Digitālais projekts #Grosvaldi1919 ik nedēļu vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem.
Dzīve & stils / Vēsture
Aizpute ir viena no senākajām Kurzemes mazpilsētām ar bagātu un daudzveidīgu vēsturi. Par to liecina dažādi atradumi, kas ik pa laikam tiek uzieti, veicot būvniecību pilsētas vēsturiskajā zonā. Pavisam nesen, izbūvējot veloceliņu, ordeņpils pakājē uzietas divas 17. un 18. gadsimtā kaltas sudraba monētas.
Entuziastiska, darbojas brīvdomīgā vidē, tomēr bez traģiskās izsūtījuma pieredzes neizjūt nekādu partijas spiedienu. Tā laiku pirms veidojas Latvijas Tautas fronte, atceras mākslas zinātniece, politiķe, rakstniece, diplomāte un viena no Latvijas Tautas frontes līderēm, tagad Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"). Vēlāk gan kā melna tinte sācis sūkties stāsts, ka viņa ir drošības komitejas aģente.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919.gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Pirms simt gadiem, 1919. gada 21. septembrī, Vācijas armijas ģenerālis Rīdigers fon der Golcs un Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas komandieris pašpasludinātais kņazs Pāvels Bermonts-Avalovs noslēdza slepenu līgumu, kas paredzēja vācu karavīru pāriešanu Krievijas dienestā. Bermonts savukārt apņēmās pakļauties provāciskajai Rietumkrievijas militāri politiskajai padomei jeb valdībai, kas bija izveidota Berlīnē. Līdz ar to varēja sākties ģenerāļa Golca avantūras kārtējais cēliens, mēģinot izrēķināties ar Latvijas Republiku un tās pagaidu valdību.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Digitālais projekts #Grosvaldi1919 ik nedēļu vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem.
1929. gada rudenī laikraksta “Segodņa” (”Сегодня”, “Šodien”, 1919-1940) jubilejas numurā redakcija nolēma pavērt priekškaru, aiz kura slēpās progresīva preses izdevuma veidošana.
Kultūras un tirgošanās vēsture Baltijas jūras reģionā ir daudz interesantāka par politisko vēsturi – par to ir pārliecināts vācu vēsturnieks Mihaels Norts (Michael North), kura grāmata „Baltijas jūras reģiona vēsture. Tirdzniecība un kultūras” tikko izdota latviski.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Pirms simt gadiem, 1919. gada 11. septembrī, Latvijas valdība saņēma Padomju Krievijas ārlietu tautas komisāra Georgija Čičerina telegrammu ar piedāvājumu noslēgt miera līgumu. Šādus piedāvājumus saņēma arī Lietuvas un Somijas valdības. Savukārt Igaunija miera piedāvājumu bija saņēmusi jau 31. augustā.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919.gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Jau vairāk nekā divas nedēļas arheologi kopā ar skolēniem un arī brīvprātīgajiem iedzīvotājiem veic Loginu senkapu arheoloģisko izpēti. Uzkalniņu kapi atrodas Viļakas novadā, un pirms četriem ar pusi gadiem lielāko to daļu izpostīja mantrači. Tas būtiski apgrūtina ekspedīcijas darbu, tomēr līdz ar keramikas un tekstila paliekām ir izdevies atrast arī apbedījumus, ko melnie arheologi nav izpostījuši pilnībā.
Jaunākie
Interesanti
