

Dzīve & stils / Vēsture

Tas notika Āhenes pilsētā Vācijā, respektīvi, toreizējā Svētās Romas impērijā, 1374. gada 24. jūnijā. Pilsētnieki devās ielās, kur sāka virpuļot un locīties savādā dejā, un sākotnējiem pievienojās arvien jauni. Bet tas nebija kāds līksms Jāņa dienas rituāls.

1919. gada 23. jūnijā ar Igaunijas armijas uzvaru pār vācbaltiešu Landesvēru un vācu Dzelzsdivīzijas daļām noslēdzās Cēsu kaujas. Šo kauju iznākums izšķīra par labu Kārļa Ulmaņa vadītajai Latvijas pagaidu valdībai tai kritiskāko Neatkarības kara posmu, kas iesākās ar 16. aprīļa apvērsumu Liepājā.

Kartupeļi ir dārzeņi, kas ieguvuši stabilu vietu Eiropas virtuvē un, protams, kļuvuši arī par latviešu vienu no mīļākajiem ēdieniem, taču vēl 18. gadsimtā zemnieki pretojās šim jaunievedumam no Dienvidamerikas, līdz tas paglāba trūcīgākos iedzīvotājus no bada, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja vēsturniece, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniece Mārīte Jakovļeva un vēsturnieks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs.

Padomju–vācu karš, kas bija daļa no Otrā pasaules kara, sākās 1941. gada 22. jūnijā. Jau no pašām pirmajām dienām tas risinājās arī Latvijas teritorijā.

Pirms 104 gadiem, 1919. gada 22.–23. jūnijā Ziemeļlatvijas brigāde un Igaunijas armija izcīnīja uzvaru pret Landesvēra un Dzelzsdivīzijas daļām Cēsu kaujās. Līdz ar to tika sagrauti Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca agresīvie plāni Baltijā un atjaunota Kārļa Ulmaņa vadītās Latvijas Pagaidu valdības pilnvērtīga darbība.

1919. gada 21. jūnijā vācu jūrnieki pie Skapa Flovas Orkneju salās, Ziemeļskotijā, nogremdēja lielāko daļu no britu sagūstītajiem Pirmā pasaules kara vācu flotes kuģiem. Deviņi vācu jūrnieki, kuri šajā incidentā zaudēja dzīvību, uzskatāmi par pēdējiem Pirmajā pasaules karā kritušajiem.

1789. gadā Francijas Nacionālās Asamblejas deputāti, kuriem liegta ieeja sēžu zālē, pulcējās tuvumā esošajā tenisa kortā un nodeva tā saucamo Tenisa korta zvērestu, ievadot Lielo Franču revolūciju.

Pēc Otrā pasaules kara beigām Padomju Savienība tiecās pakļaut savai kontrolei visu Vāciju. Par pirmo soli bija jākļūst kontroles iegūšanai pār Rietumu sabiedroto okupācijas zonām Rietumberlīnē – šai nolūkā PSRS 1948. gada 19. jūnijā uzsāka Berlīnes blokādi.

Kenterberijas abatijas (Anglijā) hronista Gervēzija rakstītais par savādu uzliesmojumu uz Mēness 1178. gada 18. jūnijā ir viens no spilgtākajiem debesu parādību vērojumiem viduslaikos. Iespējams, tajā fiksēta Zemes pavadoņa sadursme ar asteroīdu, kuras rezultātā izveidojies Džordano Bruno krāteris.

1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja Sarkanā armija. Okupācijas pirmais uzskatāmais rezultāts bija huligānu ārdīšanās Rīgas centrā.

Kā 1940. gadā notika padomju varas eksports uz Latviju? Kuros gaiteņos izlēma suverēnas valsts likteni? Un mūžīgais jautājums – vai Latvijai bija iespējams cits ceļš?

1940. gada 16. jūnijā Latvijas sūtnis Maskavā Fricis Kociņš saņēma PSRS valdības notu ar prasību izveidot jaunu valdību un ielaist Latvijas teritorijā padomju okupācijas armiju. Padomju Savienība, ignorējot starptautiskās tiesības un agrāk noslēgtos starpvalstu līgumus, uzsāka Latvijas Republikas neatkarības iznīcināšanu.

"Slavenākā balle pasaules vēsturē" – tā reizēm tiek dēvētas viesības Ričmondas hercogienes rezidencē Briselē 1815. gada 15. jūnijā.

Aprit 82. gadskārta kopš padomju okupācijas režīma veiktās masu deportācijas no Baltijas valstīm 1941. gada 14. jūnijā. Šī akcija bija daļa no masu represiju politikas, kuru savas pastāvēšanas laikā piekopa staļiniskais režīms.
Svarīgākais šobrīd


















