Dzīve & stils / Vēsture
Kā veidojusies Zemgales identitāte. Stāsta vēsturnieki
Senākais apzīmējums Zemgales iedzīvotājiem iespējams bijis “ziemgaļi” – balti, kas atrodas ziemeļos, un tikai vēlāk tas pārtapis par Zemgali jeb zemo galu, Latvijas Radio raidījumā “Stūru stūriem” stāstīja vēsturnieks, arheologs Andris Tomašūns. Atšķirībā no citiem vēsturiskajiem novadiem, savu novadnieciskās identitātes daļu – valodu – Zemgale atdāvināja pārējai Latvijai, skaidroja Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis.  
Daugavpils baltkrievi vāc ģimenes artefaktus
Daugavpils Baltkrievu kultūras centrā sākusies akcija “Manas ģimenes artefakti”. Piecus mēnešus šejienes baltkrievi pētīs savu ģimeņu “lietu pasauli”, lai visu apkopotu maijā, kad pilsētā būs tradicionālās Baltkrievu kultūras dienas.
Zvērības pret līdzcilvēkiem čekistu un nacistu paspārnē. Kas latviešus uz to mudināja
Viktora Arāja bandas gadījumā propagandas ietekme un bailes par savu ādu, čekistu gadījumā – naids pret Latvijas brīvvalsti un absolūta ticība komunisma ideoloģijai, tā Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” pētnieki Uldis Neiburgs un Inese Dreimane raksturoja to latviešu motivāciju, kas ar savu darbību izrādīja pārākumu nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības valdīšanas režīmā.     
Donats Latkovskis. Okupācijas režīmu cildinātājs, kura dzīve aprāvās koncentrācijas nometnē
Pagājušais gadsimts Latgales vēsturē ir bagāts ne tikai ar daudziem un dažādiem notikumiem, sasniegumiem, ievērojamiem cilvēkiem, bet arī vairākām neviennozīmīgi un pretrunīgi vērtētām personībām, kuras savas dzīves laikā dažādu vēstures notikumu un personīgo lēmumu rezultātā kļuva par "nesaprastiem" vai arī līdz galam neatzītiem novadniekiem, laika gaitā kļūstot par t. s. "neērtajiem latgaliešiem". Šoreiz stāsts par Donatu Latkovski (1912–1944?).
Vēsturnieks: Ūdensdzirnavas Latvijas teritorijā ienāca līdz ar bruņiniekiem
Latvieši ļoti vēlu iepazina rotācijas kustību, pat rokas dzirnavas parādījās tikai 11. gadsimtā, bet pirmās ūdensdzirnavas Rīgā parādās 13. gadsimtā, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs vēstures zinātņu doktors Mārtiņš Kuplais. Ūdensdzirnavas ienāca kopā ar bruņiniekiem.
«Šeit bija Pēteris I». Interjera muzejs Liepājā tiks atklāts pavisam drīz
Nākamais Krievijas imperators ir vispazīstamākais no Hoijeres kundzes iebraucamās sētas viesiem slavenajā pilsētā Libau. Senatnīgās ēkas restaurācija ir pabeigta, tagad XVII–XIX gadsimta interjera muzejs tiek iekārtots, bet tikmēr Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla sarīkoja ekskursiju īpaši Rus.lsm.lv.
Kā eigēnika izmantota mēģinājumos radīt ideālo armiju. Skaidro vēsturnieks
Valstīm vienmēr bijusi vēlme radīt ideālo karavīru un ideālo armiju, līdz ar to attīstījusies eigēnika jeb mācība par iedzimtības likumu izmantošanu cilvēka bioloģisko īpašību uzlabošanai, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.
Islandes vikinga sāga iedvesmojusi rekonstruēt kuršu dzīvojamo sētu netālu no Aizputes
Islandes vikingu virsaiša Egila Skallagrimsona sāgas fragments par viņa gaitām Kurzemē, kā arī arheoloģiskie izrakumi iedvesmoja mūsdienu vīrus Bandavā, netālu no Aizputes, rekonstruēt tūkstoš gadus senu kuršu dzīvojamo sētu. Senos priekšmetus un to pielietojumu mēģina atdarināt, vadoties pēc vēstures avotiem, raidījumam “Te!” stāstīja viens no projekta “Bandava” realizētājiem Juris Ņečajevs.
Vēsturiski foto: Unikāla barikāžu reportāža
Caur fotoobjektīva aci vēsturiski notikumi tiek atspoguļoti it kā bezkaislīgi, bet vienlaikus stindzinoši patiesi. Lai arī par barikāžu laiku daudzi joprojām glabā personīgas atmiņas, dokumentāli kadri šīs dienas ir šķietami iesaldējuši un saglabājuši mūžībai. Piedāvājam ielūkoties unikālā Talsu fotogrāfa, dokumentālista Daiņa Kārkluvalka fotoreportāžā no 31 gadu senajiem janvāra notikumiem. Dokumentālajos kadros fiksēti gan laikmetu precīzi raksturojoši mirkļi, kam daudzi tolaik, iespējams, nepievērsa uzmanību, gan cilvēki – mazāk zināmi, plašāk pazīstami, arī tādi, kas jau devušies aizsaulē.
Svarīgākais šobrīd

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt