu.
#Grosvaldi1920. Marija Grosvalde noraizējusies par Oļģerdu, kurš nesteidzas gādāt sev līgavu
Aprīlis atnācis līdz ar dažādiem notikumiem, atklājumiem un privātiem noslēpumiem. Laikraksti turpina ziņot par pagājušā mēnesī notikušo Norvēģijas ārlietu ministra audienci pie Frīdriha Grosvalda. Mamiņai par vīru Frīdrihu ir savs sakāmais, ko viņa atklāti apraksta Oļģerdam vēstulēs uz Parīzi. Mamiņa ir pat pārliecināta, ka vīrs ir romantiski aizrāvies un raksta mīlestības vēstules Millijai Bergai, slavenā Kristapa Berga meitai un Jaņa Rozentāla ikoniskās gleznas “Sieviete baltā” modelei. Mamiņa ir arī noraizējusies par Oļģerdu, kurš, šķiet, nesteidzas gādāt sev līgavu. Tāpēc savā vēstulē viņa min nākamo kandidatūru – Ģertrūdi Ubāni, gleznotāja Konrāda Ubāna māsu. Un tas ir tāpēc, ka iepriekš noskatītā potenciālā līgava Lidija Lazdiņa, senu Grosvaldu ģimenes draugu atvase un Margarētas draudzene, šajās aprīļa dienās visai pēkšņi apprecas. Lidija kļūst par Latvijas pirmā finanšu ministra Kārļa Puriņa kundzi. Oļģerdam turpina pienākt sirsnīgas līdzjūtības vēstules no augstām amatpersonām, uzsverot, cik milzīgs zaudējums ir Jāzepa Grosvalda nāve gan Latvijas mākslas un kultūras pasaulei, gan ārlietu resoram. Ieskanas arī Lieldienu motīvs un atmiņas gan Mamiņas vēstulē, gan Mērijas Grīnbergas vecākās atmiņās.
Kā «Mikrofons» no «Amerikas balss» slāpētāja kļuva par tautas vienotāju?
Lai gan leģendārais Latvijas Radio raidījums “Mikrofons” 1965.gadā tika veidots ar mērķi aizvilināt padomju klausītājus prom no “kaitnieciskās” raidstacijas “Amerikas balss”, laika gaitā tieši “Mikrofons” izrādījās tas, ap kuru tauta saliedējās. Īpaša nozīme bija “Mikrofona aptaujas” dziesmām latviešu valodā. Raidījuma šķietamajā izklaides formātā iekļāvās arī filozofiskas un sociāli nozīmīgas tēmas, ar ko populārā pārraide sasniedza ļoti plašu klausītāju loku un veidoja spēcīgu fonu tālākajiem Atmodas notikumiem.
«Latgales princis» no Ozolmuižas – Jezups Trasuns
20. gadsimta sākums Latgalē izvērtās par nozīmīgu pārmaiņu laiku. Drukas aizlieguma atcelšana 1904. gadā stimulēja latgaliešu inteliģences aktivitātes toreizējā Krievijas Impērijas kultūras centrā – Pēterburgā (mūsdienās Sanktpēterburga). Viens no redzamākajiem latgaliešu atmodas līderiem bija garīdznieks, kultūras darbinieks un politiķis Francis Trasuns (1864–1926).
#Grosvaldi1920. Noslēdzoties Rīgas mākslinieku grupas izstādei, Džo nāvi jūt arī Latvijas mākslas pasaulē
Marta noslēgums Grosvaldu ģimenei ir daudzpusīgs dažādās jomās – gan privātajās attiecībās, gan darba dzīvē, gan arī mākslas jomā. Margarēta uztic dienasgrāmatai jaunus, negaidītus notikumus draudzenes dzīvē, mēneša beigās sagaida Londonā brāli, taču nespēj īsti izbaudīt šo prieku, atmiņas par Džo un kopīgajām izklaidēm ir pārāk klātesošas, Margarēta jūtas skumja un raksta “my calmness is after all on the outside only – and I sit in the office and cry to heart’s content”.
Kur būt Valkai, Roņu salai un Ainažiem? Latvijas-Igaunijas robežu noteikšanas nedienas
‘’Igaunijai vajag saprast, ka Latvija ir stiprāka par Igauniju’’ - draudīgi bija vārdi avīzes ''Latvijas Sargs'' slejās 1920. gada jūnija beigās. Tobrīd līdzīgi apgalvojumi bija atrodami teju ikvienā avīzē. Savā kareivīgumā neatpalika arī kaimiņvalsts prese. Latvijas diplomātiskais pārstāvis Parīzē Oļģerds Grosvalds pat uzskatīja par savu pienākumu brīdināt Ārlietu ministru Zigfrīdu Meierovicu atturēties no jebkādām bruņotām sadursmēm ar Igauniju, jo tam varētu būt katastrofālas sekas. Tobrīd noslēgumam tuvojās Latvijas-Igaunijas robežkomisijas darbs, un tās vadītājs brits Stīvens Talents jau pavisam drīz plānoja publicēt savu piedāvājumu jaunajai abu valstu robežai. Likmes bija augstas – tuvākajās dienās izšķīrās Valkas/Valgas, Ainažu, Apes un vairāku pagastu liktenis visā robežas garumā.
Mazjumpravas muižas saimniecības ēkā sākta arheoloģiskā izpēte
Rīgas brīvpilsētas šiliņš, atslēdziņa no 16. gadsimta lādes, divas 17. gadsimta kroga krāsniņas. Tā ir daļa no atradumiem Mazjumpravas muižā Pierīgā, kur, turpinot vēsturiskā ēku ansambļa izpēti, uzsākta saimniecības ēkas iekštelpu arheoloģiskā izpēte. Iepriekš vēsturiskajā objektā uz drupām atjaunotas dzirnavas. Arī pēc krogus ēkas izpētes cer to nākotnē rekonstruēt un ierīkot ekspozīciju par Rīgas muižām.
Okupācijas muzejs noskaidrojis unikāla 1949. gada marta deportācijas foto autoru
Pērn 25. martā Latvijas Okupācijas muzejs nodeva sabiedrības apskatei unikālu, līdz tam nepublicētu fotogrāfiju, kurā redzama Kroju ģimene Ventspils dzelzceļa stacijā īsi pirms tam, kad vagonu ešelonu ar 1161 cilvēkiem aizveda no Latvijas. Tobrīd fotogrāfijas autors nebija zināms, taču, pateicoties medijos plaši atspoguļotajai informācijai, gada laikā noskaidrots, ka to uzņēmis Tālivaldis Dravnieks (1917 - 2002), paziņojumā medijiem informēja muzejs.
Jaunākie
Interesanti