Otrdien, 25. augustā, no pulksten. 16.00 līdz pulksten 18.00 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) notiks vēsturnieku un mākslas zinātnieku saruna “Jauncelsmes ideāli. Baltijas valstu konferencei Bulduros – 100”, informēja muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts. Tās dalībnieki – Mag.hist. Krišjānis Brakovskis, Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. habil. art. Ojārs Spārītis, Dr. habil. hist. Aivars Stranga. Sarunu vadīs žurnālists Eduards Liniņš.
Dzīve & stils / Vēsture
Augusts Grosvaldu ģimenes sāgā iezīmējas ar vairākiem ievērības cienīgiem notikumiem – gan personiskā līmenī, gan – sabiedrībai nozīmīgiem.
Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums ir pamats attiecību veidošanai ar lielo kaimiņvalsti arī mūsdienās. Krievija tagad gan apšauba tā spēkā esamību.
Lai atzīmētu simtgadi kopš parakstīts miera līgums starp Latviju un Padomju Krieviju, šovakar brāļu kapos Rīgā pieminēs kritušos karavīrus, bet rīt Rīgā ieradīsies kaimiņvalstu, kā arī Polijas un Somijas ārlietu ministri. Miera līgums pielika punktu Neatkarības karam un deva iespēju beidzot ķerties pie valsts celšanas. Kara muzejs šo gadskārtu atzīmē ar jaunu izstādi.
Mežā pie Rendas atrasts partizānu bunkurs, informē Nacionālās pretošanās kustības muzejā. Bunkurā vairākus gadus dzīvoja mežabrāļu vienība „Kanādas piecīši”, kas tuvējā apkārtnē bija pazīstami ar īpašu neiecietību pret čekistiem. Tajā atrastas daudzas vēstures liecības, kas tagad papildina muzeja krājumus.
Oļģerdam Grosvaldam no Somijas sveicienus sūta ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics, uzņēmēja un mecenāte Kristīne Bakmane un vēstnieks Somijā Kārlis Zariņš. Pateicības vēstuli pēc viesošanās Parīzē atrakstījusi augstākās sabiedrības dāma un bohēmas scēnas zvaigzne Helēna de Vere, vēlāk Beauclerk, vēl viena vēstule no sena studiju laika Vācijā paziņas, kurš lūdz konsultāciju biznesa attīstīšanā. Neskatoties uz aizņemtību, māsa Margarēta un brālis Oļģerds plāno kopīgu atpūta, Margarēta rūpīgi meklē viesnīcu Anglijas kūrortpilsētā Torkī.
Jau vairāk nekā septiņus gadsimtus Rēzekne ir viens no Latgales politiskajiem, ekonomiskajiem un kultūrvēsturiskajiem centriem. Pilsētas vēsturē pa šo laiku ierakstīti daudzi interesanti notikumi un personības. Tagad 100 no tiem ir atlasīti un iekļauti izdevumā “100 fakti par Rēzekni”, kura atklāšana gaidāma Rēzeknes pilsētas svētku ietvaros, jau 31. jūlijā.
Lai arī šobrīd esam vienīgā valsts Baltijā un pat Eiropā, kam nav sava aviācijas muzeja, un mūsu aviācijas šūpulis Spilve ir publikai nepieejams – Latvijas aviācijas svētku simtgade 25. jūlijā tiks svinēta - ar pārsteigumu debesīs.
Seriālā "Sarkanais mežs" Rūdolfs Silarājs, vervējot galveno varoni Vitoldu, solīja iespēju cīnīties par neatkarīgas Latvijas atjaunošanu. Seriāla notikumu darbības brīdi 1949. gada vasarā šādam solījumam bija pamats – lielākā daļa starptautiskās sabiedrības ārpus Dzelzs priekškara neatzīst Baltijas valstis kā PSRS sastāvdaļu de iure. Tomēr uzreiz pēc okupācijas šāda pozīcija nebija garantēta. Starptautisko atbalstu Baltijas valstu valstiskuma saglabāšanā liela nozīme bija ASV nelokāmai nostājai.
Žurnālā “Taurētājs” publicēts koncentrēts un trāpīgs Jāzepa Grosvalda kā mākslinieka izvērtējums. Kurš mākslas kritiķis vai apskatnieks izvēlējies parakstu “S.”, nav zināms, taču var pievienoties viedoklim, ka caur Jāzepa Grosvalda negaidīto nāvi latviešu māksla “zaudē vienu no kulturelakiem māksliniekiem, vienīgo, kurš mākslinieciskā formā ar tieksmēm uz priekšu glezniecībā prata traktēt specifiski latvisko, nezaudēdams nekā no savas mākslinieka apgarotības”. Marija (Marie Le Butt, Jāzepa pēdējā mīļotā sieviete, precēta peruāņu-franču izcelsmes lēdija no diplomātu dzimtas) ielūgusi Margarētu uz tēju pēc kādas pašapsūdzošas vēstules, kuru mums diemžēl nav iespēja lasīt.
Tieši pirms 80 gadiem un viena mēneša – 1940. gada 17. jūnijā – Latvijas debesis uz 50 gadiem apmācās. Latvija tika okupēta. Daudzus gadu desmitus tika uzskatīts, ka pēdējā goda sardze pie Brīvības pieminekļa notikusi 1940. gada 21. jūlijā. Tomēr Latvijas Okupācijas muzeja krājumā nonākusi liecība, kas vedina domāt – pēdējo reizi pie Brīvības pieminekļa staltie Latvijas Armijas štāba bataljona karavīri stāvējuši tieši pirms 80 gadiem 17. jūlijā.
Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, ''Mājsaimniecības kalendārā 1923. gadam'' uzskaitīti padomi ārstniecībā.
“Abi mani vectēvi sargāja Latvijas teritoriju – Palangu - 1920. gadā 10. Aizputes kājnieku pulka sastāvā. Man “Latvijas pilsētiņa Palanga” ir daļa no ģimenes vēstures, jo šajā pulkā dienēja gan abi mani vectēvi, gan viņu brāļi,” Rus.lsm.lv pastāstīja Gundars Sisenis.
Zviedrijā atklāta izstāde ar nosaukumu "Infekciozs". Tā stāsta par dažādiem ar pandēmiju saistītiem jautājumiem un apskatāma Stokholmas Nobela prēmijas muzejā, kas veltīts dažādiem izciliem atklājumiem, kā arī sniegumiem zinātnē un kultūrā.
No ceturtdienas, 2. jūlija, Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē būs apskatāma izstāde “Velosipēds un riteņbraukšanas mode no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum”, kas tapusi sadarbībā ar modes vēsturnieku Aleksandru Vasiļjevu un scenogrāfi, mākslinieci Annu Heinrihsoni, informēja muzeja pārstāve Ilze Skangale.
Jaunākie
Interesanti
