Dzīve & stils / Vēsture
Pirmā valsts mēroga loterija Anglijā un viena no pirmajām Eiropā notika karalienes Elizabetes I laikā. Izloze sākās Londonā 1569. gada 11. janvārī.
1812. gadā, kad Napoleona armija devās ieņemt Maskavu, viens no tās mērķiem bija arī Rīga. Lai to izdarītu, tieši Rundāle kļuva par nozīmīgu punktu karagājiena kartē.
Otrā pasaules kara beigās daudzi latvieši, glābjoties no padomju okupācijas, devās bēgļu gaitās. Latvieši bija spiesti iedzīvoties trimdā, taču daļai tas pa īstam neizdevās pat divās paaudzēs. Zuze Krēsliņa-Sila, kuras vecāki bēgļu gaitās devās uz Vāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” atklāja, ka joprojām nejūtas piederīga nevienai no valstīm. Savukārt Mārtiņš Andersons, kura vecāki pēc Otrā pasaules kara savu dzīvi turpināja ASV, atzina, ka pašam šķiet – ja viņš nestāstītu, tad apkārtējie nezinātu par viņa latviešu izcelsmi. Aija Priedīte, kura četru gadu vecumā nonāca Zviedrijā, stāstīja, ka distanci starp iebraucējiem un vietējiem radījusi arī neizpratne par vēsturisko situāciju.
Traģēdija Audriņos pirms 80 gadiem kļuva par vienu no baisākajiem nacistiskās Vācijas okupācijas laikā pastrādātajiem noziegumiem pret vietējiem civiliedzīvotājiem. Tolaik par izbēgušu sarkanarmiešu atbalstīšanu Audriņu ciems pilnībā nodedzināts, savukārt tā iedzīvotāji, tostarp arī sirmgalvji un bērni – nošauti. Pieminot traģiskos notikumus otrdien, 4. janvārī, Rēzeknē un tās apkārtnē aizvadīti vairāki pasākumi, izveidotas tematiskas izstādes un sarīkoti zinātniskie lasījumi.
1992. gada pirmā diena. Liepājas ostā, kurā vēl ir padomju karakuģi un zemūdenes, ienāk ārzemju tirdzniecības kuģis. Pirmais gandrīz pēdējā pusgadsimta laikā, kad osta darbojās kā slēgtā PSRS militārā bāze. Tā sākās atgriešanās normālajā dzīvē.
Latgales Kultūrvēstures muzejā otrdien, 4. janvārī, plkst. 13 notiek diskusija "Pagātne un šodiena: Audriņu traģēdijai 80".
Kad pirms diviem gadiem liepājniece Anna Protčenko bija tikko sākusi rakstīt šo grāmatu, viņa bija iecerējusi tikai vienu sējumu. Taču materiālu atradās negaidīti daudz, tāpēc “Стремление к свету” (“Tieksme pēc zināšanām”) vēsta par pilsētas mācību iestādēm līdz 1918. gadam, neatkarīgās Latvijas Republikas izveidošanas brīdim. XX gadsimta izglītības vēsture kļūs par otro sējumu.
Otrā pasaules kara laikā Latvijas teritorija piedzīvoja divu okupācijas varu – Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas – represiju viļņus. Tās skāra dažādas iedzīvotāju grupas. Pirms 80 gadiem nelielā Latgales ciemā – Audriņos risinājās notikumi, kuru rezultātā gāja bojā teju visi šīs apdzīvotās vietas iedzīvotāji. Šoreiz stāsts par audriņiešiem un viņu traģēdiju.
Decembra otrajā pusē periodiskie izdevumi turpina ziņot par aktuālajiem notikumiem Latvijas iekšpolitikā un ārpolitikā, tāpat arī saistībā ar Ziemassvētkiem un tajos paredzētajiem pasākumiem. Margarēta turpina izklaides programmu un arī aizvada svētkus, kuros bijis pat pārģērbies Ziemassvētku vecītis un elegantas dāvanas. Džo (1911) apraksta dienesta piedzīvojumus, izbauda treniņus, kas atgādina bērnībā spēlētus "kariņus", kā arī svētku brīvdienās dodas uz Latviju – pavada laiku ar ģimeni, apciemo dažādus draugus un paziņas, aicina tos pie sevis un pat dodas uz Lielupi slidot.
Pirms pusotra gadsimta tika atklāta dzelzceļa līnija Libava-Košedari, kas piecus gadus vēlāk pēc apvienošanās ar vēl vienu līniju oficiāli pārvērtās jau par to pašu Libavas-Romnu dzelzceļu, ko kura sākās Libavas (Liepājas) straujā ekonomiskā izaugsme.
Decembrī aprit 95 gadi kopš sāka darbu Marģera Skujenieka vadītais Ministru kabinets. Politiskie pretinieki to dēvēja par “Nuroka valdību” – it kā tās “pelēkais kardināls” bijis rabīns un Saeimas deputāts Mordehajs Nuroks. Mīts par “aizkulišu ietekmi” ir viens no daudziem, kas saistīts ar šo cilvēku. Viņš bijis kopumā deviņu sasaukumu deputāts divu valstu parlamentos, viņu represēja padomju “orgāni” un viņš zaudēja ģimeni holokaustā. Par Mordehaju Nuroku Rus.lsm.lv sarunājās ar muzeja “Ebreji Latvijā” direktoru Iļju Ļenski.
Šomēnes, 18.decembrī, apritēja simt gadu, kopš dzimis dižais aktieris, klauns un unikāls cilvēks Jurijs Ņikuļins. Viņu mīlēja, šķiet, visi, un nepārsteidz, ka nesen Latvijā, domājot par jubileju, iznāca Ievas Požarskas grāmata latviešu valodā. Taču patiešām ir arī pavisam unikāli fakti, ar kuriem mūsu redakciju iepazīstināja bijusī Rīgas cirka direktore, vingrotāja Lolita Lipinska, un par to sakām viņai milzīgu paldies.
Spānijas arheologiem, iespējams, izdevies atrast mītiskā Hērakla jeb Herkulesa tempļa drupas. To savos darbos minējuši vairāki sengrieķu un senās Romas autori.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
