Dzīve & stils / Vēsture
Spānijas arheologiem, iespējams, izdevies atrast mītiskā Hērakla jeb Herkulesa tempļa drupas. To savos darbos minējuši vairāki sengrieķu un senās Romas autori.
Viens no pirmajiem rietumvalstu okupācijas administrācijas soļiem Otrajā pasaules karā sakautajā Japānā bija 19. gs. otrajā pusē izveidotā t.s. valstiskā sintoisma izskaušana ar īpašu direktīvu 1945. gada 15. decembrī. Tas nozīmēja arī izskaust no publiskā diskursa priekšstatu par imperatora dievišķo dabu un japāņu nācijas izredzētību.
Decembris aktīvs dažādās jomās – šķiet, ka noslēgusies diskusija par Latvijas nosaukumu franciski; prese raksta par Oļģerda tālākām aktivitātēm Latvijā (piemēram, Ūziņu biedrības nama atklāšanas apmeklēšana), kā arī par drīzo atgriešanos Parīzē un jaunajiem pienākumiem. Margarēta turpina ierasto aktīvo dzīvi, kas pilna mākslas, mūzikas, izklaižu un komplimentu. Tikmēr Jāzepam (1911) Vilkavišķos turpinās karadienesta dzīve, tai skaitā – svinēti Ziemassvētki pēc jaunā stila un saņemti ielūgumi, apciemot paziņas Mariampolē.
1782. gada 14. decembrī notika pirmā vēsturei zināmā cilvēka izgatavota lidojoša objekta pacelšanās un lidošana virs zemes. Tā bija francūžu brāļu Mongolfjē izgatavotā ar karstu gaisu pildītā lidojošā konstrukcija – gaisa balonu priekštece.
Baltijas augstākajā bākā Miķeļbākā jeb Miķeļtornī mūsdienās viss ir tik automatizēts, ka vairs nav nepieciešams cilvēks, kas to apkalpo. Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ tā ir slēgta un nav no iekšienes apskatāma kā tūrisma objekts. Līdz šim tur nebija izdevies iekļūt arī raidījuma “TE!” komandai, taču šovasar tas mainījās.
20. gadsimta 20. gados daudz svarīgāka par etnisko piederību Rīgas iedzīvotāju savstarpējās attiecībās bija piederība kādai konfesijai, šķirai vai kādam politiskajam virzienam, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” norādīja vēsturnieks Edgars Engīzers. Līdz 30. gadu vidum Rīgā redzama iekļaujoša sabiedrība bez plašiem etniskajiem konfliktiem, viņš uzsvēra.
Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un augstākais Latvijas valsts militārais apbalvojums. Par tā dibināšanas dienu simboliski pieņemts uzskatīt 1919. gada 11. novembri, kad Latvijas armija padzina no Rīgas Bermonta-Avalova armiju. Tiesa, likumu par ordeni Satversmes sapulce apstiprināja tikai 1920. gada 18. septembrī, tādēļ pirmoreiz tas tika pasniegts tā paša gada 11. novembrī. Šogad paiet 101 gads kopš Lāčplēša Kara ordeņa pirmās pasniegšanas dienas.
Ažiotāža ap 2018. gadā Beļģijas pilsētā Zedelgemā uzstādīto pieminekli latviešu leģionāru piemiņai joprojām turpinās, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” norādīja Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Tās iezīme ir atšķirības starp to, kā vācu militārās vienības uztver Rietumos un Austrumos, skaidroja Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis.
Dienvidkurzemes novada Gaviezes senlietu krātuvē “Atmiņu pūrs” pašlaik atvērta pārsteidzoši interesanta sērkociņu kārbiņu etiķešu izstāde. Būtiska tās daļa ir no Liepājas pagājušā gadsimta 60. gados. Tematika ir neticami dažāda – no sociālās reklāmas līdz baletam un kosmosa iekarošanai.
Novembra otrā puse Grosvaldu un Latvijas dzīvē mutuļo – notiek karstas diskusijas par Latvijas nosaukumu franču valodā, laikraksti ziņo par Latvijas Republikas trīs pastāvēšanas gadiem un smalki apraksta dzimšanas dienas svinības Brāļu kapos un Esplanādē, kā arī ziņo par Oļģerda pieņemšanu pie Francijas prezidenta un vēlāk par viņa ierašanos un aktivitātēm Latvijā. Margarēta tikmēr (paralēli darbam) iepērkas, atpūšas un bauda dažādus uzmanības apliecinājumus. Bet Džo, desmit gadus iepriekš, iepazīst obligātā karadienesta dzīvi no visdažādākajiem tās aspektiem.
Pieminot Otrā pasaules kara laikā uz Rīgu no Centrāleiropas valstīm deportētos teju 25 tūkstošus ebreju, šovakar cilvēki no daudzām Eiropas pilsētām pieslēgsies tiešsaistes pasākumam „Atmiņu tilti. 80 gadi kopš ebreju deportāciju sākuma uz Latviju”. Lielākā daļa no izsūtītajiem bija nogalināti koncentrācijas nometnēs un Rīgas mežos.
2021. gada 27. oktobrī apritēja 156 gadi latviešu izglītības un sabiedriskajam darbiniekam, ārstam un zinātniekam, siguldietim Kārlim Kasparsonam.
Veidojot ciltskoku, jāsāk ar dzīvo cilvēku aptaujāšanu un visu iespējamo dokumentu savākšanu. Trūkstošo informāciju var meklēt dzimtsarakstu nodaļās, dažādos digitālajos resursos un pat citu cilvēku jau izveidotajos ciltskokos internetā, eksperti Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “Revidents” ieteica ģenealoģijas un arhīvu eksperti.
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
