Dzīve & stils / Vēsture
Senākais apzīmējums Zemgales iedzīvotājiem iespējams bijis “ziemgaļi” – balti, kas atrodas ziemeļos, un tikai vēlāk tas pārtapis par Zemgali jeb zemo galu, Latvijas Radio raidījumā “Stūru stūriem” stāstīja vēsturnieks, arheologs Andris Tomašūns. Atšķirībā no citiem vēsturiskajiem novadiem, savu novadnieciskās identitātes daļu – valodu – Zemgale atdāvināja pārējai Latvijai, skaidroja Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis.
“Sākumā likās, ka tas ir atklājums pagājušā gadsimta sākuma poligrāfijas vēsturē. Bet izrādījās – mūzikā,” Rus.lsm.lv pastāstīja mākslas zinātņu doktore Vēsma Lēvalde. Iepazīstieties – Makss Rabinovičs no Libavas, lielisks pianists, Fjodora Šaļapina un Aisedoras Dunkanes akompanētājs un pat mazliet kaskadieris.
Daugavpils Baltkrievu kultūras centrā sākusies akcija “Manas ģimenes artefakti”. Piecus mēnešus šejienes baltkrievi pētīs savu ģimeņu “lietu pasauli”, lai visu apkopotu maijā, kad pilsētā būs tradicionālās Baltkrievu kultūras dienas.
Viktora Arāja bandas gadījumā propagandas ietekme un bailes par savu ādu, čekistu gadījumā – naids pret Latvijas brīvvalsti un absolūta ticība komunisma ideoloģijai, tā Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” pētnieki Uldis Neiburgs un Inese Dreimane raksturoja to latviešu motivāciju, kas ar savu darbību izrādīja pārākumu nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības valdīšanas režīmā.
Pagājušais gadsimts Latgales vēsturē ir bagāts ne tikai ar daudziem un dažādiem notikumiem, sasniegumiem, ievērojamiem cilvēkiem, bet arī vairākām neviennozīmīgi un pretrunīgi vērtētām personībām, kuras savas dzīves laikā dažādu vēstures notikumu un personīgo lēmumu rezultātā kļuva par "nesaprastiem" vai arī līdz galam neatzītiem novadniekiem, laika gaitā kļūstot par t. s. "neērtajiem latgaliešiem". Šoreiz stāsts par Donatu Latkovski (1912–1944?).
Livonija viduslaikos bija iecienīts svētceļojumu galamērķis, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” atklāja Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes viduslaiku vēstures profesors, vēsturnieks Andris Levāns.
Latvieši ļoti vēlu iepazina rotācijas kustību, pat rokas dzirnavas parādījās tikai 11. gadsimtā, bet pirmās ūdensdzirnavas Rīgā parādās 13. gadsimtā, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs vēstures zinātņu doktors Mārtiņš Kuplais. Ūdensdzirnavas ienāca kopā ar bruņiniekiem.
Nākamais Krievijas imperators ir vispazīstamākais no Hoijeres kundzes iebraucamās sētas viesiem slavenajā pilsētā Libau. Senatnīgās ēkas restaurācija ir pabeigta, tagad XVII–XIX gadsimta interjera muzejs tiek iekārtots, bet tikmēr Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla sarīkoja ekskursiju īpaši Rus.lsm.lv.
”Mīļie draugi, aicinu jūs uz sarunu” – ar šādu frāzi mēdz sākties rakstnieka, filozofa un parapsiholoģijas pētnieka Konstantīna Raudives (1909-1974) “mirušo balsu” ieraksti.
Valstīm vienmēr bijusi vēlme radīt ideālo karavīru un ideālo armiju, līdz ar to attīstījusies eigēnika jeb mācība par iedzimtības likumu izmantošanu cilvēka bioloģisko īpašību uzlabošanai, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.
Islandes vikingu virsaiša Egila Skallagrimsona sāgas fragments par viņa gaitām Kurzemē, kā arī arheoloģiskie izrakumi iedvesmoja mūsdienu vīrus Bandavā, netālu no Aizputes, rekonstruēt tūkstoš gadus senu kuršu dzīvojamo sētu. Senos priekšmetus un to pielietojumu mēģina atdarināt, vadoties pēc vēstures avotiem, raidījumam “Te!” stāstīja viens no projekta “Bandava” realizētājiem Juris Ņečajevs.
Caur fotoobjektīva aci vēsturiski notikumi tiek atspoguļoti it kā bezkaislīgi, bet vienlaikus stindzinoši patiesi. Lai arī par barikāžu laiku daudzi joprojām glabā personīgas atmiņas, dokumentāli kadri šīs dienas ir šķietami iesaldējuši un saglabājuši mūžībai. Piedāvājam ielūkoties unikālā Talsu fotogrāfa, dokumentālista Daiņa Kārkluvalka fotoreportāžā no 31 gadu senajiem janvāra notikumiem. Dokumentālajos kadros fiksēti gan laikmetu precīzi raksturojoši mirkļi, kam daudzi tolaik, iespējams, nepievērsa uzmanību, gan cilvēki – mazāk zināmi, plašāk pazīstami, arī tādi, kas jau devušies aizsaulē.
Pirmā valsts mēroga loterija Anglijā un viena no pirmajām Eiropā notika karalienes Elizabetes I laikā. Izloze sākās Londonā 1569. gada 11. janvārī.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
