No 27. līdz 29. jūnijam Liepājā norisināsies vēsturisku notikumu pasākumi kopums – "Kuģa "Saratov" sagaidīšanai Liepājā – 100". Pirms 100 gadiem Liepāja bija kļuvusi par Latvijas Pagaidu valdības mītni, un trīs dienu garumā ikviens varēs izdzīvot 1919. gada 27. jūnija notikumus, piedaloties plašā svētku programmā. Svinīgajos pasākumos klāt būs arī Latvijas Televīzijas (LTV) komanda un žurnālisti – Gundars Rēders un Karīna Rubene, informē LTV.
Dzīve & stils / Vēsture
Latvijas armijas simtgadi veltītā stāstu sērija, ko Latvijas Radio palīdzējis veidot vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs, iepazīstina ar vairākiem tuvinieku atstātajiem stāstiem par savas dzimtas karavīriem visdažādākajos karos. Šoreiz stāsts par Jāni Pētersonu, kurš Pirmā pasaules kara laikā nosūtīts cīnīties Austrumungārijas teritorijā un kura dienests aprāvies ar gūstu.
Lai atzīmētu Latvijas armijas simtgadi, kas būs šogad 10. jūlijā, Kara muzejs jau pērn atklāja albumu, kurā ikviens varēja atstāt ziņas par savas dzimtas karavīriem. Vairāk nekā gada laikā ļaudis atstājuši aptuveni 100 ierakstus par savas ģimenes karavīriem visdažādākajos karos.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Latvijas valsts proklamēšana 1918. gada 18. novembrī bija revolucionārs solis. Valstis gandrīz vienmēr rodas nenormālos apstākļos. Politisko nenormālību vien bieži pavada arī sociālā un ekonomiskā nenormālība. Izņēmums nebija arī Latvijas Republika, kurai pirmajos pastāvēšanas gados nācās saskarties ar karu, badu, slimībām un nenormālu kriminālo situāciju. Dažādas Latvijā pastāvējušās varas nekautrējās arī represēt savus politiskos ienaidniekus. Rezultāta cietumi, kuros parasti valdīja necilvēcīgi apstākļi, gandrīz vienmēr bija pārpildīti.
Latgale ir bijusi salīdzinoši nabadzīgāks reģions, un nabadzība, kā zināms, ir ļoti labs konservants, kas labi sakonservē tradīcijas, senākus apģērba darināšanas paņēmienus un salikumus, radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā” atzīst Latvijas Universitātes Vēstures institūta Etnoloģijas nodaļas pētniece Ieva Pīgozne, kura šobrīd strādā pie pētījuma par 19. gadsimta tradicionālo ģērbu Latgalē.
"Zīda karaļa" Roberta Hirša villa, kuru viņš savulaik novēlējis Latvijas Universitātei (LU), ir pārvērtusies drupās. LU stāsta, ka ēka jau saņemta degradēta un ir citas prioritātes, kur ieguldīt naudu. Tomēr raidījuma "Adreses" veidotājs Mārtiņš Ķibilds uzskata, ka šāda arhitektūras pērles nolaišana ir nepieļaujama. Tāpat 2003. gadā uzņemtās fotogrāfijās redzams, ka 2003. gadā villai vēl bija jumts.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Pagājušā gadsimta 30. gados Pape bija viens no lielākajiem Kurzemes piekrastes zvejniekciemiem. Viena no tā laika liecībām – zivju pārstrādei un noliktavām būvētā mūra ēka jeb fišerija ilgstoši bija pamesta likteņa varā, taču pēc vērienīgiem remontdarbiem kultūrvēsturiskā celtne atdzimusi no jauna.
Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, ''Māju kalendārā 1888. gadam'' uzskaitīti padomi mājsaimniecībā.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Pirms simts gadiem, 1919. gada 6. jūnijā, sākās Cēsu kaujas, kurām bija milzu nozīme ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas vēsturē. Cīņas, kas ilga līdz Strazdumuižas pamiera noslēgšanai 3. jūlijā un Rīgas atbrīvošanai, kļuva par vērienīgāko uzvaru Igaunijas armijas vēsturē un vienu no nozīmīgākajām Latvijas Neatkarības karā.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šogad aprit 100 gadi kopš atbrīvošanas cīņām, pēc kurām no lielinieku varas tika atbrīvota toreizējā Vidzemes teritorija. Uzbrukumā sarkanarmijai devās arī daudzi igauņi, pašā priekšā pārvietojās Igaunijas 1. jātnieku pulks. Pieminot šo notikumu simtgadi, 10 igauņu jātnieki devās ekspedīcijā, zirgu mugurās mērojot vēsturisko Latvijas atbrīvošanas ceļu.
Pirmdien, 3. jūnijā, Cēsu pilī durvis vērs izstāde "Multimediāls Cēsu pils stāsts", kas ļaus apmeklētājiem pils rietumu torņa trešā stāva telpā piedzīvot Cēsu pils vēstures stāstu, izdzīvojot nozīmīgākos pils vēstures notikumus.
Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, ''Saimniecības un veselības kalendārā 1929. gadam'' uzskaitīti 10 baušļi puķu kopējiem.
Veselavas muižā Priekuļu novadā nonācis 18. gadsimta beigās Rīgā izdotais “Livonijas atlants”. Šī izdevuma oriģināleksemplāru, kas mūsdienās ir retums, muižai uzticējis Vācijas Muižu asociācijas prezidents, kurš atlantu ieguvis kādā izsolē.
Šlīteres bākai šogad aprit 170 gadu. Viena no Latvijas senākajām bākām šodien atšķiras no vēsturiskajos attēlos redzamā, taču kopumā ir maz izmainīta. Tā arī ir vienīgā bāka, kas vairs nepilda savu navigācijas funkciju. Par valsts nozīmes aizsargājamu mantojumu gan atzīta tikai pērn. Lai arī ēka labi saglabāta, tomēr logu un durvju nomaiņai naudu piesaistīt vēl nav izdevies.
Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, ''Mājturības un ārstniecības kalendārā 1933. gadam'' minēti arī laika pareģojumi un novērojumi.
Jaunākie
Interesanti