Dzīve & stils / Vēsture
1814. gadā imperators Napoleons Bonaparts bija spiests atteikties no Francijas troņa un doties valdīt mazajā Elbas salā Vidusjūrā. Tomēr viņš mēģināja vēlreiz: 1815. gada 1. martā, ar tūkstoti uzticamu vīru izkāpis malā Francijas dienvidos, viņš 20. martā sasniedza Parīzi un valdīja Francijā vēl mazliet vairāk nekā trīs mēnešus.
Padomju okupācijas laikos 1940. gadā līdztekus represīviem Latvijas sovjetizācijas procesiem bija nepieciešams manipulēt ar sabiedrības domu un radīt tai jaunu ideju – Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (Latvijas PSR) dibināšanas stāstu. Kā tika radīts stāsts par Latvijas vietu Padomju Savienībā, intervijā "Radio Naba" raidījumā "Portolāns" skaidroja vēstures zinātņu doktore Daina Bleiere, kura arī atzina: "Jebkuri totalitāri režīmi var uzvarēt tikai tad, ja tie spēj pārliecināt jaunatni. Padomju režīmam šādas spējas bez šaubām piemita."
Pēc Rumānijas totalitārā diktatora Nikolajes Čaušesku režīma sabrukuma 1989. gada beigās saasinājās attiecības starp rumāņiem un apmēram pusotru miljonu lielo Rumānijas ungāru minoritāti. Par konflikta epicentru kļuva Transilvānijas pilsēta Tirgumureša, kur 1990. gada 19. martā notika asiņainas sadursmes starp rumāņiem un ungāriem.
Šodien aprit 33 gadi kopš Augstākās padomes (AP) vēlēšanām. Ja nebūtu šo vēlēšanu, kurās pārliecinoši uzvarēja Latvijas Tautas fronte (LTF), nebūtu 4. maija un Latvijas neatkarības atjaunošanas. "To vēlēšanu kampaņu nevar salīdzināt ne ar ko citu," atminoties tā laika notikumus, saka bijušais Augstākās padomes deputāts Dzintars Ābiķis.
Miera līgums starp Poliju un padomju valdību, kas pēc pāris gadus ilguša kara tika noslēgts Rīgā 1921. gada 18. martā, izveidoja starptautisko attiecību sistēmu Austrumeiropā uz nākamajiem pārdesmit gadiem. Tomēr boļševiku valdība Maskavā nebūt nepieņēma šo kā galīgu risinājumu, kas lielā mērā bija cēlonis Otrā pasaules kara uzliesmošanai.
Nereti viduslaikos tapušajos dokumentos ir rakstīts, ka cilvēka atmiņa ir pārāk īsa, tāpēc konkrētas lietas ir jāpieraksta. Vienīgi žēl, ka tā tas nav noticis Bebrenes vēstures gadījumā, kur ir daudz jautājumu par kādas jaunas sievietes Emīlijas likteni, kura apbedīta baznīcas nišā kopā ar mazu bērnu.
Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 17. marta Memorands šodien iekļauts UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas Nacionālajā reģistrā. Tapis nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā, šis dokuments apliecināja latviešu elites stāju un pārliecību par savas nācijas tiesībām uz suverēnu valstiskumu.
1968. gadā, Vjetnamas kara laikā, Amerikas Savienoto Valstu armijas karavīri sarīkoja civiliedzīvotāju masu slepkavošanu Songmī ciematā Dienvidvjetnamā.
Kaujas pie Veļikajas upes tagadējās Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā 1944. gadā no 16. līdz 18. martam bija vien neliela epizode Otrā pasaules kara Austrumu frontē. Latvijas vēsturei tās iezīmīgas tāpēc, ka tajās Vācijas pusē cīnījās vienības, kuras pieņemts dēvēt par Latviešu leģionu.
1916. gada 15. martā Savienoto Valstu armija īstenoja intervenci kaimiņvalsts Meksikas teritorijā nolūkā notvert vienu no Meksikas pilsoņu kara vadoņiem Fransisko Vilju, tautā sauktu par Pančo Vilju. Šis mērķis gan tā arī netika sasniegts, taču operācija kļuva par militāro muskuļu izvingrināšanu pirms amerikāņu iesaistīšanās Pirmajā pasaules karā.
1875. gada 14. martā Prāgā notika čehu komponista, nereti par čehu nacionālās mūzikas ciltstēvu dēvētā Bedržiha Smetanas simfoniskās poēmas "Višehrada" – cikla "Mana dzimtene" pirmās daļas – pirmatskaņojums.
Mongolija pasludināja pilnīgu neatkarību no Ķīnas 1921. gada 13. martā. Ļoti nozīmīga loma šais notikumos bija vācbaltiešu baronam Romānam fon Ungernam-Šternbergam.
Kolektīvā atmiņa ir sociāls fenomens, lai mēs aprakstītu to, kā mēs atceramies pagātni. Šīs kolektīvās, pilsoniskās atmiņas ietvaru veido arī valsts un tās institūcijas, jo ne tikai dzimtas stāsti, kas tiek nodoti no paaudzes paaudzē, bet arī izglītība skolā, publiskā retorika, piemiņas pasākumi, pieminekļi un ielu nosaukumi – tas viss veido mūsu kolektīvo atmiņu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja vēsturnieki Kaspars Zellis un Edgars Engīzers.
Vēsturniece Ineta Lipša atteikusies no nominācijas "Gada vēsturnieks 2022", lai pievērstu uzmanību samilzušajām problēmām publiskajā komunikācijā par vēstures pētniecību un vēstures zinātnē kopumā, aģentūru LETA informēja Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrībā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
