Dzīve & stils / Vēsture
Renesanses tēlnieka Mikelandželo Buonaroti skulptūra "Dāvids" ir viens no spilgtākajiem sava laikmeta iemiesojumiem mākslas tēlā. Ir zināms, ka darbu pie marmora skulptūras tēlnieks uzsācis 1501. gada 13. septembrī.
Gustava Mālera 8. simfonija – viens no vērienīgākajiem skaņdarbiem korim un orķestrim – savu pirmatskaņojumu ar autoru pie diriģenta pults piedzīvoja Minhenē 1910. gada 12. septembrī.
2001. gada 11. septembris iezīmēja spēju un negaidītu pagriezienu Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un visas cilvēces vēsturē. Šajā dienā islāmistu teroristi no grupējuma "Al-Qaeda" ar nolaupītiem civilajiem lidaparātiem ietriecās Pasaules tirdzniecības centrā Ņujorkā un Pentagona ēkā, izraisot gandrīz 3000 cilvēku bojāeju, uz ko ASV reaģēja ar plašām militārām akcijām visā pasaulē.
Visbiežāk valstu attīstības līmeni salīdzina pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju, tomēr vēl viens no objektīviem tautas labklājības rādītājiem ir arī vidējais mūža ilgums. To mēdz aprēķināt katru gadu, izmantojot datus par to, kādā vecumā cilvēki tajā gadā un tajā valstī ir nomiruši.
1898. gada 10. septembrī itāliešu anarhists Luidži Lukjeni Ženēvā nāvīgi sadūra Austrijas imperatora Franča Jozefa sievu, ķeizarieni Elizabeti – plaši pazīstamu arī ar pavārdu Sisi – vienu no ekstravagantākajām un arī uzskatos brīvākajām sava laika sievietēm.
1947. gada 9. septembrī Hārvarda Universitātes kibernētiķi konstatēja sava eksperimentālā datora darbībā traucējumus un atrada cēloni – relejā iekļuvušu drēbju kodi. Pētījumu žurnālā viņi to aprakstīja kā "pirmo konstatēto "kukaini" – "bug".
1655. gada 8. septembrī Polijas galvaspilsēta Varšava pirmoreiz savā vēsturē krita naidīgas armijas rokās – pilsētu ieņēma Zviedrijas karaļa Kārļa X Gustava armija. Karš, kura laikā dažādas armijas vairākkārt pārstaigāja toreizējās Polijas-Lietuvas kopvalsts teritoriju, nesa tai smagus un daudzējādā ziņā neatgriezeniskus zaudējumus.
1978. gada 7. septembrī Londonā tika saindēts no toreizējās Bulgārijas Tautas republikas emigrējušais rakstnieks Georgijs Markovs, kurš dažas dienas vēlāk mira. Atentāts diezgan nepārprotami bija komunistiskās Bulgārijas slepeno dienestu roku darbs.
Krievijas impērijas Ziemeļrietumu apgabalu ģenerālgubernatora Konstantīna fon Kaufmana 1865. gada 6. septembra cirkulārs uz gandrīz 40 gadiem ieviesa latīņu drukas aizliegumu bijušās Polijas – Lietuvas valsts nepoļu zemēs, tajā skaitā Latgalē. Tā impērija reaģēja uz nesen notikušo poļu sacelšanos, cerot šo teritoriju pamatiedzīvotājus – lietuviešus un latgaliešus – atraut no poļu kultūrtelpas un pārkrievot.
1698. gada 5. septembrī Krievijas cars Pēteris I atgriezās Maskavā no ilga ceļojuma pa Rietumeiropu. Jaunais valdnieks bija entuziasma pārpilns mainīt savas valsts dzīves kārtību pašos pamatos, tuvinot to Eiropai. Pārmaiņas skāra arī kādu līdz tam neatņemamu krievu vīrieša ārienes detaļu – bārdu.
1905. gada 4. septembrī dzimis leģendārā fotoaparāta VEF-Minox radītājs – vācbaltiešu izgudrotājs Valters Caps.
Pirmā pasaules kara fronte Rīgas tuvumā atradās kopš 1915. gada vasaras beigām. 1917. gada 3. septembrī Vācijas impērijas armija, sekmīgi forsējusi Daugavu, Rīgu ieņēma. Pilsētas krišana apliecināja, ka Krievijas armijas kaujas spējas bija kritiski zemā līmenī.
Kad pagājušā gadsimta 80. gados toreizējā Moldāvijas Padomju Sociālistiskajā republikā izveidojās moldāvu nacionālā kustība, teritorija toreizējās Moldāvijas PSR austrumos, kur dominēja krievvalodīgie iedzīvotāji, kļuva par šīs kustības pretinieku atbalsta zonu.
1939. gada 1. septembris atnesa radioklausītājiem Lielbritānijā satraucošas ziņas. Raidsabiedrība BBC Londonā ziņoja: "Šīs dienas galvenais notikums: Vācija ir uzbrukusi Polijai un bombardējusi daudzas pilsētas."
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
