Kā Latvijas armija 1920. gadā izkaroja Latvijas apvienošanu un neatkarību.
Dzīve & stils / Vēsture
Publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus noslēguma stāstiem, kuros dots ieskats virtuālo varoņu dzīvēs ārpus seriāla ietvara. Turpmāko nedēļu laikā lasītājiem būs iespēja iepazīties ar visu septiņu seriāla tēlu tālākajām dzīves gaitām, kas sniegs dažādus skatupunktus uz Latvijas 20. gadsimta vēsturi.
Publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus noslēguma stāstiem, kuros dots ieskats virtuālo varoņu dzīvēs ārpus seriāla ietvara. Turpmāko nedēļu laikā lasītājiem būs iespēja iepazīties ar visu septiņu seriāla tēlu tālākajām dzīves gaitām, kas sniegs dažādus skatupunktus uz Latvijas 20. gadsimta vēsturi.
Genādijs Loskutovs atskatās uz laiku, kas piedzīvots Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (LKP CK) Partijas organizatoriskā darba un darba ar kadriem daļas vadītāja pozīcijā, paužot pārliecību, ka visu nozīmīgāko aģentu kartītes jau sen izvestas no Latvijas.
Sācies jauns gads Grosvaldu ģimenes dzīvē. Gadumijā garu vēstuli dēlam Oļģerdam raksta Maman jeb Marija Grosvalde, smalki aprakstot dažādus satiktos cilvēkus Stokholmā un sūtniecības dzīvi. Janvāra sākumā Jāzeps Grosvalds no Parīzes devies diplomātiskā ceļojumā uz Londonu. Kuģa brauciens bijis smags, jo jūrā bija aukas, pasažieri mocījušies ar nelabumu, aukstums arī bijis ievērojams. Tāpēc jo lielāks prieks nokļūt galamērķī, satikt slavenus politiķus, Lielbritānijas premjeru un ārlietu ministru, un mīļo māsu Margarētu.
Pirms diviem gadiem kāds Daugavpils novada Silenes iedzīvotājs bēniņos atrada koferi - pilnu ar vēsturiskiem stikla foto negatīviem. Kopumā to bija vairāk nekā 180. Nesen, nonākot profesionālu fotogrāfu rokās, tie atjaunoti un digitalizēti. Tagad fotogrāfijas skatāmas izstādē.
Pirms simt gadiem, 1920. gada 13. janvārī, Padomju Latvijas valdība paziņoja par darbības pārtraukšanu. Tobrīd bija apritējis gads kopš Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas (LPSR) izveidošanas un Konstitūcijas pieņemšanas mūsdienu Nacionālās operas namā Rīgā.
Zoja Policāne strādā Ciblas feldšeru un vecmāšu punktā. Medicīnai viņa ir veltījusi 30 dzīves gadus un pašlaik, jau pensionāre būdama, varētu nestrādāt, auklēt mazbērnus, veltīt laiku sev. Taču Latgales laukos trūkst mediķu un Zoja katru rītu dodas uz medpunktu, kur pieņem slimniekus, iegriežas arī pie pacientiem mājās. Zoja ir savas zemes patriote. Tāda viņa bija pirms 30 gadiem, tāda viņa ir arī pašlaik.
Publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus noslēguma stāstiem, kuros dots ieskats virtuālo varoņu dzīvēs ārpus seriāla ietvara. Turpmāko nedēļu laikā lasītājiem būs iespēja iepazīties ar visu septiņu seriāla tēlu tālākajām dzīves gaitām, kas sniegs dažādus skatupunktus uz Latvijas 20. gadsimta vēsturi.
Publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus noslēguma stāstiem, kuros dots ieskats virtuālo varoņu dzīvēs ārpus seriāla ietvara. Turpmāko nedēļu laikā lasītājiem būs iespēja iepazīties ar visu 7 seriāla tēlu tālākajām dzīves gaitām, kas sniegs dažādus skatupunktus uz Latvijas 20. gadsimta vēsturi.
Patiesības kropļošana domājošam cilvēkam tolaik bija acīmredzama. Par to pārliecināts Einars Repše, viens no Augstākās Padomes deputātiem un Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) dibinātājiem, kurš dalās savā pieredzē par laiku, kad modās brīvības gars, kad klīda baumas par 100 tūdaļ likvidējamo cilvēku sarakstu, bet bailes izplēnēja.
Kas bija viduslaiku Livonija, un kāpēc ir vērts par to domāt arī šodien? Uz diskusiju par to aicina jauns rakstu krājums. Vieglā valodā lasāmās esejas un pētījumu atziņas, kuru autori ir 13 pētnieki no septiņām valstīm, ir rezultāts starptautiskai konferencei 2017. gadā, kas iekļāvās Latvijas simtgadei veltītā Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Universitātes projektā.
1920. gada 9. janvārī Latvijas armijas uzbrukums sākās Sarkanās armijas kontrolētajā Ziemeļlatgalē. Šī diena Latvijas vēsturē zīmīga arī ar to, ka no lieliniekiem tika atbrīvota Viļaka.
Tādas lietas neaizmirst. Uz aicinājumu atminēties iespējamo vervēšanas mirkli, atbild Visvaldis Mucenieks. Viens no Augstākās Padomes deputātiem, kura vārds, pašam par pārsteigumu, atrodams “čekas maisos”.
Komponistam un ērģelniekam Aivaram Kalējam ir ne tikai sava aģenta kartīte “čekas maisos”, bet arī drosme atzīties, ka pats regulāri rakstījis ziņojumus Valsts drošības komitejai (VDK), lai gan neviens no tiem datu bāzē nav atrodams.
Jaunākie
Interesanti
