Nozīmīga uzvara un varonības apliecinājumi Bermontiādes laikā Rīgā - šīs pilsētas vietas ir iespējams apmeklēt arī šodien un iedomāties, kāda bija ikdiena galvaspilsētā pirms 100 gadiem. Piedāvājam skatus un ekskursiju maršrutu Vecrīgā un Daugavmalā pa Bermontiādes kauju vietām.
Dzīve & stils / Vēsture
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919.gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Pirms simt gadiem - 1919. gada 11. novembrī - Latvijas armijas izcīnīja spožāko un asiņaināko uzvaru savā vēsturē, atbrīvojot Pārdaugavu un padzenot Pāvela Bermonta komandēto vācu un krievu armiju no Rīgas.
Latvijas Radio rubrikā "Kā uzbūvēt valsti?" stāsts par Gaisa spēku pirmsākumiem 1919. gada Latvijā. Stāsta atvaļināts pulkvedis Uldis Filipsons.
Nozīmīga uzvara un varonības apliecinājumi Bermontiādes laikā Rīgā - šīs pilsētas vietas ir iespējams apmeklēt arī šodien un iedomāties, kāda bija ikdiena galvaspilsētā pirms 100 gadiem. Piedāvājam skatus un ekskursiju maršrutu Rīgas centrā pa Bermontiādes kauju vietām.
Vēsture ir stāsti par pagātni, un tos katra paaudze sev pārraksta, jo katrai ir citi aktuālie jautājumi. Pagājušā un aizpagājušajā gadsimtā vēsturnieka loma bija skaidra, bet tagad vēsture kā zinātnes disciplīna piedzīvo krīzi un vēsturniekiem uzdod jautājumus par to, kā viņu zinātne būtu praktiski pielietojama.
Lai izzinātu tieši pirms simt gadiem notikušo Bermontiādi un tās nozīmi Latvijas vēsturē, interesenti 10. novembrī var doties ekskursijās pa Bermontiādes kauju vietām Pārdaugavā.
Aptuveni 100 kilometru uz ziemeļrietumiem no Permas pilsētas Krievijā, līdzās Kučino ciemam atrodas ēku komplekss, kas padomju laikos bija zināms ar nosaukumu “VS-389/36” jeb “Perma-36”. Tā ir bijusī stingrā režīma kolonija, kurā ievietoja Padomju Savienībā notiesātos “dzimtenes nodevējus”. Arī latviešus. Tur šobrīd ir pretrunīgi vērtēts muzejs.
9. novembris ir diena, kad sabruka Berlīnes mūris, iezīmējot Aukstā kara beigas un atnesot brīvības cerības tolaik komunistiskā bloka valstīm. Dažus mēnešus pirms tam bija noticis Baltijas ceļš un brīvības cīnītāji Vācijā un Baltijā iedvesmojās viens no otra.
1919. gada oktobrī bermontieši sāka uzbrukumu Rīgai. Pavērsiena punkts kaujās bija 11. novembris, kad Latvijas armija atbrīvoja Pārdaugavu un Rīgu. Bet vēl divas nedēļas karavīri cīnījās ar Bermonta spēkiem.
Rūpes par nedziedināmi slimiem un garīgi slimiem cilvēkiem izrādītas jau izsenis. Kādreiz tas bija vairāk garīdznieku un baznīcas kalpotāju uzdevums. Arī mūsdienu Indijā, kur mēdz uzliesmot dažādas lipīgas slimības, baznīcas kalpotāji ir tie, kas rūpējas, lai cilvēks nomirtu ar godu un cieņu.
Nozīmīga uzvara un varonības apliecinājumi Bermontiādes laikā Rīgā - šīs bīstamās pilsētas vietas ir iespējams apmeklēt arī šodien un iedomāties, kāda bija ikdiena galvaspilsētā pirms 100 gadiem. Piedāvājam skatus un ekskursiju maršrutu Pārdaugavā pa Bermontiādes kauju vietām.
Šomēnes aprit simt gadu kopš Latvijas armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku Rīgā, kas izšķīra tolaik jaundibinātās Latvijas valsts likteni. Rakstnieks Kārlis Skalbe Brīvības cīņas esot salīdzinājis ar Lāčplēša cīņu pret Melno bruņinieku. Turklāt Rīgas kaujas Daugavas abos krastos šo simbolismu vēl pastiprināja. Pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, 11. novembris kļuva par Lāčplēša dienu, un Satversmes sapulce dibināja Lāčplēša Kara ordeni.
Disidents Juris Būmeisters ir “Latvijas pamatiedzīvotāju memoranda" melnraksta autors. Tā ievads vēsta, ka dokumenta iecere apspriesta vairākās Latvijas pilsētās, arī Zinātņu akadēmijā, studentu vidē.
Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919. gada 11. novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis. To saņēma arī Jānis Osvalds Zēbergs, taču vēlāk Lāčplēša Kara ordeņa dome pieņēma lēmumu ordeni viņam atņemt.
Jaunākie
Interesanti
